Rūpējoties par savu dzīvību: kā izvēlēties un kopt ugunsdzēšamo aparātu?

No 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos nepieciešams uzstādīt dūmu detektorus, bet papildus tam arī visās privātmājās, darba vietās un automašīnās jābūt ugunsdzēšamajam aparātam. Uzņēmumi ir apraduši ar regulārām darba drošības noteikumu apmācībām, bet ar ikgadēju ugunsdzēšamo aparātu apkopi joprojām grēko kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Kā skaidro SIA “Sunstar Group” tehniskais eksperts Mareks Tipa, ar ugunsdzēšamā aparāta iegādi nav gana, - lai tas ugunsgrēka brīdī patiešām palīdzētu, ar to ir jāmāk rīkoties, kā arī obligātas ir regulāras apkopes.

Kā izdarīt pareizo izvēli?

Uzņēmumos un iestādēs ugunsdzēšamo aparātu skaitu un veidu nosaka Ministru kabineta ugunsdrošības noteikumi Nr. 238. Savukārt, lai izvēlētos mājvietai atbilstošu ugunsdzēšamo aparātu, jāzina dažādu veidu galvenās atšķirības un atbilstošas dzēstspējas nozīme.

Dažādi veidi. Pastāv dažādu veidu aparāti – ogļskābās gāzes, pulvera, ūdens-putu un F klases ugunsdzēšamie aparāti. Tā kā ogļskābās gāzes aparātiem nav A klases dzēstspējas un tie neatbilst noteikumu prasībai, jāizvēlas pulvera vai putu ugunsdzēšamais aparāts. 

„Lai gan pulvera aparāts ir lētākais un efektīvākais dzēšanas veids, šo pulveri vēlāk ir ļoti grūti savākt, un visbiežāk tas neatgriezeniski sabojā iedzīvi. Neatkarīgi no tā, vai meklējat ugunsdzēšamo aparātu darba vietai, mājoklim vai automašīnai, iesaku izvēlēties ūdens-putu ugunsdzēšamo aparātu, jo tas noklās noteiktu vietu un ir krietni praktiskāks – to būs vieglāk sakopt,” uzsver eksperts. Savukārt attiecībā uz virtuvēm ieteicams izvēlēties F klases aparātu, jo tas paredzēts dzīvnieku tauku dzēšanai.

Dzēstspēja. To, cik daudz aparāts var nodzēst, nosaka nevis tilpums vai svars, bet gan dzēstspēja, kas norādīta uz ugunsdzēšamā aparāta, - tas arī ir galvenais kritērijs, pēc kā ir jāizdara izvēle. Privātmājā derētu četru kilogramu smags pulvera aparāts vai sešu litru ūdens-putu aparāts, ja vien uz tā atrodama informatīvā norāde “21A 113B”, kas apzīmē Ministru kabineta noteikumos norādīto minimālo dzēstspēju, vai vairāk.

Tāpat eksperts kliedē mītu, ka ar ūdens-putu aparātu nedrīkst dzēst iekārtas zem sprieguma – gan ar ūdens-putu, gan pulvera, gan ogļskābās gāzes ugunsdzēšamo aparātu drīkst dzēst līdz pat 1000 voltu spriegumam.

Alternatīva. Mazāk zināma un iecienīta alternatīva liesmas apslāpēšanā ir ugunsdzēsības pārklāji. Tie ir piemēroti nelielu vietu un objektu, kur radusies ugunsnelaime, pārsegšanai un nodzēšanai, ierobežojot skābekļa piekļuvi. Šāds risinājums būs īpaši piemērots paklājiem, mīkstajām mēbelēm un citai iedzīvei, jo nepieprasīs attīrīšanu no ugunsdzēsības vielas. Turklāt šādu pārklāju varēs izmantot kā aizsardzību, ja ir nepieciešams iziet cauri telpai ar atklātu uguni. Tomēr jāpatur prātā, ka neatkarīgi no citu veidu ugunsdrošības līdzekļu nodrošinājuma ugunsdzēšamajam aparātam ir jābūt obligāti!

Izvietošana. Tā kā katrā dzīvesvietā plānojums ir citādāks, grūti ieteikt vienu konkrētu vietu, kur turēt ugunsdzēšamo aparātu, tomēr skaidrs, ka to nedrīkst novietot tālu bēniņos vai pagrabā. Nebūtu ieteicams to glabāt arī apkures telpā, kur ugunsgrēka gadījumā, visticamākais, tam būs grūti piekļūt. Labs variants būtu koridors, kur aparāts pieejams no daudzām vietām.

Kā rīkoties ugunsgrēka situācijā?

Lai izmantotu ugunsdzēšamo aparātu, ir labi jāpārzina tā lietošana. Lai gan uz katra ugunsdzēšamā aparāta ir uzlīme ar lietošanas instrukciju, ļoti svarīgas ir praktiskās apmācības, lai nepieciešamības gadījumā var pirmām kārtām jau izvērtēt situāciju, vai ugunsgrēku var nodzēst vai nepieciešams nekavējoties evakuēties. Otrkārt, ugunsgrēka dzēšanas gadījumā ir jāprot izmantot ugunsdzēšamo aparātu – nepareiza vai neprasmīga rīcība var bīstamu situāciju tikai pasliktināt. 

Situācijas novērtēšana. Eksperti atgādina un lūdz nepārvērtēt savas spējas un atcerēties, ka ugunsdzēšamo aparātu paredzēts izmantot tikai ugunsgrēka sākuma stadijā un tad, ja jūtaties pārliecināts par savām darbībām, kā arī nekļūdīgi zināt ugunsdzēšamā aparāta atrašanās vietu. Ja ugunsgrēks jau attīstījies, jāveic evakuācija un obligāti jāziņo glābšanas dienestam. Materiālās vērtības var atgūt, bet veselību un dzīvību atgūt nav iespējams!

Ugunsdzēšamā aparāta lietošana. 

Teju visiem aparātiem palaišanas princips ir vienāds, - svarīgākais stingri turēt šļūtenes galu. Ugunsdzēšamā aparātā spiediens ir 15 bāri un vairāk, tāpēc jāuzmanās no šļūtenes nekontrolētas šaudīšanās, kas var izraisīt traumas pašam dzēsējam.

Pulvera ugunsdzēšamā aparāta strūkla ir trīs metrus gara, un efektīvākais dzēšanas attālums ir viens metrs. Jāņem vērā, ka augsta temperatūra un sadūmojums var apgrūtināt pieeju ugunsgrēka vietai, tādēļ var palikt arī divu, trīs metru attālumā. 

Ugunsgrēks var iekļūt ventilācijas sistēmā vai starpstāvu pārsegumos un būvkonstrukciju tukšumos, tādēļ rūpīgi jāpārliecinās, ka ugunsgrēks ir likvidēts. Drošības labad vērts izsaukt ugunsdzēsējus, lai viņi pārbauda, ka viss patiešām ir kārtībā.

Praktiskās apmācības. Liela priekšrocība ir nodarbinātiem cilvēkiem, jo vairums uzņēmumu darbiniekiem nodrošina ugunsdrošības apmācības. Iegūtās zināšanas un prasmes noderēs arī mājvietas ugunsnelaimes gadījumā, kā arī, lai ģimenes lokā izrunātu, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, kur stāv ugunsdzēšamais aparāts un kā to lietot. Ja šādas apmācības darba vietā netiek organizētas, par to var runāt ar uzņēmuma vadību vai sazināties ar ugunsdrošības speciālistiem.

Apkope. Kad ugunsdzēšamie aparāti ir izvietoti un to lietošana ir apgūta, rūpes par mājvietas ugunsdrošību nebūt nebeidzās. 

Ja ražotājs nav noteicis citādāk, tad Latvijā ugunsdzēšamā aparāta apkope ir jāveic vienu reizi gadā un jāuztic sertificētai personai neatkarīgi no tā, vai runa ir par privātmājām vai darba vietām. Ik pēc pieciem gadiem tiek veikta lielā apkope, kad aparātu atver, nomaina blīves un pārpilda pašu ugunsdzēsīgo vielu. Ja apkopes netiek veiktas, palielinās iespēja, ka negadījuma situācijā aparāts nebūs darba kārtībā. 

Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju