Ziemeļgaujas parkveida pļavas un vecupes iepazītas

Pirmā vasaras mēneša dienā “Ziemeļlatvija” devās uz Valkas pagasta Zīli, lai piedalītos Vides aizsardzības pārvaldes organizētajā otrajā pasākumu ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā”. Šoreiz tas tika veltīts parkveida pļavām. Uzzinājām, kas ir parkveida pļavas, kā tās izskatās apsaimniekotas un kā ‒ neapsaimniekotas; vecupēm, kā tās veidojas un kas paliek pēc tām, un dižkokiem. 

 Jau iepriekš  rakstījām, ka laikraksts “Ziemeļlatvija” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes kultūras programmas atbalstu šogad gatavos rakstu sēriju par dabas vērtībām aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. 

Uz cikla “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” otro pasākumu bija ieradies kupls skaits dalībnieku, starp tiem jau ierastas un uzticamas sejas, kā arī pavisam jaunas. Pirmajā pasākuma daļā visi devās pārgājienā pa Zīles un Vekšu dabas takām un zemnieku saimniecības “Vekši” apsaimniekoto teritoriju pašu saimnieku Sanitas un Aiņa pavadībā. Pārgājiena laikā bija iespējams ne tikai izbaudīt Ziemeļgaujas dabas daudzveidību un krāšņumu, bet arī  uzzināt, kā veidojas parkveida pļavas, kā notiek to apsaimniekošana, kas norāda, ka šeit ir bijusi vai ir parkveida pļava. 

Sanita un Ainis Āboliņi saimniekot Ziemeļgaujas teritorijā sāka 2006. gadā ar Dabas fonda iedotajām gotiņām. “Tad par prioritāti tika uzskatītas parastās pļavas, jo tās sāka aizaugt,” saka Sanita. “Vēlāk parādījās informācija par parkveida pļavām. Tagad strādājot mēs esam tik tālu nonākuši, ka varam ne tikai uzturēt tās parkveida pļavas, kuras mums jau ir izkoptas un sapostas, bet arī  atjaunot teritorijas, kur kādreiz bijušas parkveida pļavas, bet šobrīd tās ir aizaugušas un izskatās pēc meža.”  

Pēc pārgājiena pa ceļam uz zemnieku saimniecību “Marsi” pie saimnieka Alfrēda Merkena Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Rūta Zepa atklāja Gaujas dabu – veidot jaunas teritorijas, radot īpašus biotopus ‒ primāros mežus. 

Dalībnieku piedzīvojums tur­pi­nājās “Marsu” saimniecībā, kur vides inspektores Rūtas Zepas un saim­nieka Alfrēda Merkena pa­vadībā notika talka ar mērķi attīrīt, atjaunot daļu no piegulošās parkveida pļavas teritorijas. Iesaistoties visiem izturīgākajiem pasākuma dalībniekiem, dažu stundu laikā tika padarīts apjomīgs darbs, un tagad “Marsi” var lepoties ar vēl plašākām parkveida pļavu teritorijām.    

Didzis no Alūksnes puses Dabas aizsardzības pārvaldes pasākumos jau ir piedalījies iepriekš un uz jautājumu, kāpēc izvēlējies tieši šādi pavadīt brīvo laiku, atbild: “Tā ir pārbaudīta vērtība. Šis ir otrais gads, kad piedalos Rūtas organizētajos pasākumos. Otrais gads otrais cikls, kas ļauj iepazīt Ziemeļgaujas dabu. Pagājušajā gadā līdzīgs pasākumu cikls notika pa Veclaiceni, kuros piedalījos. Kāpēc ne? Profesionāla gida pavadībā tev pastāsta, tu kļūsti gudrāks, viedāks, tas ir patīkami. Parkveida pļava – tagad es zināšu, kas tā ir, kā tā veidojas, kas ir indikatorsugas parkveida pļavām. Man tas ļauj atslēgties no ikdienas un kopumā labāk izprast, kāpēc viena vai otra lieta tiek darīta, ja lasi par aktivitātēm vides sakopšanā.”

Pasākuma “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” trešais cikls notiks 27. jūlijā, visi interesenti tiek aicināti piedalīties braucienā ar laivām no Tirziņas upes ietekas Gaujā līdz Virešu tiltam. Trešais pasākums veltīts upju straujtecēm. Laivu brauciena laikā notiks straujteču atjaunošana no aizaugumiem, kurus veido ūdenszāles. Straujteču funkcionalitāte ir būtiska lašveidīgo sugu zivīm, jo tās ir vietas, pa kurām šīs zivis pārvietojas. Desmit dienas pirms būs pieejama precīzāka informācija par pasākumu.

Publikācija tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

20190513-1524-logo-vpr-vm-vkkf-mazs.jpg


Daba-iepazīstam un palīdzam

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju