Kultūra grūtību pārvarēšanai

No “Covid-19” radītajiem ierobežojumiem Eiropas Savienībā (ES) īpaši cieta radošajās jomās strādājošie. Eiropas Parlamenta deputāte, Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece Dace Melbārde skaidro, kā tiek vērtēta situācija kultūrā, vai un kā varētu palīdzēt radošajās jomās strādājošajiem.

Viens no valsts uzdevumiem jebkuras krīzes laikā ir aizsargāt un uzturēt nacionālās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts ilgtspēja un latviešu nācijas pastāvēšana. Šajā kontekstā pozitīvs signāls ir koalīcijas atbalsts Kultūras ministrijas priekšlikumam ieguldīt kultūrā 32 miljonus, jo bez šā atbalsta mēs riskētu pazaudēt Latvijas kā kultūras lielvalsts pamatus – kultūras nozares darbiniekus, kā arī sistēmiskā līmenī kultūras institūcijas. Esmu iestājusies par nepieciešamību ne tikai nodrošināt sociālos pabalstus, bet arī paredzēt mērķtiecīgus valsts pasūtījumus jaunu kultūras vērtību radīšanai. Tas sakrīt ar Kultūras ministrijas redzējumu, ka radošajām personām jāsniedz atbalsts, kas dod iespēju radīt un augt. Šādi jēgpilni ieguldījumi kultūrā nodrošinās nozares ekonomisko dzīvotspēju un vienlaicīgi būs ieguldījums mūsu nākotnē, stiprinās mūsu identitāti un pašapziņu.

Jāņem vērā, ka “Covid-19” ietekme uz kultūras un radošajiem sektoriem ir bijusi graujoša visā Eiropā, ieskaitot Latviju. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka ieņēmumu kritums šajos sektoros bijis viens no dziļākajiem starp visām nozarēm. Šā gada otrajā ceturksnī tas prognozējams ap 80 procentu.

Latvijā esam vēl salīdzinoši labākā epidemioloģiskajā situācijā, taču publiskie pasākumi bija un ir ierobežoti arī pie mums. Pulcēšanās ierobežojumi būtiski skar kultūras nozares uzņēmējdarbības pašus pamatus. Ievērojot drošības prasības, varam atsākt klātienē baudīt mūsu kultūras vērtības – apmeklēt kultūras mantojuma vietas, brīvdabas pasākumus, muzejus, izstādes, koncertus, izrādes. Taču koncertzāļu, teātru, operas, kinozāļu un festivālu biznesa modeļi balstās uz lielu apmeklētāju skaitu. Nav iespējams pelnīt, ja, ievērojot distancēšanās noteikumus, zāles maksimālais pieļaujamais blīvums ir tikai 10–20 procentu no kopējās kapacitātes vai pat mazāk. Un, pat ja visi ierobežojumi tiek atcelti, prognozējams, ka cilvēki uzreiz nesteigs uz masu pasākumiem. Arī ekonomiskā situācija ir kļuvusi sliktāka, kas var ietekmēt publiskā un privātā finansējuma pieejamību kultūrai, kā arī to, cik daudz cilvēku par kultūru un mākslu varēs atļauties maksāt. Ņemot vērā ierobežojumu lielo ietekmi, prognozējams, ka tieši kultūras un radošie sektori atkopsies daudz lēnāk nekā citas nozares. 

Turklāt šos sektorus pārsvarā veido pašnodarbinātie, kuriem līdz šim atbalsts ir bijis mazāks un nācis krietni novēloti, ja salīdzina ar lielajām industrijām. Te arī lobijam ir liela nozīme gan vietējā, gan ES mērogā. Lielās kompānijas un industrijas ir viedi spējušas pārliecināt par nepieciešamajām subsīdijām, pat ja kritums tajās nav bijis tik dziļš. 

ES līmenī liels izaicinājums ir panākt, lai kultūra netiek nolikta atbalsta rindas galā. Eiropas Komisija maija pēdējā nedēļā Eiropas Parlamentā prezentēja ES ekonomikas atlabšanas plānu, kas sasaista atjaunināto ES daudzgadu budžetu ar 750 miljardu eiro atveseļošanās instrumentu. Kopumā Komisijas priekšlikums veido 1,85 triljonus eiro, kas ir nepieredzēts apmērs. Tikmēr galvenās ES kultūras programmas “Radošā Eiropa” budžets tiek samazināts – ja salīdzina ar pašas Komisijas sākotnējo piedāvājumu, tagad esot vien 1,5 miljardi eiro. Eiropas Parlamenta pozīcija bija dubultot šīs programmas budžetu, un par to esam vairākkārt atgādinājuši vēl pirmskrīzes laikā. Pēc pašas Komisijas datiem, Eiropas mērogā nepieciešamās investīcijas kultūras un radošajos sektoros ir ap sešiem miljardiem eiro. Tas ir konservatīvs aprēķins, ņemot vērā faktu, ka kopējie zaudējumi ir mērāmi desmitos miljardu eiro. 

Protams, iepriekš piesauktā atveseļošanās pakotne iekļauj arī citus mehānismus, caur kuriem kultūras un radošās nozares var potenciāli vismaz netieši tēmēt uz papildu naudu. Tomēr lēti aizdevumi vai granti netiešā veidā nav efektīvs rīks un noteikti nav pareizākais signāls, ko Komisija var sūtīt kultūras un radošajam sektoram. Vārdiem par to, ka kultūra ir svarīga, jāmaterializējas arī darbos. Jāatgādina, ka par ES daudzgadu budžetu daudz šķēpu tika lauzti dalībvalstu līmenī vēl pirmskrīzes laikā un “Radošās Eiropas” jau tā pieticīgo budžetu bija vēlme samazināt vēl vairāk. Arī jaunajā sarunu raundā prognozējama līdzīga situācija. Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja gan stingri pastāv uz Parlamenta pozīciju rezultātu kultūras un radošajām nozarēm.

Kultūras un izglītības komiteja, kā arī citi eiroparlamentārieši pēdējos mēnešos ir arī aktīvi rakstījuši Eiropas Komisijas atbildīgajiem komisāriem par nepieciešamību atbalstīt kultūru. Arī Eiropas Parlamentā strādājam pie atbalsta soļiem – Kultūras un izglītības komitejas paspārnē šogad top pētījums par “Covid-19” ietekmi uz kultūras un radošajiem sektoriem. Balstoties uz šo pētījumu, varēs labāk saprast kopējo ainu un konkrēti risināmās problēmas, uz kā pamata ES un dalībvalstis varēs labāk un mērķtiecīgāk sniegt kultūrai atbalstu. Savukārt pēc manas iniciatīvas nākamgad taps plašāks pētījums par radošo personu statusu un sistēmiskiem atbalsta mehānismiem ES dalībvalstīs. Esmu arī gandarīta, ka Eiropas Parlamenta deputāti aprīļa plenārsēdē atbalstīja manis iesniegto “Covid-19” rezolūcijas labojumu, kurš norāda uz dramatisko situāciju kultūras un radošajos sektoros. 

Tāpat jāturpina pamatoti izcelt kultūras nozīmi un panākt, ka tā netiek skatīta kā pārējo nozaru atzars vai kā trešās šķiras prioritāte. Radošajās nozarēs ir ne tikai ļoti daudz nodarbināto, tās arī palīdz stimulēt ekonomisko izaugsmi. Piemēram, reti tiek apzināta kultūras lielā sasaiste ar tūrismu. Taču teju katrs otrais (četri no 10) tūrists Eiropā izvēlas savu galamērķi atkarībā no kultūras piedāvājuma. Tādējādi, pateicoties kultūras bagātībai, iegūst vietējie restorāni, viesnīcas, kā arī aviokompānijas un tūrisma firmas. Bet, kamēr valstsvīri aktīvi iestājas par nepieciešamību lejupslīdes brīdī atbalstīt aviokompānijas, kultūras piedāvājums tiek pieņemts teju par pašsaprotamu. Kultūra visos laikos ir kalpojusi kā resurss gan grūtību pārvarēšanai, gan izaugsmei.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. 

Eiropā

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju