“Norakstīt” pandēmiju tērzētavas romānā. Dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja Zane Brūvere-Kvēpa

Dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja Zane Brūvere-Kvēpa (1983) īsstāstu “Romāns” rakstījusi ārkārtējās situācijas laikā un atzīst – tas palīdzējis “norakstīt” pandēmiju.

Autore ir dzimusi Rīgā, absolvējusi Rīgas Valsts vācu ģimnāziju, Latvijas Universitātē un Viļņas universitātē studējusi baltu filoloģiju, Gazi universitātē Ankarā Turcijā apguvusi turku valodu.

Strādājusi par turku valodas pasniedzēju Latvijas Universitātē un “Durbe tūrē”, vadījusi projektus Nodarbinātības valsts aģentūras Starptautisko un sabiedrisko attiecību nodaļā, bijusi preses sekretāre Valkas novada domē.

Turpina vadīt Valkas novada literāro apvienību. Tulkojusi un atdzejojusi no lietuviešu un turku valodas. Raksta dzejoļus un vada dzejas meistardarbnīcas bērniem. Zane pašlaik dzīvo Rīgā un strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Vērtē literārajiem konkursiem “Doma izgaismo vārdu” un “Es arī Tevi spēšu izpildīt” iesniegtos jauno autoru darbus. Ir divu dēlu – Helmuta Alberta un Aleksandra – mamma.

Pirms diviem gadiem izdevniecībā “Pētergailis” klajā nāca dzejoļu grāmata bērniem “Brūveri brūvē” (Jāņa Baltvilka balva bērnu grāmatu mākslā ilustratorei Gitai Treicei, kā arī iegūta “Delfu” lasītāju simpātiju balva, 2018).

Dzejoļu krājumā tēva Pētera Brūvera teksti satikās ar abu meitu – dvīņumāsu Zanes un Indras – dzejoļiem.

Vai stāsts “Romāns” radies pandēmijas laikā?

Pandēmijas un mājās palikšanas laiks patiešām ļoti ietekmēja manu dzīves ritmu. Biju pieradusi būt cilvēkos, iet uz darbu, pasākumiem, biju ieplānojusi ceļojumus, ko nācās atcelt. Komunikācija ar draugiem, kolēģiem norisinājās pārsvarā telefonā, vatsapā un feisbukā, tāpēc čata formāts nereti pat sasniedza līmeni, kad tas sāka līdzināties literatūrai.

Vai tev ir laiks dzejošanai?

Ja labi grib, var laiku atrast visam, jo dzīves kvalitātes pamatā ir pareizi saplānots laiks. “Brūveri brūvē” atrodamie dzejoļi tapa laikā, kad piedzima Aleksandrs. Ļoti tieši dzejoļi. Nekā lieka. Šī iemesla dēļ arī rakstu ļoti maz. Varbūt būtu varējusi vēl mazāk. “Less is more” (mazāk ir vairāk).

Kāpēc Latvijā visiem ir iespaids, ka muzeja darbiniekiem ir mierīga, radoša vide un salīdzinoši labas algas?

Rakstniecības un mūzikas muzejā esmu mājaslapas redaktore, tāpēc vislabāk par manu darbu varēs pastāstīt mājaslapas apmeklējums, kur redzams mans un kolēģu veikums muzeja unikālajā zīmola veidolā.

Mierīga un radoša vide, manuprāt, ir atkarīga no paša attieksmes. Jo mierīgāka, jo radošāka. Salīdzināšanu uzskatu par visu nelaimju pamatu. Salīdzinām algas, sevi ar citiem… Ja patīk darbs, viss labi.

Tu kādu laiku dzīvoji un strādāji Valkā. Kā tas iznāca, ja esi dzimusi Rīgā?

Valkā mūsu ģimenei ir īpašums. Helmuts Alberts man piedzima sestajā mēnesī vien 860 gramu smags. Pēc diviem mēnešiem slimnīcā, kas nebūtu iespējami un izturami bez vīra un ģimenes atbalsta – paldies arī toreizējiem kolēģiem no aģentūras, pieņēmām lēmumu pārcelties uz Valku.

Tas bija ļoti nozīmīgs lēmums, ko nekad neesmu nožēlojusi. Kad atsāku darba meklējumus, biju nolēmusi pārcelties atpakaļ uz Rīgu, bet, izturot konkursu, sāku strādāt Valkas novada domē.

Tas manā atmiņā ir jaudīgs un brīnišķīgs periods, kas noteikti nav beidzies. Tilti nav nodedzināti, cerams, ka pandēmija neietekmēs Valkas novada Dzejas dienu pasākuma norisi rudenī.

Jau sesto gadu sadarbībā ar Valkas novada Centrālo bibliotēku piedalīšos to organizēšanā.

Dzejas/prozas ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Jācer, ka šī neparastā nebrīves un spiesto apstākļu atmosfēra ir atraisījusi latviešu literatūrā arī citus līdzīgus radošos mezglus. Turklāt neparastie apstākļi, kā redzams, iedvesmo uz prozas un dzejas vai pat dramaturģijas žanru pārskatīšanu.”

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam Zanes Brūveres-Kvēpas īsstāstu “Romāns”.

I

– Лабсритс!

– Izcils.

– (saulīte)

– Nez, mākoņi baigie. Man dzīvoklī tik tumšs. Vienalga, – saule ir vai nav. Kaut kur šalc kāds koks – kox.

– Mājas ofisā esi.

– Jā, piegriezies. Neko. Strādāju. Darbojos. Rosos.

– (victory)

– (sick)

– Kafija?

– (kafija) Pamodos 05.05: slepeni naidnieki sāk pret Tevi savas netīrās intrigas un spēlītes… Pulksteņa noslēpums, – katru rītu vienā laikā pamostos. Nevaru pēc tam aizmigt. Domāju, kurš.

– Naidinieks?

– Jā, kurš. Tas varētu būt.

– (gavilējoša seja)

– Tak ākstos, bet… (gavilējoša seja)

– (domājoša seja)

– Labi, darbs.

– OK.


O

– Ko dari?

– Staigāt eju.

– Kur ej?

– Tāpat nedaudz pastaigājos.

– Es arī, es arī iešu. Tā gribas kaut kur aiziet. Es vairs nevaru. Piegriezies. Reāli apnika, ka nevar aiziet nekur. Nekur nevar aiziet! NEKUR!

– Var tak.

– Kur?!

– Tak visur, ej, kur vari aiziet.

– Ko tagad dari?

– Teicu, staigāt eju.

– Jā, pēc tam ko?

– Neko, mājās iešu.

– Tad ko…

– Gatavošu…

– Ko? Ko gatavosi?

– Kaut ko vienkāršu. Nezinu, kaut ko…

– Man arī patīk vienkāršība. Esmu tik vienkārša. Izcili vienkārša. Nekā lieka. Man nav nekā lieka. Es arī iešu staigāt. Apnika mājās sēdēt. Pēc salātiem aiziešu. OK, Tu staigā, netraucēšu. Pazudi… (noskumusi seja)


II

– Ar labu nakti!

– Ar labu nakti (mēness)


III

– Labrīt!

– Labrīt!

– Ko naidinieks?

– Kāds naidinieks?

– Nu, netīrās spēlītes, ko rakstīji.

– Nez… Kaijas plosījās pa pagalmu. Viss pagalms piemētāts. Skats kā pēc… (saķerta galva) Iepakojumi, piena pakas, banānu mizas, labi, ka ne paketes… Savus atkritumus neredzēju, tā būtu vismaz divreiz pretīgāk. Nē, trīsreiz.

– O!

– Ō!

– (viesulis)

– (putns)

– (miera balodis)

– Bet tā – nē, nav nekas uzpeldējis, – darbojos, rosos. Easy…

– Go with the flow…

– Gribu uz Parīzi, mēs taču brauksim uz Parīzi! Vismaz uz Londonu… Berlīni?

– Brauksim.

– Mums ir romāns?

– Mums IR romāns.

Kultūra un Izklaide

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju