Bez maksas iespējams noskatīties Latvijas kino klasiku

Svinot Latvijas nacionālā kino simtgadi, Nacionālā Kino centra portālā “filmas.lv” atklāj jaunu sadaļu, kurā bez maksas pastāvīgi būs pieejama restaurēta Latvijas klasisko filmu izlase, portālu “Ziemeļlatvija” informēja Latvijas Kino centrs.

Latvijas kino klasikas izlases pirmajā komplektā ievietotas 13 pilnmetrāžas spēlfilmas (1930-1991), trīs dokumentālās filmas (1961-1988) un trīs animācijas filmas (1966-1979), tās iespējams noskatīties ŠEIT.

Filmu izlasi papildina noderīga konteksta informācija – kinospeciālistu apraksti par svarīgākajiem pieturpunktiem Latvijas kino vēsturē (arī atsevišķi par aktierkino, dokumentālo kino un animāciju).

Filmu skatīšanās iespējama tiešsaistē jebkurā laikā bez maksas visur pasaulē, kur vien pieejams interneta pārklājums, ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī viedtālruņos un planšetdatoros ar jaunākajām “iOS” un “Android” operētājsistēmu versijām.

Portāla “filmas.lv” kinoklasikas sadaļai izvēlētas filmas, kas atspoguļo būtiskus periodus vai pagrieziena punktus Latvijas kinovēsturē - spēlfilmu izlase hronoloģiski sākas ar mēmo filmu “Lāčplēsis” (1930, režisors Aleksandrs Rusteiķis), spilgtu nacionālās melodrāmas un ekspresionisma stilistikas paraugu, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

„Klasisko kino” šajā izlasē pārstāv gan Leonīda Leimaņa temperamentīgā klasikas ekranizācija “Purva bridējs” (1966) un spiegu trillera noskaņās veidotā Aloiza Brenča filma “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967), gan Rolanda Kalniņa ironiskā stilizācija “Ceplis” (1972), klasiski romantiskā melodrāma “Ezera sonāte” (1976, Gunārs Cilinskis un Varis Brasla), zemtekstu piesātinātā padomjlaiku satīra “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975, Jānis Streičs) un psiholoģiskā krimināldrāma “Liekam būt” (1976, Aloizs Brenčs).

Eksperimentālu novatorisma garu izlasei piešķir ar dokumentālā kino paņēmieniem veidotā spēlfilma “Ābols upē” (1974, Aivars Freimanis) un melnbaltā „operatoru filma” “Motociklu vasara” (1975, Uldis Brauns), sešdesmito gadu brīvības alkas un pasaules jauno viļņu kontekstus atgādina Rolanda Kalniņa filma “Četri balti krekli” (1967) ar Imanta Kalniņa dziesmām, bet 80. gadu pavisam atšķirīgo izpratni par brīvību demonstrē režisora Arvīda Krieva populārākā un vienlaikus sirreālākā filma “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), kur kā jutīgs kinoaktieris debitē šobrīd pasaulslavenais teātra režisors Alvis Hermanis.

Visplašāk un daudzveidīgāk Latvijas kino klasikas izlasē šobrīd pārstāvēts režisors Jānis Streičs – sarakstā iekļauta vēl arī pēckara gadu drāma, lietuviešu literatūras klasikas ekranizācija “Svešās kaislības” (1983) un veltījums dzimtajai Latgalei – “Cilvēka bērns” (1991).

Dokumentālā kino ainu šobrīd iezīmē trīs būtiski ceļa stabiņi, visas trīs filmas iekļautas arī Latvijas kultūras kanonā, - pats pirmais poētiskā kino paraugs “Baltie zvani” (1961, režisors Ivars Kraulītis), Herca Franka ģeniālā īsfilma “Vecāks par desmit minūtēm” (1978) un režisora un operatora Ivara Selecka darba metodes esence, starptautiski augstu novērtētā Atmodas laika filma “Šķērsiela” (1988).

Animācijas pirmā trijotne atspoguļo abus Latvijā spēcīgos animācijas virzienus, kas jau no paša sākuma attīstījušies paralēli – gan divdimensiju aplikācija, gan trīsdimensiju leļļu animācija. Izlasē iekļauta gan oficiāli pirmā Latvijas animācijas filma “Ki-ke-ri-gū!” (1966), gan Kultūras kanonam izvēlētā Arnolda Burova filma “Vanadziņš” (1978), gan, iespējams, vispopulārākā Rozes Stiebras filma “Zaķīšu pirtiņa” (1979).

Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.

Kultūra un Izklaide

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju