RADI PATS! ZAĻA eglīte ZAĻIEM Ziemassvētkiem

Nevieni Ziemassvētki nav iedomājami bez šo svētku galvenās rotas – Ziemassvētku eglītes. Un laikā, kad arvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuri taupa dabas resursus, arvien aktuālāks kļūst arī jautājums par to, kā eglītes izvēli padarīt par dabai draudzīgu un ilgtspējīgu notikumu. Lūk, noderīgi padomi patiesi zaļai eglītei zaļiem Ziemassvētkiem. Radi un svini svētkus zaļi!

Mākslīgā eglīte nav labākā izvēle

Tuvojoties svētkiem, veikalos arvien biežāk tiek piedāvāts iegādāties dažādu veidu un garumu mākslīgo eglīšu, kas sākotnēji varētu šķist lieliska alternatīva īstajai eglītei. Tomēr, kā izrādās, tad mākslīgā eglīte nebūt nav labākā izvēle, ja vēlies būt patiesi dabai draudzīgs. Izrādās, ka 85% no visām mākslīgajām eglītēm, kas atceļo uz Latviju, tiek ražotas Ķīnā. To ceļš uz Latviju ilgst vidēji 2 mēnešus jeb vidēji 15 000 jūras jūdzes. Tas nozīmē to, ka viens kravas kuģis gada laikā nodara tikpat lielu kaitējumu videi kā 50 miljoni automašīnas. Turklāt mākslīgo eglīšu sastāvā ir 43% naftas, un tās ražo no polivininhlorīda, kā rezultātā to ražošanas process atstāj negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. 

Un lai arī mākslīgās eglītes pielietojuma laiks ir gana ilgs, jo vidēji tās var tikt izmantotas un atkārtoti lietotas 7-10 gadus, jāatceras, ka šādas eglītes nevar pārstrādāt. Tās tiek apglabātas poligonā un dabā nekad nepārstrādājas, radot kaitējumu videi.

No meža pārnestu svētku eglīti izmanto lietderīgi

Turpinot svētku tradīcijas, vairums cilvēku joprojām izvēlas savu svētku eglīti mājās pārvest tieši no meža. Ja arī tu esi viens no viņiem, tad zini, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju ik gadu decembrī uz svētkiem ļauts nocirst vienu eglīti valsts mežā, kas atrodas meža ceļu malās, grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem. Atceries, ka eglīti aizliegts cirst jaunaudzēs un jauktā jaunu koku mežā, kā arī privātos mežos, dabas parkos, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas atzīmēta ar norādi – ozollapa. Rūpējoties par dabas resursiem, valsts meži tiek regulāri atjaunoti. Ņemot vērā, ka  viena eglīte gada laikā piesaista 12 kg CO², bet viena hektāra liela platība nodrošina nepieciešamo dienas skābekļa devu 45 cilvēkiem, vienas nocirstas eglītes vietā tiek iestādītas trīs. 

Lai arī īstās eglītes, atšķirībā no mākslīgajām eglītēm, svētkos spēj priecēt vien vidēji 6 dienas, tomēr tieši to izvēle liecina par ilgtspējīgu un dabai draudzīgu rīcību, jo arī pēc svētkiem īsto eglīti iespējams izmantot lietderīgi, piešķirot tai otro dzīvi vairākos veidos. Ziemassvētku eglīti var izmantot iekuram vai pielietot dārzā, kā arī nodot otrreizējai pārstrādei, lai pārvērstu tās mulčā vai stiprinātu smilšu kāpas.  

Jāpiemin gan, ka pēdējo gadu laikā populāras ir kļuvušas arī eglītes podiņos – tās var gan iegādāties, ja plāno tās pēc tam pārstādīt dārzā vai mežā, gan arī iznomāt. Ja esi lēmis iegādāties, tad izvēlies eglītes 10 l podiņos, jo 5 l podos eglītes saknes ir apgrieztas un samazinās iespēja to pārstādīt. Interesanti, ka 98% no Ziemassvētku eglītēm speciāli tiek audzētas Ziemassvētkiem, un to audzēšanas vidējais laiks ir 7 gadi. Latvijā pirmā audzētava tika ierīkota 1994. gadā. 

Radi savu Ziemassvētku eglīti pats

Vai zināji, ka pirmā alternatīvā egle bija taisīta no tualetes poda birstēm tālajā 1930.gadā? Arī mūsdienās, kad zaļā jeb dabai draudzīgā domāšana un dzīvesstils ieņem arvien nozīmīgāku lomu mūsdienu sabiedrībā, radīt pašam savu svētku eglīti varētu būt vislabākā izvēle, turklāt arī ekonomiski izdevīga, jo izmantot var visu to, kas jau atrodas mājās, tādējādi piešķirot lietām otro dzīvi. Lai radītu dabai draudzīgu eglīti, nepieciešama radoša pieeja, laiks un vēlēšanās. Tuvojoties svētkiem, arī Latvijas Zaļais punkts dalās ar idejām, kā pašiem radīt savu svētku eglīti no otrreizēji pārstrādājamiem materiāliem. Iedvesmojies arī tu!


Dabīgo materiālu rotas un videi draudzīgs dāvanu iepakojums

Tāpat kā eglīti, arī eglīšu rotas iespējams izveidot pašiem, izmantojot dažādus dabīgos materiālus – čiekurus, egļu zarus, koku zarus, audumu, kartonu, metālu, kā arī mājās atrodamas lietas – pogas, krelles u.c. Tāpat iespējams pašiem arī apgleznot dažādas stikla burciņas un izmantot kā svečturus. Tas būs gan oriģināli, gan ilgtspējīgi! Arī domājot par dāvanu iepakojumu, galvenais, ko atcerēties, ir – nepārpakot! Dāvanu saiņošanai izmanto to, kas palicis pāri no iepriekšējiem gadiem. Bet ja krājumos nekā nav, tad izvēlies dabai draudzīgus un pārstrādājamus saiņošanas materiālus, jo, piemēram, tādus iepakojumus kā balinātu, laminētu vai ar spīdumiem apstrādātu papīru nav iespējams pārstrādāt. Savukārt plastikāta vai tekstila lentu vietā izvēlies dabīgus dekorus – koka rotājumus, čiekurus, sūnas, dažādu koku zariņus utt. Dāvanai pievieno tādu kartīti, kas var tikt pārstrādāta vai arī uzreiz pielietojama, piemēram, koka figūriņu kā eglītes rotājumu. Atceries arī savu saņemto dāvanu iepakojumu pēc tam sašķirot, dodot tam jaunu dzīvi!


Interesanti fakti par eglītēm

  • Egle ir trešais izplatītākais koks, kas aug Latvijas mežos. Tā veido 18,3 % Latvijas mežu kopplatības.
  • Sauta kalnā ir augstākā egle Latvijā – 45,3 m. Salīdzinājumam – Brīvības piemineklis ir 42 m augsts. 
  • Latvijas dižegles apkārtmērs ir 4,58 m. Tā atrodas Krimuldas muižas parkā. 
  • Pasaulē aug apmēram 35 egļu sugas. Latvijā dabiski aug viena egļu suga – parastā egle.
  • Egle ir visātrāk augošā skuju koku suga Latvijā.
  • Pasaulē vecākais koks ir ~ 9500 gadus veca egle Zviedrijā. 
  • Egles koksni uzskata par īpaši skanīgu, tāpēc to izmanto mūzikas instrumentu, piemēram, vijoles un ģitāras izgatavošanā. 
  • Egles koksni plaši izmanto koka ēku konstrukcijas veidošanai, jo tā ilgi kalpo un viegli padodas apstrādei. 
  • Lai ilgāk saglabātu Ziemassvētku eglīti, ūdenim traukā zem egles kājas var pievienot aspirīna tableti, glicerīnu un pāris karotes cukuru, kas koku baro.  


Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju