Sadarbība darba vidē balstītu mācību atbalstam

Latvijas darba tirgū, ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, iedzīvotāju novecošanos un emigrantu skaita pieaugumu, aizvien vairāk trūkst augstākās un vidējā kvalifikācijas līmeņa speciālistu. Līdz ar to jautājums par darba vidē balstītām mācībām kļūst aizvien aktuālāks ne vien, runājot par pamatskolas un vidusskolas absolventu apmācību, bet arī mūžizglītības kontekstā.

28.novembrī Smiltenes tehnikumā notika ES “Erasmus +” programmas projekta “Jaunu pieeju izmēģināšana prakšu vadītājiem skolās un uzņēmumos darba vidē balstītās mācībās” seminārs “Reģionālā sadarbība darba vidē balstītu mācību atbalstam.”

Dienas pirmajā pusē, plenārsēdē “Profesionālās izglītības un nodarbinātības tendences valstī un reģionā” ekonomikas ministrijas vecākais ekonomists Normunds Ozols iepazīstināja ar prezentāciju “Profesionālās izglītības nozīme Latvijas darba tirgū: esošā situācija un nākotnes izaicinājumi.” Nosaucot nozares, kurās nepieciešami vidējā līmeņa speciālisti, N.Ozols uzsvēra, ka, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, skolu izglītības piedāvājumam jākļūst iespējami elastīgākam, atvērtam mūžizglītībai un gatavam pievērsties jomām, kas attiecīgajā brīdī nepieciešamas darba tirgū.

Speciālisti prognozē, ka nākotnē varētu veidoties liels zemākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums. Darba vietas vienā brīdī var pietrūkt cilvēkiem bez profesionālās kvalifikācijas, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību. Līdz ar to vēl vairāk pieaugs pieprasījums pēc mūžizglītības piedāvājumiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa informēja par NVA atbalstu profesionālo zināšanu un prasmju apgūšanā un pilnveidē, kā arī profesionālās kompetences novērtēšanā cilvēkiem, kuri daudzus gadus nostrādājuši kādā profesijā bez izglītību apstiprinoša dokumenta.

Reformas, kuras pakāpeniski jau īsteno dzīvē

Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores Rūtas Gintautes – Marihinas prezentācijas temats – “Profesionālās izglītības reformas nodarbinātības veicināšanai.” Daudzas no minētajām pārmaiņām jau pakāpeniski tiek īstenotas dzīvē. Piemēram, pieaugušo izglītības programmu aktualizēšana, pāreja uz modulārajām mācību programmām, darba vidē balstītām mācībām un profesionālās kvalifikācijas praksi. Tāpat valstī tiek izstrādāta vienota pieeja darba vidē balstītu mācību vadītāju sagatavošanai.

Skolu programmas “Dzīvei gatavs” vadītāja Lāsma Mencendorfa pastāstīja, kā ar minētās programmas atbalstu valstī tiek rosināta labāka izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbība. Skolas portālā dziveigatavs.lv var pieteikties dažādu uzņēmēju pārstāvju vieslekcijām, kas ir būt labs papildinājums mācību vielas apguvei.

Labākais skolotājs – darbs profesijā

“Smiltenes tehnikuma lozungs - labākais skolotājs ir darbs profesijā. Tāpēc Smiltenes tehnikumam ir savs mācību restorāns, viesnīca un mazo dzīvnieku klīnika, kur jaunieši mācās darba vidē,” klātesošos uzrunāja Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis. “Tiesa, ļoti liela problēma ir tā, ka daudzi pamatskolu absolventi uz tehnikumu atnāk ar sliktām pamatzināšanām eksaktajos mācību priekšmetos, kas būtiski traucē īstenot vidējā posma profesionālo izglītību. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc salīdzinoši daudziem audzēkņiem mācības tehnikumā jau pēc pirmajiem mēnešiem izrādās par grūtu. Viņiem vienlaikus ar profesionālajiem mācību priekšmetiem jāapgūst vidusskolas līmenī vispārizglītojošie mācību priekšmeti, taču - kā to izdarīt, ja pēc pirmā zināšanu pārbaudes testa konstatējam, ka viņu izglītības līmenis vienā otrā mācību priekšmetā atbilst sestās, septītās klases līmenim?"

Šis jautājums tika apspriests arī darba grupās un paneļdiskusijā, kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūtas Gintaute – Marihina, Biznesa augstskolas “Turība” rektors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Profesionālās izglītības komitejas priekšsēdētājs Aldis Baumanis, SIA “WOLTEC” padomes priekšsēdētājs Jānis Bikiņš, Ogres tehnikuma direktores vietniece izglītības jomā Ilze Dzirkale un Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis.

Iespējamie risinājumi – profesionālajās izglītības iestādēs ieviest nullto kursu, kurā jauniešiem dotu iespēju apgūt nepieciešamās pamatzināšanas, lai viņi pēc tam var pilnvērtīgi iegūt vidējā posma izglītību. Vairāki klātesošie par labu atzina Igaunijas piemēru, kur profesionāli izglītojošo skolu audzēkņiem, kas neplāno turpināt mācības augstskolā, nav jākārto centralizētie eksāmeni vispārizglītojošajos mācību priekšmetos.

Otrs būtisks jautājums, kas arī tika aktualizēts paneļdiskusijā, - kā jauniešos attīstīt biznesa domāšanu, prasmi sevi prezentēt darba tirgū un vēlmi uzzināt par savu izvēlēto profesiju iespējami vairāk? Tāpēc jau šobrīd skolās, t.sk. Smiltenes tehnikumā, liela vērība tiek pievērsta jauniešu karjeras izglītībai. Lai audzēkņi apzinātos savas stiprās un vājās puses, prastu izvirzīt mērķus un spētu sevi motivēt darīt visu iespējamo, lai tos sasniegtu.

“Smiltenes tehnikumā ieguldām daudz līdzekļus ne vien materiālās bāzes pilnveidošanā, bet arī audzēkņu vispusīgas attīstības sekmēšanai – skolā ir vairāk nekā desmit ārpusklases nodarbību – dažādu pulciņu, kurās jaunieši var pilnveidot savus talantus un attīstīt radošumu,” atzīst tehnikuma direktors Andris Miezītis. “Lai jaunietis savā izvēlētajā profesijā sasniegtu augstākās virsotnes: viņam jābūt zinošam, fiziski attīstītam un dvēseliski bagātam.”  

Izglītība

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju