Aicina ziedot no vardarbības cietušajiem

Atbalstot līdzcilvēkus Latvijā, kuri ikdienā cieš no fiziskas, ekonomiskas, emocionālas un seksuālas vardarbības, vairākas nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi, mūziķi un mediji aicina ziedot vardarbībā cietušajiem, portālu “Ziemeļlatvija” informēja Latvijas Radio sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Konošonoka.

No ceturtdienas, 3. decembra, sākas ziedošana tīmekļa vietnē www.dodpieci.lv, izvēloties mīļāko dziesmu, kas tiks atskaņota maratona norises laikā pirms Ziemassvētkiem, no 17. līdz 23. decembrim.

Statistikas dati liecina - katra trešā sieviete Latvijā atzinusi, ka ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību ģimenē. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Pagājušajā gadā Latvijā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši 1970 no vardarbības cietuši bērni, no kuriem 81% cietuši ģimenē. Saskaņā ar Valsts policijas datiem, pēdējo piecu gadu laikā varmākas nošķiršanas gadījumu skaits Latvijā palielinājies vidēji desmit reižu. To pamatā visbiežāk bijusi vardarbība, kas notikusi nereģistrētā laulībā, starp vīru un sievu, māti un dēlu. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā par 60% pieaudzis arī tiesu nolēmumu skaits par upura pagaidu aizsardzību.

Labdarības maratons “Dod pieci!” rūpīgi apsver un izvēlas atbalsta tēmu sabiedrības ziedojumu vākšanai. Jau septīto gadu tas mediju dienaskārtībā ceļ neērtas tēmas, iestājoties par cilvēciskāku vidi un pārmaiņām sabiedrībā. Šogad sabiedrība tiek aicināta ziedot ātrās reaģēšanas jeb krīzes fonda izveidei, kas sniegs finansiālu atbalstu cilvēkiem, kuri grib izrauties no vardarbīgām attiecībām, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

“Dod pieci!” ziedojumi sniegs tiešu palīdzību vardarbības upuriem. Ziedot.lv, sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām Latvijā, nodrošinās atbalstu akūtu un neatliekamu situāciju risināšanai, piemēram, īslaicīgai pajumtei, medicīniskai palīdzībai, ekspertīžu apmaksai, ēdienam, transportam, mentoram. Par ziedojumiem tiks sniegta palīdzība, kas vardarbības upuriem nepieciešama šeit un tagad, bet ko nenodrošina valsts vai pašvaldība, un uz ko nevar gaidīt ilgstoši. Labdarības maratona “Dod pieci!” partneri būs ikviena biedrība, organizācija, sociālais dienests vai policija, kas palīdz vardarbības upuriem.

Paplašina ziedošanas iespējas

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka ziedo gan dažādu paaudžu cilvēki, gan mazi un lieli uzņēmumi, kas augstu vērtē sociālo atbildību.

Labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta saka: „Vēlos no sirds atgādināt, ka labdarības atbalstītājs var ziedot tik, lai maciņā nejustu, ka ir par maz, lai tas neapgrūtina ikdienu. Ziedot nav pienākums, tā ir iespēja padarīt pasauli labāku.”

Ziedojumi vardarbībā cietušajiem tiek vākti dažādos veidos. No 3. decembra, atbilstoši maratona idejai – labs tiek atdarīts ar labu –, ikviens var ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļākās dziesmas atskaņošanu Latvijas Radio 5 – “Pieci.lv” ēterā. “Dod pieci!” labdarības maratona laikā no 17. līdz 23.decembrim radio skanēs tikai par ziedojumiem izvēlētās dziesmas. Ziedojumus, sākot no EUR 5, var veikt mājaslapā www.dodpieci.lv.

No 14. līdz 27. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī  „Circle K” degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā. Pirmo reizi labdarības maratona vēsturē tiek nodrošināta ziedošanas iespēja klātienē arī ārpus galvaspilsētas.

No 17. līdz 23. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumus būs iespējams veikt arī labdarības maratona “Stikla studijā” Vecrīgā, Doma laukumā. Ziedojot klātienē, maratona organizētāji lūdz ievērot drošības ierobežojumus un 2m distanci.

Uzņēmumi, kuri augstu vērtē sociālo atbildību, tiek aicināti sazināties ar “Ziedot.lv”. Ziedojumu veicēji, kuru ziedojums ir vismaz EUR 1500 apmērā, maratona noslēgumā tiek aicināti uz “Dod pieci!” Čeku parādi.

“Šis gads ir bijis sarežģīts mums visiem – pandēmijas dēļ grūtībās nonāca gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji. Taču vissmagāk ir tiem, kuru grūtības neviens neredz un skaitļos izmērīt nevar, jo visbiežāk tās paliek aiz slēgtām durvīm. Vardarbība ģimenē nav tikai ģimeņu, kas ar to ir saskārušās, problēma, tāpēc pievienojamies “Dod pieci!” šī gada labdarības maratonam, lai palīdzētu izgaismot šo tematu. Mēs, “Luminor”, uzskatām, ka ikvienam būtu jābūt iespējai dzīvot mierā un drošībā. Vēlamies palīdzēt tiem, kas grib izrauties no sāpēm un vardarbības paši savās ģimenēs un mājās, tāpēc esam nolēmuši šī gada klientu un partneru Ziemassvētku dāvanām paredzētos līdzekļus veltīt labdarības maratona “Dod pieci!” atbalstam,” saka Kerli Gabrilovica, “Luminor” vadītāja Latvijā.

Mūziķi atbalsta ziedojumu vākšanu vardarbībai

Labdarības maratonā „Dod pieci!” iesaistījušies arī vairāki Latvijā un pasaulē zināmi mūziķi - Iveta Apkalna, Renārs Kaupers, Jānis Šipkēvics, Ksenija Sidorova, Linda Leen, Kristīne Balanas, Intars Busulis, Valters Pūce, Laima Jansone, Aija Andrejeva, Dons, Reinis Sējāns, Ralfs Eilands, Māra Upmane-Holšteine, Jānis Aišpurs, Goran Gora, Evija Vēbere, “Tautumeitas”, Aminata, Agnese Rakovska, Patrisha, “Carnival Youth”, Viņa. Mūziķi aicina pievērst sabiedrības uzmanību vardarbības izplatībai Latvijas sabiedrībā un ieskaņojuši dziesmu „Es zinu, tu esi”, kas pasludināta par šīgada maratona himnu.

11 izplatītākie mīti par vardarbību

Vardarbības tēmas aktualitāti sabiedrībā atbalstījušas arī nevalstiskās organizācijas, kas ikdienā strādā ar dažāda vecuma cilvēkiem, kurus skārusi vardarbība – centri „MARTA”, “Skalbes”, „Centrs Dardedze”. “Dodpieci.lv” lapā izveidota sadaļa „Palīdzība Latvijā”, kur publicēti dažādu Latvijas organizāciju atbalsta sniegšanas kontakttālruņi.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” apkopojis 11 izplatītākos mītus par vardarbību, kas neatbilst reālajai situācijai:

1. Vardarbība ģimenē skar ļoti mazu sabiedrības daļu – nav taisnība. Tas ir viens no biežāk sastopamiem vardarbības veidiem Latvijā, taču oficiāli par to ziņo visretāk.

2. Vardarbība ir raksturīga tikai noteiktās ģimenēs – nav taisnība. Vardarbība ir novērojama visos sociālajos slāņos.

3. Vardarbība attiecībās mēdz gadīties nejauši – nav taisnība.  Vardarbība ir apzināts uzvedības modelis, lai kontrolētu partneri, izmantojot bailes.

4. Upuris vienmēr var aiziet no attiecībām – nav taisnība. Aiziet nav tik vienkārši un viegli, nepieciešams atbalsts, finanšu līdzekļi, laika plānošana, lai vardarbīgās attiecības atstātu droši;

5. Upurim pašam piemīt tādas personības īpatnības, kas veicina vardarbību – nav taisnība. Par vardarbības veikšanu ir atbildīgs varmāka, nevis upuris.

6. Ja varmāka apsolīs mainīties, vardarbība tiks pārtraukta – nav taisnība. Piedošanas lūgšana ir manipulatīva uzvedība no varmākas puses.

7. Bērniem labāk dzīvot pilnā ģimenē, nevis bez tēva – nav taisnība. Redzot vardarbīgas attiecības starp vecākiem, bērni tiek psiholoģiski traumēti. Svarīgāka ir bērna drošības sajūta un attiecību emocionālā kvalitāte.

8. Vardarbība attiecībās izpaužas vienīgi kā fiziska aizskaršana – nav taisnība. Bieži varmāka izmanto citus veidus, kā ietekmēt partneri, tostarp psiholoģiski, seksuāli, ekonomiski u. c.

9. Sitiens vai grūdiens nav nekas īpašs – nav taisnība. Jebkurš fizisks aizskārums var radīt bailes, aizvainojumu, trauksmi, emocionālu pārdzīvojumu.

10. Alkohola un narkotisko vielu lietošana izraisa vardarbību – nav taisnība. Varmākas izmanto savas atkarības kā attaisnojumu.

11. Tikai sievietes cieš no vardarbības – nav taisnība. Arī sieviete var būt vardarbīga pret vīrieti, izmantojot līdzīgu vardarbības taktiku.

Papildu statistikas dati

Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa vērtējums vardarbības jomā Latvijai ir 38,2,  kas ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (27,5).

Latvijā sievietes biežāk nekā vidēji Eiropas Savienībā cietušas no fiziskas vardarbības sekām – 84 % sieviešu, kuras pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību, tās rezultātā saskārās ar veselības problēmām, psiholoģisku vardarbību piedzīvoja atkārtoti no esošā vai bijušā partnera, kā arī retāk ziņoja par vardarbības gadījumu, liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa dati.

Spriedzes dēļ Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, pavasarī par 35%  pieauga policijas izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem – dienā bija vidēji 32 izsaukumi, bet pērn 21.

Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju