Koku apgriešana un apzāģēšana

Ir daudz iemeslu, kādēļ apzāģēt vai apgriezt kokus. Vēsturiski tas tika darīts estētiskā izskata dēļ, bet šodien pārsvarā tas tiek darīts, lai augļu koki būtu ražīgāki. Ja to dara pareizi, tad tas veicina koka augšanu un ziedēšanu. Šādi arī tiek iegūts spēcīgāks un izturīgāks koks, kurš spēj izturēt lielāku augļu svaru. Koku apgriešana ir māksla, bet jums nebūt nav jābūt arboristam, lai jums tas izdotos. Turpinājumā dažas pamata lietas, ko vērts paturēt prātā. 

Saskaņā ar vecu parunu, ja, uzmetot koka kronim cepuri, tā lejupkrītot neaizķeras aiz zariem, tad viss ir kārtībā. Sava taisnība tajā ir – gaismas un gaisa piekļuve zariem ir svarīga, tādēļ arī tiek veikta koku apgriešana. Tas veicina koka augšanu, turklāt griezuma vietas ātrāk izžūst, un tām samazinās risks iegūt sēnīšu slimības. 

20200603-0952-1-bilde-rakstam-mazs.jpg

Bagātīga ābele, pilna ar skaistiem, sarkaniem āboliem – tas ir pareizas apgriešanas rezultāts. 

Foto: Husqvarna

Veidojošā vai regulārā apgriešana? 

Koku apgriešana iedalās divos dažādos tipos: veidojošā un regulārā (ikgadējā) apgriešana. Veidojot mazus kokus, tiek izlemts, kuri zari veidos koka vainagu. Zari atrodas tajā augstumā, kādā tie ir izauguši. Tas nozīmē, ja zars ir izaudzis metra augstumā, arī pēc 50 gadiem tas būs tādā pat augstumā. Pamatnoteikums ir nezāģēt zarus, kuri diametrā ir lielāki par plaukstas locītavu. Lielāku zaru zāgēšana rada lielu stresu kokam, tādēļ labāk koncentrēties uz mazākiem zariem, veicot mazus griezumus.  

20200603-0952-2-bilde-rakstam.jpg

Grieziet tuvu galvenajam zaram. Izvairieties no garu zara celmu atstāšanas jeb tā sauktajiem ”drēbju pakaramajiem”. 

Foto: Husqvarna

Kurus zarus jāgriež? 

Kā zināt, ar kuriem zariem sākt? Gaiss un gaisma ir svarīgi atslēgvārdi. Jo vairāk saules āboliem piekļūst, jo lielāki, saldāki un garšīgāki tie būs. Sāciet ar koka apskati. Vai kokam ir zari ar nevēlamiem augšanas leņķiem, tādi, kuri aug uz iekšu, vertikāli vai krusto citus zarus? Tādus droši izgrieziet. Vertikāli augošie zari var kaitēt kokam, kad tie izaug lieli un smagi, un var nolūzt. Krustojošies zari parasti beržas viens pret otru un tā iegūst noberztas brūces, kurās var iemitināties sēnīšu vai citas slimības. 

20200603-0953-3-bilde-rakstam-mazs.jpg

Apgrieziet zarus, kuri aug vertikāli, noēno vai berž citus zarus. 

Foto: Husqvarna

Izgrieziet konkurējošās galotnes 

Ja kokam ir tā sauktās konkurējošās galotnes, tās ir jānogriež. Tie ir zari, kuri aug vertikāli koka vainagā un ir konkurējoši centrālajam dzinumam, kurš kļūs par koka galotni. Agrāk augļu koku vainagus veidoja groza formā: koka stumbram ejot uz augšu, apkārt esošie zari sadalās un veido apaļa groza formu. Tagad vairāk cenšas veidot taisnu un vienmērīgu stumbru. 

Kopšanas jeb regulārā griešana 

Kopjot vecu koku, būtu jātiecas pēc līdzsvara starp vecajiem un jaunajiem zariem. Vecākie zari noliecas uz leju, jaunie tiecas uz augšu. Agrāk nogriezto zaru vietas nozieda ar aizsargvasku, lai izvairītos no puves. Taču pētījumi rāda, ka paša koka aizsargmehānisms ļoti labi tiek galā un dažkārt apstrāde var būt pat kaitīga. Labāk vienkārši apgrieziet to un atstājiet. 

Jūlijs – septembris: labākais laiks koku apgriešanai 

Agrāk koku apgriešanu veica pavasaros, iespējams, tādēļ ka neko daudz tobrīd dārzā darīt nevarēja. Un tad bija iespējams veltīt laiku kokiem. Tādi augļu koki kā ābeles un bumbieres ir noturīgi pret zaru apgriešanu pavasarī, bet jaunākie pētījumi rāda, ka labākais laiks šiem darbiem ir vēla vasara, laikā no jūlija līdz septembrim. Tad koki ir uzkrājuši enerģijas rezerves, kas ļauj tiem labāk sadziedēt brūces un cīnīties ar sēnīšu un citām saslimšanām. 

Gados, kad vasara atnāk vēlāk, šis periods var pāriet uz augustu un septembri, siltākos rudeņos arī līdz oktobrim. Bet apgriešanu nevajadzētu veikt veģetācijas periodā – aprīlī, maijā un jūnijā, kā arī ziemas laikā. 

Ūdenszaru apgriešana 

Pārlieku apgriezti koki var radīt tā saucamos ūdenszarus. Tie ir visātrāk augošie zari, kādus koks var radīt. Ūdenszari ir kā kompensējošais faktors, kad koks kāda iemesla dēļ ir zaudējis daļu lapotnes. Ūdenszarus vislabāk ir apgriezt pa vienai trešdaļai reizē. Ja tiek nogriezti visi, koks vienkārši to vietā izaudzēs jaunus.  

Plūmju un ķiršu koku apgriešana 

Ābeles un bumbieres ir izturīgāki koki, ja salīdzinām tos ar plūmēm un ķiršiem. Šiem kokiem ir vajadzīga saudzīgāka kopšana. Dažreiz pat ir pietiekami izgriezt sausos, slimos un bojātos zarus, nevis veikt pamatīgu apgriešanu. Varētu būt vajadzība izgriezt ļoti blīvi saaugušus zarus, lai dotu iespēju kokam labāk ražot. Bet citādi šos kokus var atstāt savā vaļā. Tikai atcerieties izgriezt bojātos zarus, lai nezaudētu visu koku.

9 padomi koku apgriešanai:

  • Izretiniet zarus, lai gaisma un gaiss labi piekļūst vainagam.
  • Izgrieziet uz iekšpusi augošus, ēnu metošus zarus un tādus zarus, kuri savstarpēji beržas.
  • Grieziet tā, lai griezuma vieta ir ar iespējami mazāku laukumu.
  • Izgrieziet zaru precīzi tā, lai atbrīvotu vietu vēlamajam, augošajam zaram.
  • Nogrieziet zaru precīzi, neatstājot zara celmu uz āru.
  • Labākais laiks apgriešanai ir starp jūliju un septembri.
  • Izmantojiet labus un asus instrumentus. Tas palīdz darbu veikt vieglāk un atstāj kvalitatīvāku griezuma vietu, kura ātrāk sadzīs.
  • Izvairieties no tikko stādītu koku apgriešanas. Ļaujiet tiem nostabilizēt augšanu.
  • Zaru izgriešanu veiciet mazliet, katru gadu, nevis reti un lielos daudzumos. 


Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju