Dialogs – atslēga uz veselīgu ģimenes digitālo dzīvi. “Ģimenes digitālā veselība” atklāj paaudžu atšķirības: vecāki jauno apgūst bezsaistē, jaunieši – tiešsaistē

Latvijas vecāki un bērni vēlas vairāk laika pavadīt kopīgās aktivitātēs, uzzinot un apgūstot jaunas lietas, taču atšķiras vide, kurā paaudzes to meklē – ja pieaugušie uzskata, ka jāiet “laukā no mājas”, tad jaunieši - ka jauno var apgūt internetā, neizejot no istabas, atklāj konkursa “Ģimenes digitālā veselība” pieteikumu apkopojums. Eksperti uzskata - galvenais veselīgās digitālās attiecībās ir dialogs un spēja pieņemt otra viedokli, jo abām pusēm ir sava taisnība. 

“Vērtīgi kopā pavadīts laiks var būt gan tiešsaistē, gan bezsaistē, taču lai nonāktu pie kopsaucēja, kā tieši mēs to pavadīsim, ir jāveido dialogs. Plānojot digitālos pamatnoteikumus, ģimenē ir būtiski ņemt vērā katra tās locekļa vajadzības, ikviena idejas, ierosmes, arī neskaidrības un bažas. Vecākiem vajadzētu tiekties no aizliegumiem un kontroles uz līdztiesīgu komunikāciju, sadarbību un uzticēšanos, kas ilgtermiņā nesīs daudz labākus rezultātus ģimenes savstarpējās attiecībās,” saka Zanda Rubene, Latvijas Universitātes Izglītības, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Izglītības zinātņu un pedagoģiskās inovācijas nodaļas vadītāja.  

Interesanti, ka lielākā daļa bērnu un jauniešu viedierīcēs vēlētos pavadīt vairāk laika, nekā līdz šim, turpretī vecāki gribētu tieši pretēju savu atvašu rīcību. Jaunieši vairākkārt norādījuši, ka nevēlas, lai vecāki ierobežo viedierīcēs pavadīto laiku un realizē drastiskas metodes - dzēš spēles vai uzliek paroles interneta pieslēgumam. Jaunie cilvēki arī vēlētos mazāku kontroli, bet vairāk uzticēšanos no vecāku puses.

Helēna Adejanova, psiholoģe, Pusaudžu resursu centra pārstāve atzīmē: “Stingrākai pozīcijai ir jābūt ar pirmo klašu skolēniem, jo viņu attiecības ar internetu tikai sākas. Ir nopietni jāizrunā tā lietošanas pamatlietas un drošības jautājumi. Taču nevajadzētu ieciklēties uz kādu konkrētu rādītāju, piemēram, internetā pavadīto laiku, un tiekties pēc tā samazināšanas. Ja redzam, ka pusaudža dzīvē viss ir kārtībā – viņš ir izgulējies, paēdis, tiek galā ar mācībām, veido attiecības ar draugiem un aizraujas ar saviem hobijiem, tad pārlieka uzraudzība un ierobežošana nav nepieciešama. Daudz veselīgāka būs uzticēšanās un cieņpilnas savstarpējas sarunas par dienas gaitām.” 

H. Adejanova arī atzīmē, ka vecākiem biežāk vajadzētu stāstīt bērniem par savām bažām un bailēm, nevis nākt ar aizliegumiem. Lielā daļā gadījumu jauniešus tas uzrunās vairāk un ieguvējas būs abas puses. 

“Konkursā iesniegtās vienošanās liecina - vecākiem ir svarīgi, lai viedierīces, īpaši sociālie tīkli un spēļu vietnes, tiek lietotas atbildīgi un ievērojot interneta drošības pamatprincipus. Vecāki vēlētos, lai bērni viedierīces lieto jēgpilnāk. Taču pats būtiskākais - viņi grib būt droši, ka problēmsituāciju gadījumā bērni vērsīsies pie viņiem,” saka Egle Tamelīte, Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Latvijā. “Diemžēl tas ir klupšanas akmens, jo 83% jauniešu atzīst* - problēmu situācijas internetā risina paši, neiesaistot pieaugušos. Taču iespējams, ka situācija ir tāda, jo lielā daļā ģimeņu nekad šis jautājums nav izrunāts.”

Aptauja liecina, ka tikai puse Latvijas ģimeņu bijusi panākta vienošanās par interneta un viedtālruņa lietošanas noteikumiem*. Lai veicinātu sarunas par digitālajiem noteikumiem Latvijas ģimenēs, iniciatīvas Samsung Skola nākotnei programmas “Skolēna digitālais IQ” ietvaros tika izsludināts konkurss “Ģimenes digitālā veselība”, kurā bērni un vecāki bija aicināti panākt savstarpēju vienošanos par digitālo ierīču drošu un atbildīgu lietošanu. Konkursā savas vienošanās iesniedza 100 ģimenes no dažādām Latvijas vietām.

Projekta noslēguma pasākumā notika diskusija “Kā ģimenē veicināt komunikāciju par digitālajiem jautājumiem?”, kurā piedalījās ekspertes – Z.Rubene un H. Adejanova, kā arī Rīgas skolēnu domes pārstāve, 11. klases skolniece Linda Čūdere un tēvs, mūziķis un TV raidījumu vadītājs Ansis Klinstons.

Pasākumā arī tika apbalvotas ģimenes, kas piedalījās konkursā, un skolotāji, kas veicināja ģimenes sākt sarunu par ģimenes digitālo veselību. Vislielāko skaitu ģimeņu bija motivējušas Vaboles vidusskolas skolotāja Ināra Podniece, Ventspils tehnikuma skolotāja Māra Kalneja un Rīgas 34. vidusskolas skolotāja Dana Karhu.

Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju