Smiltenes komandu konsultē Latvijā leģendārs treneris

Ar mērķi uzlabot sniegumu Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) 2. divīzijas turnīrā Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas meiteņu komanda “Smiltene” trīs dienas  vecā gada nogalē  aizvadīja treniņnometnē Variņu sporta hallē.

Komandas treneris Dzintars Ziediņš  uz šo nometni kā konsultantu uzaicināja Latvijā sporta aprindās labi zināmo, ar lielu pieredzi bagāto basketbola treneri Pēteri Višņēvicu, kurš trenē Saldus meiteņu komandu.

Parāda virzienu, kurā darboties

Smiltenes sporta skolas meiteņu basketbola komanda “Smiltene” LJBL turnīrā spēlē U-14 grupā (2006.–2007. dzimšanas gadi). Pēc šās sezonas pirmā apļa komanda ar piecām uzvarām un sešiem zaudējumiem ir dalītajā 6.–7. vietā no 12 komandām, taču gan treneris, gan basketbolistes otrajā aplī vēlas pakāpties dažas vietas augstāk turnīra tabulā un ir pārliecināti, ka viņiem noteikti noderēs Saldus trenera Pētera Višņēvica padomi.

“Tāda līmeņa trenera, kāds ir Pēteris Višņēvics, pieredze un padomi ir ļoti vērtīgi gan man kā trenerim, gan meitenēm. Tas varētu mums palīdzēt nākotnē gūt labākus rezultātus, jo treneris sniedza savu redzējumu, parādīja virzienu, kurā mums vajadzētu darboties, un to, kā kompaktāk salikt komandas sastāvu, lai katra spēlētāja laukumā savu darbu izdarītu maksimāli lietderīgi. Šī treniņnometne jau bija ar citiem apgriezieniem, ar lielāku intensitāti, – dienā notika trīs treniņi,” paveikto vērtē treneris Dzintars Ziediņš. Smiltenes meitenes un vecāki saka paldies trenerim Pēterim Višņēvicam, kurš atrada laiku un ieradās treniņnometnē, lai dalītos savā milzīgajā basketbola pieredzē.

Komandā “Smiltene” ir 11 spēlētājas, nometnē Variņos trenējās astoņas, kuras tobrīd bija darboties spējīgas (bez traumām un slimošanas).

“Ir grūtāk nekā ierindas treniņos. Fiziskā slodze ir lielāka,” meitenes atzīst “Ziemeļlatvijai”. Kopā ar treneri P.  Višņēvicu uz šo treniņnometni ieradās arī divas Saldus meiteņu komandas spēlētājas  Alise Vasiļevska un Līva Hermane. Viņām šāda slodze ir ierasta lieta, jo komandai treniņi notiek piecas līdz sešas reizes nedēļā (Smiltenes komandai – trīs reizes un vidēji reizi mēnesī tiek organizēta divu dienu nometne). Saldus meitenes par slodzi nežēlojas, jo pašas grib trenēties un LJLB turnīrā spēlē ar pārliecību, ka iespējams ir viss, arī uzvara kopvērtējumā. 

“Mēs klausām savu treneri. Tāpēc viņam nav jābaras,” piebilst Saldus basketbolistes.

Motivē ar attieksmi un savu piemēru

-  Kā jūs  motivējat savas audzēknes? - “Ziemeļlatvija” vaicāja Pēterim Višņēvicam.

Pēteris Višņēvics: - Cenšos dot savu artavu Latvijas izlasēm caur Saldu un arī uz šo nometni  izrāvos palīdzēt Latvijai, nevis Smiltenei. Un tā ir jādomā katram trenerim. Man pat ir iesauka “Cilvēks – motivators”. Tā audzēknes  mani nodēvējušas. Cilvēkbērns grib vieglāko, tā ir cilvēku rakstura īpašība, tāpēc motivācija ir jārod abām pusēm – gan  komandai, gan trenerim. No trenera attieksmes ir atkarīgs ļoti daudz. Treneris nedrīkst būt interešu pulciņa vadītājs, uz kuru visi nāk, kad grib vai tiek. Viņam ir jācenšas ar savu  attieksmi, personīgo piemēru pievērst audzēkņus savai “ticībai”. Kad  meitenes man uzprasīja, kad tad jums, treneri, ir dzimšanas diena, es teicu – 31. februārī. Pēc pāris minūtēm atskanēja smiekli. Mēs varam vienoties, ka jūs svinat pēc treniņiem vai tamlīdzīgi, bet uz treniņu ir jāierodas! Es pats esmu klāt visā, kas attiecas uz komandu, interesējos  par audzēkņu sekmēm, ik pēc divām nedēļām saņemu viņu sekmju izrakstus. Tā ir trenera attieksme. Es strādāju tikai vienā darbā, saņemu to pašu, ko visi pārējie, bet tajā pašā laikā  meitenes jūt  manu attieksmi.

- Panākumi nenāk uzreiz. Arī to trenerim ir būtiski atgādināt saviem audzēkņiem?

- Jā, augļi nāks pēc gada, pusotra, bet, kad to sajutīs, tad novērtēs. Un kad pirmais putniņš aizlido (iekļūst Latvijas izlasē – redakcijas piezīme), tad pārējie arī grib, un viss ir kārtībā,  aiziet pats par sevi.

- Vai esat stingrs pret savām audzēknēm? 

-  Attieksmei ir jābūt stingrai. Sports nav dziesmu svētki, kur nav ne tiesnešu, ne rezultātu, kur mēs redzam vienotu tautu. Sportā ir citādāk. Esmu diezgan slavens ar dažādiem izteikumiem, viens no tiem – esmu kā degunradzis, kurš ir vienmēr neapmierināts. Visu dzīvi ir jāmācās. Tiecies uz augšu! Smiltenes komandas meitenes pagaidām nav pieradinātas strādāt sistemātiski, bet sistemātiskums, kad to panāk, vēlāk atmaksāja privātajā dzīvē un darbā, vai tu būsi grāmatvede vai vienalga kas, – kāda starpība, kas tu būsi, bet tu vienmēr visu padarīsi līdz galam. Tu centīsies sevis dēļ. Ja kaut kas nepadodas, mēģini vēl!  Mans līdzeklis, kā to panākt, strādājot ar meitenēm, ar jaunietēm, ir basketbols. Sievietes ir pavarda turētājas, tā ir ģimene, un no spēcīgām ģimenēm veidojas spēcīga valsts.

Sports

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju