Ģimenes ārstiem darba apjoms pieaug, neskaidrība dara nervozus kā ārstus, tā pacientus

Ģimenes ārstu prakses šoruden ir noslogotākas kā attiecīgajā periodā pērn. Pavasarī pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijā ģimenes ārstiem ierobežojumu dēļ daudz nācās konsultēt savus pacientus telefoniski, bet šobrīd vienlaikus kvalitatīvi ir jāspēj sniegt konsultācijas gan klātienē, gan attālināti. Rodas situācijas, kad pacients dusmojas, jo uzreiz nespēj sazvanīt sava ģimenes ārsta praksi. Mediķi aicina iedzīvotājus būt saprotošiem, neviens bez palīdzības nepaliks. Šie nav vienīgie izaicinājumi un grūtības, ar ko nākas saskarties «Covid-19» laikā.

«Citas slimības šajā laikā nekur nav pazudušas, ir ikdienas profilakses darbs, plus akūtās situācijas. Jebkura akūtas slimības parādīšanās, vai tā ir gripa vai koronavīruss, rada papildu darbu. Šobrīd ir jāspēj orientēties jaunumos, daudz ko nākas mācīties no jauna, jo situācijas ir neordināras. Papildu tam telefons zvana visu laiku, regulāri divas līnijas ir aizņemtas un tad vēl paralēli zvana man uz personīgo numuru. Pacienti sūdzas, ka nevar sazvanīt, bet katrs zvans aizņem daudz laika, bet resursi ir ierobežoti,» stāsta Smiltenē praktizējošā ģimenes ārste Maruta Bindre.

Par to, cik noslogota ir ārste, pārliecinājās arī «Ziemeļlatvija», jo ne tikai sazvanīt bija grūti, vēl sarežģītāk viņai bija izbrīvēt brīdi intervijai. 

Nākas skaidrot un pārliecināt

«Savos darba gados esmu piedzīvojusi dažādus laikus, ir bijušas gripas epidēmijas, kad bija jādodas neskaitāmās mājas vizītēs. Taču «Covid-19» atšķiras ar to, ka mēs ar šiem pacientiem nesatiekamies, jo nedrīkstam pakļaut riskam sevi. Izdzīvošana mājas apstākļos principā ir viņu pašu rokās, ja vien smagā stāvoklī nenonāk slimnīcā. Pieeja ir pavisam cita, tā nav bijis iepriekš ne arvienu citu vīrusu, esam taču veikuši izmeklējumus, inficējušies paši, bet tad nebija tik liela potenciālā bīstamība kā ar «Covid-19»,» atklāj M. Bindre.
Šobrīd ne tikai mediķiem ir jāspēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem, bet ikvienam cilvēkam. «To ir svarīgi saprast. Dažkārt cilvēku vajadzības ir uzpūstas. Patiesībā ļoti daudzas darbības varam izslēgt no savas ikdienas un nekas traks nenotiks. Vīrusu uzveiksim tikai tad, ja ievērosim noteiktos ierobežojumus – distancēsimies, regulāri mazgāsim rokas, nekontaktēsimies ar citiem. Tā teikt, paliekot mierā un veltot laiku ģimenei. Cilvēki ir ļoti dažādi. Praksē ir gadījumi, kad nākas tērēt laiku skaidrojot un pārliecinot, ka ir jāuztaisa «Covid-19» analīzes un ka no katra rīcības ir atkarīga sabiedrības kopējā dzīve. Pa vecam dzīvot vairs nevar! «Covid-19» nav nosakāms pēc ārējām pazīmēm, vienam ar iesnām, kakla sāpēm un temperatūru testa rezultāts ir pozitīvs, citam negatīvs. Tāpēc ir svarīgi veikt analīzes, bet ir pacienti, kas atsakās to darīt,» stāsta ģimenes ārste M. Bindre.

Ar šādām situācijām saskārušies arī citi ģimenes ārsti reģionā. Inese Veršelo savus pacientus pieņem divās vietās – doktorātā Trikātā Beverīnas novadā un Strenču novada Plāņos. ««Covid-19» pacienti un to kontaktpersonas ir arī pie mums. Nav tāda masveidība kā Rīgā vai atsevišķos Latvijas reģionos, taču neesam tik izolēti un pasargāti no koronavīrusa arī šajā pusē, kā tas varētu šķist. Šobrīd strādāju ar diviem pacientiem, kam apstiprināta infekcija. Viss notiek telefoniski, veicu arī videozvanus, jo gan šie pacienti, gan arī tie, kuriem ir aizdomas par «Covid-19», prasa lielu uzmanību, vērību un vienlaikus arī piesardzību. Arī es esmu saskārusies ar situāciju, kad cilvēks atsakās no «Covid-19» testa, piespiest ar varu nevaru. Cilvēki baidās no tā, ka, apstiprinot vīrusa klātbūtni, būs spiesti izolēties un ierobežojumi tieši ietekmēs arī viņu ģimenes locekļu dzīvi. Baiļu sakni ne vienmēr var izprast. Šādu gadījumu nav daudz, bet, ja rodas konfliktsituācija, mēģinu to risināt. Nenoliedzami, tas rada stresu,» intervijā «Ziemeļlatvijai» saka ģimenes ārste I. Veršelo.
Taču ir vēl kāda situācija, ar ko ģimenes ārsti saskaras «Covid-19» laikā. Iedzīvotāji ar citām saslimšanās vai sāpēm doktorātā ierodas novēloti, jo negribējuši apgrūtināt savu dakteri. Paļāvušies, ka paši tiks galā. «Ja ir nepieciešamība, ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, nevajag gaidīt, ka kaite pāries pati no sevis, dažkārt var kļūt tikai sliktāk. Lai arī zvanu patiešām ir vairāk kā agrāk un nereti starp klātienes vizītēm vēl jāpagūst atbildēt uz trīs līdz četriem zvaniem, neviens nepaliek novārtā.  Jāteic gan, ka klātienes pacientu ir mazāk kā parastā vīrusu epidēmijas laikā. Taču ir arī vēl mājas vizītes. Tās vairāk vēlas seniori, jo negrib lieki doties ārpus mājas, kur sanāk kontaktēties ar citiem. Jūtama piesardzība,» teic ģimenes ārste Plāņos un Trikātā.

Samazinājušās respiratorās saslimšanas, bet citas saasinās

«Ziemeļlatvijas» uzrunātie ģimenes ārsti atzīst, ka, uzlabojoties iedzīvotāju higiēnai, šoruden vairs nav tik daudz respiratoro saslimšanas gadījumu kā citos gados, taču pārējās slimības nekur nav zudušas. «Tāpat cilvēkiem ir hroniskās kaites, osteohondroze, traumas. Tiesa, vēdera vīrusu ir krietni mazāk, to var sasaistīt ar biežāku roku mazgāšanu. Jābūt modriem un atbildīgiem arī turpmāk, lai epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabotos. Arī mēs rīkojamies, cik nu atbildīgi spējam, lai radītu drošu vidi saviem pacientiem,» saka I. Veršelo.

Ģimenes ārsts Māris Nātra, kura prakse ir Valkā, stāsta, ka ģimenes ārstu prakses atšķiras, līdz ar to arī noslodze tām ir dažāda. «Man praksē nav tik daudz ar «Covid-19» saslimušo un līdz ar to arī kontaktpersonu kā kolēģiem. Mani pacienti lielākoties ir gados vecāki cilvēki, tieši pirms brīža ar vienu no saslimušajiem runāju. Pagājušas četras dienas, kopš cilvēkam tika apstiprināta koronavīrusa klātbūtne, bet tikai šodien viņš atcerējās par vēl kādu cilvēku, ar ko kontaktējies. Kopš brīža, kad Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti netiek galā ar lielo informācijas apjomu, epidemiologa darbs jāuzņemas ģimenes ārstiem, kuri savā veidā kļuvuši par detektīviem, meklējot un apzinot kontaktpersonas,» saka M. Nātra.

Ģimenes ārsts atzīst, ka brīžiem ir grūti pārslēgties no attālinātajām vizītēm uz klātienes, jo viss notiek paralēli un nepārtraukti. Tas padara nervozus gan mediķus, gan pacientus. Taču M. Nātra nežēlojas, jo ārsta profesija ir viņa izvēle. «Patlaban daudzi, pat tādi, kuriem ar «Covid-19» nav ciešas saistības, dzīvo spriedzē un neziņā. Jebkura stresa situācija saasina hroniskas slimības. Pat veseliem cilvēkiem, kuriem iepriekš nav bijušas nopietnas veselības problēmas, tagad parādās trauksme un veģetatīvās distonijas pazīmes. Cilvēki ir noguruši, jo neredz gaismu tuneļa galā. Neskaidrība ir tā, kas cilvēkus nobeidz jebkuras slimības gadījumā. Ja pacients zina diagnozi vai to, kā norit ārstēšanas process, kāds būs rezultāts, viņš nomierinās. Tas rada zināmu drošības sajūtu, kas šobrīd tik ļoti trūkst,» norāda ģimenes ārsts Valkā.

Ģimenes ārsts piebilst, ka cilvēkos jūtama ne tikai neziņa, bet arī bailes. Līdzīgi kā citviet, arī M. Nātra nokļūst situācijās, kad pacienti baidās ierasties uz vizīti klātienē, jo ziņās izskan informācija, ka Latvijā ar «Covid-19» aizvien vairāk inficējas ārstniecības iestādēs strādājošie un arī pacienti. «Daži sēdēšanu mājās uztver burtiski un nākas pat lūgties, lai apmeklē ārstu. Tajā pašā laikā ir pacienti, kas dzīvo laukos. Viņiem, lai nokļūtu pie sava ģimenes ārsta, jābrauc sabiedriskajā transportā un jālieto sejas maskas. Uzskatu, ka manā nelielajā praksē ir neiespējami inficēties ar koronavīrusu, jo ārkārtīgi cenšamies ievērot visus noteikumus – ievērot divu metru distanci, pēc katra apmeklētāja dezinficēt virsmas,» saka M. Nātra.

Smiltenē praktizējošā ģimenes ārste M. Bindre uzsver, ka šajā laikā visiem ir jābūt solidāriem kopējā sabiedrības labuma un veselības dēļ. «Šajā laikā jau neviens vairs darba stundas neskaita. Vienu rītu nedarbojās E-veselības sistēma. Pa dienu pieņēmām pacientus, bet pēc darba līdz vakarā astoņiem pievērsāmies elektroniskajiem darbiem, jo receptes ir jāizraksta, nosūtījumi jāievada sistēmā. Darbs ir jāpadara,» tā M. Bindre.

Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju