10 gadu laikā jauniešu skaits Latvijā sarucis gandrīz divas reizes

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu 18–24 gadu vecumā. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 tūkstoši jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. 

“Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009. gadā jauniešu bija 11 %, tad 2019. gadā vairs tikai 6,4 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā,” komentē CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula. 

Jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras – nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē (attiecīgi – 7,2 %, 7,1 %, 6,7 % un 6,6 %). Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks (attiecīgi – 6,0 % un 5,8 %) nekā vidēji valstī (6,4 %). No republikas pilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9 %), vismazākais – Jūrmalā (5,3 %). Savukārt novados vislielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9 %), Rugāju (8,9 %), Riebiņu (8,7 %), Vārkavas (8,7 %), Brocēnu (8,3 %) un Naukšēnu (8,3 %) novados.


Jauniešu (18–24 gadi) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā republikas pilsētās un novados 2019. gada sākumā (procentos) 

20191010-1031-attels-nr-1-karte.jpg


Pieaugot mātes vidējam vecumam, jauniešu dzimstības rādītāji samazinās. Šobrīd dzimst vidēji 48 bērni uz 1 000 jaunietēm – trīs reizes mazāk nekā 80. gados. Jauniešiem lielākoties bērni dzimst ārpus laulības (63,5 %).

Vairākums jauniešu dzīvo ar vecākiem

Sasniedzot pilngadību, jaunieši, jo īpaši jaunie vīrieši, nesteidzas pamest vecāku mājas. 2019. gada sākumā 83,7 % jauno vīriešu un 73 % jauno sieviešu dzīvoja kopā ar vecākiem. 2,9 % vīriešu un 7,4 % sieviešu bija precējušies. 6,9 % vīriešu un 20,4 % sieviešu norādīja, ka dzīvo vienā mājsaimniecībā ar partneri vai laulāto. 

6 no 10 jauniešiem mācās, 48% ir nodarbināti

2018. gadā 59,9 % jauniešu mācījās vai studēja: 14,5 % mācījās vispārizglītojošajās skolās, 11 % profesionālās izglītības iestādēs un 34,3 % studēja koledžās un augstskolās. 

Pērn 47,8 % no visiem jauniešiem Latvijā strādāja, 6,5 % bija bezdarbnieki (meklēja darbu un bija gatavi to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā), bet 45,7 % bija ekonomiski neaktīvi. Katrs ceturtais nodarbinātais apvienoja darbu ar mācībām. Savukārt ekonomiski neaktīvo skaitā 87,1 % jauniešu turpināja mācības. 30 % no visiem nodarbinātajiem jauniešiem strādāja tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās.

Jaunieši (18–24 gadi) pēc ekonomiskās aktivitātes un mācību statusa (procentos)

20191010-1032-attels-nr-2-karte.jpg

Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju