Sāk demonstrēt spēlfilmu “Cojs” ar latviešu aktieru dalību

No 27.novembra Latvijā sāk demonstrēt jauno režisora Alekseja Učiteļa spēlfilmu “Cojs”,  kas veidota kā  Krievijas (Rock Films) un Latvijas (Mistrus Media) kopražojuma  filma un balstīta patiesos notikumos Latvijā, kad 1990. gada 15. augustā autokatastrofā bojā gāja rokdziedātājs Viktors Cojs, portālu “Ziemeļlatvija” informēja Nacionālā Kino centra filmu nozares informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Filmas stāsts sākas 1990. gada 15. augustā nepārskatāmā pagriezienā uz Latvijas šosejas. Kaucošas bremzes, griezīgi šņirkstoša metāla skaņa, gabalos sadragāts moskvičs. No avārijas vietas pazūd kasete, kuru Cojs klausījies pēdējās sekundēs pirms sadursmes. Kasetē ‒ vēl klajā nenākušais albums “47”. Turpinās notikuma izmeklēšana, bet zārks ar Viktora Coja mirstīgajām atliekām ceļo uz Ļeņingradu. Pie sēru autobusa stūres ‒ nelaimīgais autobusa “Ikarus” šoferis, otrs traģiskā satiksmes negadījuma dalībnieks. Nav atradies neviens cits, kas to varētu uzņemties. Nerunīgais baltietis atpakaļskata spogulītī vēro Coja tuvākos cilvēkus. Sieva un mīļākā, producents un kolēģis no grupas “Kino”, mazais dēlēns un jauna fotogrāfe, kura mūziķī jau sen bezcerīgi iemīlējusies. Neviens no viņiem pagaidām nenojauš, kas ir viņu šoferis. Bet pirmais, kurš to sapratīs, bez pēdām pazudīs vienā no ceļmalas pieturām. Ceļš būs garš. Spriedze arvien pieņemsies spēkā, atmosfēra nokaitēsies līdz baltkvēlei.

Mīlestība, greizsirdība, aizdomas, iedzīvošanās kāre ‒ tas viss saplūdīs kopā, satīsies vienā ciešā kamolā, kuru, šķiet, no kaut kurienes vēro Cojs ‒ dzīvs.

Filma pēc formas veidota kā klasiska ceļa filma, bet stāsts tiek stāstīts no autovadītāja Pāvela skatupunkta. Pāvels bija iesaistīts negadījumā, bet neko nezina par slaveno mūziķi. Visu par Coju viņš uzzina caur stāstiem un attiecībām starp Viktora tuviniekiem, kuri atbraukuši uz Latviju, lai pēc avārijas identificētu bojāgājušo.

“Mūsu plāns bija uzņemt nevis biogrāfisku filmu, bet gandrīz vai detektīvstāstu. Nav jēgas rādīt, ko paveicis Cojs; viņa dziesmas jau tāpat zina visi. Daudz interesantāk ir pakavēties pārdomās par lietām, kuras paliek uz mūžīgiem laikiem, jo tās nespēj iznīcināt pat nāve,” sākot filmēšanu Latvijā, stāstīja režisors Aleksejs Učiteļs. Viņš ir pateicīgs visai Latvijas filmēšanas komandai, kas piedalījās filmas tapšanā.

2019. gada vasarā filma tika uzņemta Rīgā, Tukumā, Kuldīgā un Engurē, Latvijas puses kopprodukciju vadīja Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, lomās  aktieri Artūrs Skrastiņš, Inga Tropa, Guntars Grasbergs, kopā ar Krievijas māksliniekiem pie filmas vizuālā stāsta strādājis filmu mākslinieks Aivars Žukovskis, izpildproducente Daiga Livčāne un daudzi Latvijas kino profesionāļi.

“Filma Cojs savā ziņā ir unikāla kopražojuma filma, jo filmas stāsts vistiešākajā veidā ir saistīts ar Latviju. Cojs bija tāds pārmaiņu laiku temperatūras mērītājs, kura pēkšņā nāve Latvijā izvirzīja virkni sazvērestības teoriju. Mēs gribējām, lai filma Cojs Latvijas skatītājiem būtu pieejama jau šogad, kad aprit 30 gadi kopš Viktora Coja bojāejas, tādēļ reizē ar pirmizrādi Krievijā sākam to demonstrēt arī Latvijā – šobrīd pieejamos kinodemonstrācijas veidos,” stāsta filmas kopproducente Inese Boka-Grūbe.

Galvenās lomas filmā ataino Jevgeņijs Ciganovs un Nadežda Kaļeganova, Paulīna Andrejeva, Mariana Spivaka, Igors Verņiks un Iļja Deļs, Inga Tropa un Artūrs Skrastiņš.

Filma “Cojs” pasaules pirmizrādi piedzīvoja 2020. gada 15.oktobrī Varšavas starptautiskā kinofestivāla galvenā konkursa skatē, no 12. novembra tiek demonstrēta Krievijas kinoteātros. Latvijas pirmizrāde filmai “Cojs” – 27. novembrī TET platformā “Shortcut”, straumēšanas platformā “Go3” (TVOD), kinoteātra “Kino Bize” straumēšanas platformā “Mājas kino”, kā arī privātos seansos “Splendid Palace” un “Cafe Film Noir”, iepriekš vienojoties ar kinoteātriem.

Kultūra un Izklaide

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju