Starptautiskā apskāvienu diena: cik ļoti mums pietrūkst fiziskā saskarsmes?

21. janvārī visā pasaulē atzīmē Starptautisko apskāvienu dienu, taču šogad tā būs citāda nekā ierasts - sociālās distancēšanās laikā miljoniem pasaules iedzīvotāju ir liegtas fiziskas saskarsmes iespējas. Tieši pieskārieni un apskāvieni ir viena no lietām, kas tik daudziem šajā laikā pietrūkst. Eksperti Starptautiskajā apskāvienu dienā aicina apskaut savus tuvākos, ar kuriem dzīvo kopā, kā arī pašam sevi.

Apskāvieniem ir daudz dažādu pozitīvu ieguvumu gan fiziskās, gan mentālās veselības uzlabošanā. Apskaujoties izdalās oksitocīns – viela, kuru tautā sauc par mīlestības hormonu. Oksitocīns spēlē nozīmīgu lomu arī sāpju mazināšanā un var uzlabot mūsu fizisko pašsajūtu. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mēs varam regulēt stresa līmeni organismā – ar pieskārieniem. Pat vienam 20 sekundes ilgam apskāvienam ir tūlītēja iedarbība – tas mazina stresa līmeni un paaugstina oksitocīna līmeni organismā, uzlabojot mūsu fizisko pašsajūtu.

“Neverbālā valoda bieži vien ir visspēcīgākais komunikācijas līdzeklis, kas mums ir pieejams. Pieskārieni savā ziņā ir viena no pirmajām sajūtām, kas ienāk mūsu dzīvē, vēl pat esot mātes klēpī. Turklāt āda ir lielākais sajūtu orgāns mūsu ķermenī. Apskāvieni ir arī universāls veids, kā mēs varam ziņot otram cilvēkam, ka viņš mums ir svarīgs. Tie mums palīdz veidot savstarpējās saiknes izjūtu jeb piesaisti, kā arī dod mums drošības un pieņemšanas sajūtu, mazina vientulības izjūtu. Piesaistei ir milzīga loma mūsu attīstībā, labbūtībā un spējā veidot attiecības visu mūsu turpmāko mūžu,” uzsver Marija Ābeltiņa, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste.

Marija Ābeltiņa iesaka trīs padomus, kā mazināt vientulības sajūtu sociālās distancēšanās laikā:

1. Pārvari “Zoom nogurumu” ar izklaidējošu virtuālo komunikāciju

Daudzi no mums saskaras ar tā saucamo “Zoom nogurumu” – tehnoloģijas ārkārtējās situācijas apstākļos izmantojam regulāri ik dienu – ne tikai darba vajadzībām, bet arī lai uzturētu saikni ar tuviniekiem, radiem, draugiem un citiem domubiedriem. Virtuālā saziņa joprojām ir viens no drošākajiem un ērtākajiem veidiem, kā uzturēt ikdienas kontaktu un socializēties ar citiem. Nav jākautrējas un jāgaida, kad kāds Tev piezvanīs. Svarīgi ir pašiem uzņemties iniciatīvu. Piemēram, uzorganizē "Zoom ballīti" un pavadi laiku interesantās sarunās ar tuvākajiem. Arī šāds virtuāls kontakts nodrošina otra cilvēka klātesamības sajūtu un vienkārši kopā būšanu.

2. Apskauj sevi un tos, ar kuriem ikdienā dzīvo kopā

Atceries apskaut ikdienā tos, ar kuriem dzīvo kopā. Tie var būt gan mājinieki, gan mājdzīvnieki un galu galā – apskauj arī pats sevi. Iespējams, ka pašapskāvieni izklausās neierasti – neesam raduši apskaut paši sevi. Zinātniskie pētījumi rāda, ka pašapskāvieni arī ir veselīgi. Saskaņā ar vadošās līdzjūtības pret sevi (self-compassion) pētnieces Kristīnas Nefas (Kristin Neff) teikto, mēs varam vairot mīlestības sajūtu pret sevi, apskaujot sevi, noglāstot un arī parūpējoties par savu fizisko komfortu. Ne velti dažkārt silta kakao krūze un ietīšanās mīkstajā pledā ir svarīgi priekšnosacījumi, lai sajustos labi.

3. Esi aktīvs

Neaizmirsti šajā laikā parūpēties pats par sevi – dari lietas, kas Tevi iepriecina un uzlabo Tavu fizisko un emocionālo veselību. Ej garās pastaigās svaigā gaisā vai sporto. Fiziskās aktivitātes ir viens no visvienkāršākajiem un dabiskajiem antidepresantiem.

Dzīvesstils

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju