Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs neievēro regulāras ēšanas reizes

Katrs trešais jeb 32% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viens no viņu “kaitīgajiem ieradumiem” ir neregulāra ēšana, liecina jaunākais aptieku pētījums. Speciālisti uzsver – neregulāra ēšana ar laiku var radīt būtisku kaitējumu veselībai.   

“Ja cilvēks ēd regulāri, organisms tam pielāgojas un ēdiena uzturvielas uzņem vienmērīgi, nav būtisku gremošanas fermentu svārstību. Savukārt, ja starp ēdienreizēm ir lielas pauzes un tad tiek apēsts ļoti daudz, organisms sāk veidot barības rezerves tauku veidā, jo gatavojas tam, ka atkal kādu laiku netiks uzņemtas uzturvielas,” komentē farmaceite un aptiekas vadītāja Agnese Ritene. “Rezultātā domājot, ka, ēdot retāk, iespējams saglabāt slaidu ķermeni, notiek gluži pretējs process – organisms uzkrāj rezerves un var veidoties liekais svars, kas savukārt provocē citu nopietnu slimību rašanos, piemēram, sirds un asinsvada slimības, cukura diabētu u.tml.” 

Tāpat farmaceite skaidro, ka mūsdienās arvien vairāk cilvēki vēršas aptiekā pēc palīdzības gremošanas traucējumu gadījumā, visbiežāk interesējoties par medikamentiem, kas palīdz novērst aizcietējumus. Taču zāles ir galējais variants, vispirms jāsakārto ēdienkarte un ēšanas paradumi – regulāra ēšana jeb sakārtots ēšanas režīms nodrošina regulāru vēdera izeju un līdz ar to novērš aizcietējumu rašanos.   

Ēst regulāri, nevis retāk un divreiz lielāku porciju

Uztura speciāliste Agrita Spēlmane norāda, ka neregulāra ēšana rada kaitējumu gadījumos, ja, pavadot ilgas stundas bez ēdiena, nākošajā reizē tiek izvēlēta pārlieku liela porcija. “Piemēram, cilvēks paēd brokastis, pusdienas izlaiž vai arī starp pusdienām un vakariņām ir intervāls ilgāks par sešām stundām, un tad vakaros, visticamāk, izsalkums būs pamatīgs un gadīsies pārēsties.”

“Tāpat būtisku kaitējumu veselībai var nodarīt, garos ēdienreižu starplaikos lietojot košļājamo gumiju. Košļājot to organisms sagatavojas pārtikas uzņemšanai, sāk izdalīties kuņģa skābe, bet tā kā gaidītais ēdiens netiek uzņemts un nav nepieciešama barības šķelšana, kuņģa skābe iedarbojas uz gļotādu, kairina to un ilgtermiņā var radīt kuņģa gļotādas saslimšanas,” papildina farmaceite.

Neregulāru ēšanu atzīst arī gandrīz ceturtā daļa (24%) respondentu, kuri vienlaikus apgalvojuši, ka kopumā viņu dzīvesveids ir veselīgs. Visbiežāk neregulāri ēd tieši vīrieši – šo netikumu atzinuši 37% aptaujāto kungu, sieviešu vidū neregulāri ēd 27% aptaujāto.

Interesanti, ka tieši neregulāru ēšanu kā “kaitīgu ieradumu” Veselības indeksa dalībnieki atzīmējuši visbiežāk. Pat regulāra smēķēšana vai neveselīga ēšana atzīmēta retāk. 

Visvairāk “grēko” jaunieši

Kā rāda Veselības indekss, visbiežāk par regulārām ēdienreizēm piemirst gados jauni cilvēki – vecumā grupā no 18 līdz 24 gadiem šāds ieradums ir 42% aptaujāto, salīdzinoši daudz šādu cilvēku ir arī vecumā no 35 – 44 gadiem – 39%, bet vismazāk neregulāras ēdienreizes ir vecākiem cilvēkiem – aptaujāto 64 – 75 gadu veco respondentu vidū šāds kaitīgs ieradums ir tikai 13%. 

“Jauniešu dzīvesveids 21.gadsimtā, galvenokārt, ir dinamisks, – studijas, brīvā laika aktivitātes utt. Tāpēc gatavošanai laika neatliek daudz, bet tomēr kā uztura speciāliste uzskatu, ka jaunieši un sabiedrība vispār ir vairāk jāizglīto ar praktiskām iemaņām, kā plānot ēdienreizes, kā ātri un gardi pagatavot veselīgus ēdienus,” skaidro uztura speciāliste Agrita Spēlmane. 

“Neskatoties uz dinamisko dzīvesveidu, kas var būt par iemeslu neregulārām ēdienreizēm, sabiedrībā ir arī pretējas tendences. Proti – jaunieši arvien vairāk aizraujas ar sportiskās aktivitātēm – skrien, brauc ar velosipēdiem, vingro. Sportiskām, aktivitātēm līdzi nāk interese par pareizu ēšanu, sabalansētu uzturu, nepieciešamajiem vitamīniem. Līdz ar to neregulāra un neveselīga ēšana daļu jauniešu neskar,” komentē A. Ritene.

“Attieksme pret uzturu sabiedrībā lēnām, bet mainās. Arvien vairāk cilvēku, īpaši gados jaunāki, uzturam un pareizam dzīvesveidam pievērš pastiprinātu uzmanību. To redzam arī mūsu aptiekās, kad klienti interesējas par dažādiem vitamīniem, papildus minerālvielām, ko grūtāk uzņemt ar pārtiku, bet kuras organismam vitāli nepieciešamas, īpaši sportisko aktivitāšu laikā,” saka aptieku tīkla "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš. 

Mazāk kafijas, vairāk ūdens

“Noteikti nedrīkst aizmirst par ūdeni! Organisms var signalizēt ar “bada sajūtu” ne jau tādēļ, ka cilvēks nav paēdis, bet gan tādēļ, ka organismam trūkst šķidrums. Ūdens trūkums organismā izraisa pārstrādāto kaitīgo vielu koncentrēšanos, aizcietējumu, nogurumu, miegainību, galvassāpes un citas nepatīkamas sajūtas. Tāpēc – starp ēdienreizēm regulāri dzeram ūdeni!,” teica A. Ritene.

Farmaceite uzsver, ka arī pārtikšana no kafijas vai melnās tējas nav labākais risinājums, jo šie dzērieni, lietoti tukšā dūšā, kairina kuņģi un vēlāk var radīt gremošanas trakta problēmas. “Arī bada sajūtas nomākšana ar saldumiem nav veselīga, jo pārāk strauji paaugstina insulīna līmeni asinīs un tikpat strauji tas krīt, atkal radot bada sajūtu,” teica farmaceite.


Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju