Svētku repertuārs šovasar paliks neizdziedāts un neizdejots

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuārs šovasar Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā Rīgā paliks neizdejots un neizdziedāts. Lielajam piecgades notikumam posās 603 skolēni no Smiltenes novada, līdz kvalifikācijas skatēm bija atlicis vien pusmēnesis.

Marta beigās “Covid-19” neprognozējamā epidemioloģiskā attīstība un ārkārtējā situācija Latvijā un pasaulē ieviesa būtiskus ierobežojumus un izmaiņas visās sabiedrības funkcionēšanas jomās. Tika pieņemts lēmums svētkus pārcelt uz 2021. gada vasaru.
Kopš 1960. gada, kad Rīgā notika pirmie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, tie kļuvuši par bērnu un jauniešu dziesmu un deju lielāko tradīciju valstī. Tā ir arī vienojošākā un raksturīgākā Baltijas valstu kultūras tradīcija. Jaunā koronavīrusa infekcija bērnu sapnim un intensīvam pedagogu vairāku gadu darbam pielika punktu. Smiltenes Bērnu un jauniešu interešu izglītības centra (BJIIC) direktore Inga Sīmane tic, ka punkta vietā varam likt daudzpunkti.

“Ļoti spilgti atceros savus dziesmu svētkus bērnībā gan kā koristei, gan vijolniecei orķestrī. Tagad tos izdzīvoju caur organizatorisko prizmu. Dziesmu un deju svētki ir latviskā gara uzturēšana, ļoti emocionāls notikums, kas vieno tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Piedzīvojot “Covid-19” pandēmiju, viss, ko esam darījuši, iegūst pavisam citu jēgu un nozīmi. Šī kustība ir liels un pamatīgs darbs, kultūras un mūsu tautas tradīcija, ko nododam nākamajām paaudzēm. Ja šī ir pauze, tad to spējam pieņemt, bet, ja infekcija šos svētkus mums atņemtu pavisam, justos aplaupīta. Dziesmu svētki ir kaut kas ļoti būtisks un vērienīgs, tā ir mūsu identitāte. Ne velti svētki ir iekļauti UNESCO mantojumā,” teic Smiltenes BJIIC direktore.

Visa ārkārtējā stāvokļa laikā Smiltenes BJIIC kolektīvu vadītāji saglabāja darba attiecības. “Martā mēģinājumi, ģenerālmēģinājumi, skates, līdz visbeidzot paši svētki tika atcelti. Sākotnēji bija neierasti, ka nav jādodas uz darbu. Neskatoties uz notiekošo, pedagogiem nebija dīkstāves, šo laiku viņi izmantoja lietderīgi, gan pašizglītojoties, gan uzturot bērnos un jauniešos dziesmu un deju svētku garu. To palīdzēja arī jaunizveidotā izglītības platforma “Mana klase”. Nemitīgi mainoties noteikumiem, nācās pielāgoties, izpildīt visas sanitārās prasības. Pedagogi apliecināja gatavību atsākt strādāt ierastajā režīmā, tiklīdz to ļaus. No 1. jūnija ir atļauti amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi klātienē. Taču neredzu tam šobrīd jēgu. Mūsu kolektīviem lielākoties mēģinājumi notiek izglītības iestādēs vai kultūras centrā un namos, kur jānodrošina un jāievēro stingras sanitārās un distancēšanās prasības. Proti, šajā  gadījumā tas būtu jāveic citu iestāžu darbiniekiem. Uzskatu, ka šobrīd daudz svarīgāk ikvienam ir uzņemt spēku, enerģiju un nostiprināt imunitāti, lai atgrieztos augustā. Būtu bezjēdzīgi šobrīd skriet pa laukumu, ja nevaram pilnvērtīgi nodrošināt māksliniecisko izaugsmi. Liela daļa saistībā ar ierobežojumiem triju mēnešu garumā ir fiziski piekusuši. Taču mūsu fenomens ir tas – ja vajag iespringt un saraut, tad ļoti lieliski spējam to izdarīt,” stāsta I. Sīmane.   

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā

Eiropā

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju