VIDEO: UZŅĒMĒJI PIEROBEŽAS NOVADOS SAREDZ SADARBĪBAS IESPĒJAS AR VALMIERU

Pēdējo nedēļu laikā Latvijas mediju vidē publikācijās par administratīvi teritoriālo reformu nereti izskan Rūjienas un Naukšēnu novada vārds. Abu pierobežas novadu uzņēmēji aicināja iedzīvotājus parakstīties pret pievienošanu Valkas novadam. Tāpat vietējie sola, ka ar lauktehniku dosies uz Rīgu, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rūjieniešus un naukšēniešus neuzklausīs. Kā uzņēmējdarbība pierobežā ir attīstījusies un kā pašvaldību reforma to varētu ietekmēt nākotnē?

Latvijā normatīvajos aktos pašvaldībām ir noteikti vairāk nekā 100 dažādi uzdevumi. Viens no tiem: sekmēt saimnieciskās darbības attīstību un veicināt uzņēmējdarbības attīstību. Tātad pašvaldību uzdevums ir nevis radīt jaunas darba vietas, bet radīt apstākļus, lai uzņēmēji vēlētos īstenot savas biznesa idejas attiecīgajā teritorijā.

“Lai uzņēmējdarbību veicinātu, tad pašvaldībai jāskatās uz tādiem faktoriem, kā infrastruktūras izveidošana (protams, uzņēmumiem arī pašiem jāstrādā). Uzņēmuma darbiniekiem būtu jānodrošina visas pirmās nepieciešamības – lai būtu dažādas iestādes, kas attiecas uz viņu dzīves līmeņa nodrošināšanu, tai skaitā, bērnudārzs,” tā stāsta SIA “Liepkalni” maiznīcas īpašnieks Dagnis Čākurs.

Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētājs Guntis Gladkins: “Mūsu uzņēmēji ir izvēlējušies vidi atbilstoši savam uzņēmējdarbības veidam un formai, kas ir piemērota šeit. Mums nebūs neviena uzņēmuma ar 3000 darba vietām, jo saprotams, ka tas ir nereāli un te neviens nebrauks ne no Igaunijas, ne no Somijas strādāt uz Rūjienu.”

SIA “Valkas meliorācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Biezais stāsta, ka pierobežas tuvums ietekmē darbaspēka pieejamību: “Uzņēmuma izveidošana pierobežā lielākoties ir tāda patriotiska būtība, jo Igaunijas pierobeža, pieļauju domu, ka arī Lietuvas pierobeža, saskaras ar ļoti daudz problēmām darba spēka resursu piesaistīšanai, jo Igaunijā tomēr vidējā alga nodarbinātajiem ir lielāka. Mums regulāri jācīnās ar igauņu darba ņēmējiem par darbinieku noturēšanu.”

“Uz Rūjienas novadu brauc igauņu kompānijas, kas organizē transportu, ved uz darba vietu, nedēļu nodarbina un tad atved atpakaļ. Tā tas notiek uz Tallinu, uz Pērnavu. Protams, paši [vietējie] izmanto tuvējās pierobežas pilsētas, kur ir uzņēmumi, kas darbojas kokapstrādes jomā. Ir šādas tendences un cilvēki tās izmanto,” skaidro G. Gladkins.

Šobrīd uzņēmējdarbībā ir tendence atrasties tuvāk centriem, piemēram, Valmierai vai Rīgai – tā norāda SIA “Liepkalni” īpašnieks Dagnis Čākurs, kura gādībā darbojas maiznīcas Pierīgā, Valmierā, Rūjienā un arī Pērnavā.

SIA “Kunturi” un SIA “Saktas” valdes priekšsēdētājs, SIA “Naukšēni” izpilddirektors Jurģis Krastiņš norāda – ja produkcija netiek realizēta Igaunijā, tad atrašanās pierobežā ietekmē loģistikas izmaksas: “Igaunijas tirgū mēs nebijām, tagad šajā jomā sākam kaut ko darīt, bet [pirms tam] bija tā, ka mēs bijām nomale un mums bija tālāk līdz Rīgai… Mūsu tirgus bija tikai uz vienu pusi, pa 180 grādiem, nevis tā kā vidienē – pa 360 grādiem.”

Gan Krastiņš, gan Čākurs uzsver, ka Rūjienas un Naukšēnu novadā uzņēmēji nav pret reformu, bet pret to, kādā veidā tā tiek īstenota. Jau iepriekš raidījumā “Latvijas ziņas” vēstījām, ka 17 uzņēmumu pārstāvji no abiem pierobežas novadiem aicināja iedzīvotājus parakstīties pret pievienošanu Valkai. Šobrīd saskaitīti 3173 iedzīvotāju paraksti. Kopā abu pašvaldību teritorijās reģistrēti aptuveni 4500 iedzīvotāji.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atbalsta VARAM piedāvāto modeli, uzskatot, ka pierobežas novadiem ir kopīgas intereses: “Ja mēs paskatāmies agrāko rajonu karti, tad tie bija vertikāli veidoti – Valkas rajons, blakus Valmieras rajons, tad bija Limbažu rajons. Tagad, ņemot vērā gan Smiltenes sekmīgo attīstību, gan arī to, ka situācija ir mainījusies, ir loģiski paskatīties uz karti horizontāli. Mums (pierobežas teritorijai) ir vairāk kopīga, nekā ar tiem, kas ir dziļāk Latvijas iekšienē. Tās ir vienas problēmas – izņemot Valku, pārējā teritorijā notiek depopulācija. Tā ir Igaunijas pierobeža, kas dod arī papildu iespējas. Latvijas-Igaunijas programmā mēs esam spējuši panākt, ka mums ir kvotētas naudas attīstībai, kas, protams, ir papildu instruments, ko noteikti varētu izmantot arī pārējos novados.”

Tikmēr vairāk nekā 3000 rūjieniešu un naukšēniešu paliek pie sava, proti, ka pievienošana Valkas novadam nav ne vēsturiski, ne ekonomiski pamatota. Šo abu pašvaldību pārstāvji nākotnē skatās Valmieras virzienā.

Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks: “Latvietis laikam ir tāds tipisks viensētnieks. To es gribētu teikt arī pašvaldību mērogā – tas ir mans, es te neko un nekur… Šobrīd ar to sadarbību iet tā, kā iet. Katrā ziņā – mēs esam gatavi un atvērti arī dažāda veida sadarbībai. Mēs attīstīsim jaunas industriālas teritorijās, kaut gan mēs zinām, ka Valmierā bezdarbs ir zem 3%. Tas nozīmē, ka tie, kuri tur strādās, būs reģionu cilvēki. Tātad tas nav tikai tā, ka domājam tikai lokāli. Valmierā mēs jau sen domājam globāli.”

 

Tematu par uzņēmējdarbību turpināsim pēc nedēļas – sižetu sērijā par administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu un gaitu (no 13. septembra līdz 15. novembrim piektdienās ReTV raidījumā “Latvijas ziņas”).

Foto

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju