Dzīve pašizolācijā – ko tas nozīmē?

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina: iedzīvotājiem, kuri ir ieradušies no ārvalstīm, jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

Personai jānovēro veselības stāvoklis 14 dienas kopš atgriešanās brīža no ārvalstīm, tai skaitā veicot ķermeņa temperatūras mērīšanu divreiz dienā, no rīta un vakarā, un jāseko, vai neparādās elpceļu infekcijas slimības pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana.

Ja parādās kāda no šīm pazīmēm, ir jāierobežo kontakti ar ģimenes locekļiem un citām personām, ja tas nav iespējams, jāievēro vismaz divu metru attālums un jāzvana uz tālruni 8303, kas paredzēts iedzīvotājiem par aizdomām ar “Covid-19”, un dispečeri varēs nosūtīt iedzīvotājus uz “Covid-19” analīzēm. Ārkārtas tālrunis 113 domāts pacientiem ar smagiem simptomiem.

 Ko darīt pārējiem cilvēkiem tajās ģimenēs, kurās kāds no ģimenes locekļiem atgriezies no ārzemēm un atrodas mājas karantīnā?  Tas uztrauc iedzīvotājus. Arī “Ziemeļlatvija” saņēma informāciju par gadījumu, kad cilvēks iet darbā, kaut viņa ģimenes locekļi atgriezušies no ārzemēm.  SPKC, atbildot uz šo jautājumu, skaidro “Ziemeļlatvijai”, ka tās personas, kura atgriezusies no ārzemēm, tuvinieki drīkst iet uz darbu, taču, ja ģimenē ir bērns vecumā līdz septiņiem gadiem, viņš nedrīkst iet uz bērnudārzu, viņam ir jāpaliek mājās. 

“Pārējiem ģimenes locekļiem tomēr ir ieteicams attālinātais darbs vai arī palikt mājās, ja tas ir iespējams. Persona, kura atgriezusies no ārzemēm, kura atrodas pašizolācijā un kurai nav slimības simptomu, drīkst iziet ārā pastaigāties, ievērojot divu metru distanci, piemēram, ja dzīvo privātā mājā ar savu pagalmu. Nav vēlams braukt ar sabiedrisko transportu un apmeklēt veikalu, bet ir vēlams sazināties ar radiniekiem, kuri palīdz ēdienu piegādāt mājās. Pašizolācijas mērķis ir nekontaktēties ar cilvēkiem un ievērot distancēšanos,” skaidro SPKC.

Ko tad nozīmē dzīve pašizolācijā jeb mājas karantīnā? “Ziemeļlatvijai” par to pastāstīja valcēnietis Roberts Johansons, kurš Latvijā no ārzemēm ieradās pirms nedēļas, atgriežoties no gandrīz gadu ilga darba ārzemēs, kur strādāja uz kruīza kuģiem par fotogrāfu. Kopā ar Robertu labprātīgi pašizolācijā atrodas arī pārējie ģimenes locekļi, kaut viņiem tas nebūtu jādara.

Lūk, Roberta stāsts: “Būt paš­izolācijā nav tik ļoti grūti. Ar draugiem kontaktējos caur internetu, telefonu, jo visi sēž mājās. Mani draugi ir apzinīgi, daudzi izvēlas paši uzturēties pašizolācijā, un nav jau  īsti, kur iet. Manā darbavietā ārzemēs par situāciju Ķīnā sāka ātri runāt, bija bažas, ka vīruss ir ļoti lipīgs, un man jau no sākuma bija nojausma, kas notiek pasaulē. Dzirdēju, ka jābūt uzmanīgam, it īpaši lidostās. Mājās devos no Tenerifes caur Madridi, ar vairākiem reisies caur vairākām lidostām, jo citas iespējas nebija. Biju uzmanīgs, neko neaiztiku, tomēr, kad atgriezos Latvijā, mani ģimenes loceklis no lidostas pa taisno aizveda uz mājām, kur uzreiz uzsāku paš­izolāciju. Ja nu es būtu saķēris vīrusu, negribu būt tas, kas to izplata Latvijā tālāk. Pašizolācija nav tik liela nasta, ko nest.  Drošība ir pirmajā vietā. Kopš atgriešanās mājās, neesmu nekur bijis,  vienīgi izgājis privātmājas pagalmā. Mājās uzturos savā istabā, bet, kad eju no tās ārā uz virtuvi vai labierīcībām, lieku sejas aizsargmasku un, ja vajag kaut ko paņemt, vai nu aiztieku visu ar salveti, vai ar vienreizlietojamiem cimdiem, lai pasargātu ģimenes locekļus. Skatos internetā filmas un seriālus, sakārtoju darbus, kas nebija izdarīti. Tagad, septītajā dienā, sāk aptrūkties, ko darīt. Stāvu dažreiz pie loga, skatos, kas notiek ārā, bet ārā arī nekas nenotiek. Taču pašizolācija ir jāievēro. Kā tu varēsi pēc tam dzīvot, ja aplipināsi savas pilsētas iedzīvotājus?”

Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju