Smiltenes leģendas atkal kļūst dzīvas

Leģendas dzīvo tik ilgi, kamēr par tām kāds stāsta. Atzīmējot Smiltenes pilsētas simtgadi, Smiltenes novada muzejs apkopojis teikas, nostāstus un leģendas par Smiltenes pilsētu un tās tuvāko apkārtni, kuras ir stāstījuši un pierakstījuši mūsu senči.

Projekta “Iepazīstam Smiltenes leģendas” ietvaros muzejs kopumā izveidojis piecus lasījumus video formātā, kas vēstī par Smiltenes muižniekiem. Filmēšanas procesā iesaistījies arī Smiltenes novada mērs Edgars Avotiņš, kurš iejuties ilggadējā Vidzemes ģenerālgubernatora Džordža Brauna tēlā.

“Mums katram būtu jāzina vēsturiski notikumi un personības, jo īpaši tie, kas bijuši mums tuvumā. Paldies Līgai Krūmiņai-Krīgerei, kuras ideja ir Smiltenes leģendas parādīt mūsdienīgā un viegli uztveramā veidā. Mēs dzīvojam tik dinamiskā laikā, kurā informācija plūst ļoti strauji. Video formāts ir uzrunājošs, ātri sasniedzams un ļoti lielisks veids, caur kuru piekļūt mūsu jaunatnei. Filmēties mani uzrunāja Līga, kas man nepavisam nav ikdienišķi. Tomēr ar lielāko prieku piekritu, jo atbalstu ideju par Smiltenes leģendām. Sākumā bija paredzēts filmēties vienā epizodē, beigās sanāca divās. Ja jau daudz nebija jāpārfilmē, tad pieļauju, ka izdevās labi. Jāatzīst, ka arī es uzzināju daudz ko jaunu. Ceru, ka Līga neapstāsies, bet meklēs iespējas, lai turpinātu pētīt Smiltenei un tās apkārtnei nozīmīgos cilvēkus un notikumus,” stāsta Smiltenes novada domes priekšsēdētājs E. Avotiņš.

Smiltenes novada muzeja izglītojošā darba vadītāja L. Krūmiņa-Krīgere stāsta, ka tieši tāds arī bija projekta mērķis – rosināt iedzīvotājus iepazīt teikas, nostāstus un leģendas, kuras apvij Smiltenei nozīmīgas vietas, personas un notikumus. Par Smiltenes un tās apkārtnes vietām ir pierakstītas daudzas teikas un nostāsti, kurus mantojumā ir atstājuši mūsu senči. “Vēlamies novadniekus ar šiem stāstiem iepazīstināt, kā arī aicināt tos stāstīt saviem bērniem, jo tas veido mūsu piederības sajūtu Smiltenei un novadam,” teic projekta vadītāja L. Krūmiņa-Krīgere. Visas piecas leģendas ikvienam ir iespēja noskatīties video platformā YouTube, kanālā “Smiltenes novads”.

Pirmais nostāsts ir par Džordžu Braunu – pirmo Kalnamuižas muižnieku, kas bija īru izcelsmes virsnieks, ilggadējs Vidzemes ģenerālgubernators. Pēc smaga galvas ievainojuma visu mūžu bija spiests uz galvas nēsāt sudraba plāksni, kas pārklāja dziļu rētu. Otrais un trešais vēsta par firstu Paulu Līvenu, kurš bija Smiltenes muižas īpašnieks, dzelzceļa līnijas Ainaži–Valmiera–Smiltene projekta autors, progresīvi domājošs Smiltenes pilsētas attīstītājs. Vēl divas leģendas vēstī par baznīcu un Velna purviņu.

Epizode par Brauna kungu filmēta Smiltenes novada muzejā Mēru muižā, par firstu Līvenu, kas lūdz naktsmājas, – Smiltenes pagasta “Lejas Varicēnos”, savukārt epizode par firstu Līvenu un sieviņu, kas plūc āboliņu, – netālu no Smiltenes, Mācītājmuižas pļavā.

Vienā no leģendām filmējās lizumnieks Artis Mālkalns. Iesaistīties projektā viņu pamudinājis kolēģis Valsts policijā Ivars Pupčenoks. “Nekad iepriekš kameras priekšā nebiju atradies. Sākumā jutos nedroši un sakautrējies. Neparasta un interesanta pieredze, caur kuru iepazinu pilsētas vēsturi, jo pats Smiltenē dzīvoju vien divus gadus. Šī ir laba vieta dzīvošanai un strādāšanai. Arī sunim Rokam patīk Smiltenē. Vienmēr ir, kur aiziet un ko apskatīties un izbaudīt,” teic A. Mālkalns.

Jautājot, vai pārējie kolēģi ir noskatījušies video, kurā filmējās A. Mālkalns un I. Pupčenoks, vīrietis atbild apstiprinoši. “Sākumā no kolēģu puses bija savdabīgs humors, viņi pavilka mūs uz zoba, jo attēlojam velnus. Jebkurā gadījumā, ir vērts iegūt jaunu pieredzi, vienlaikus radot ko paliekošu pilsētai,” laikrakstam saka A. Mālkalns. 

L. Krūmiņa-Krīgere priecājas, ka projektā piedalījās atsaucīgi smiltenieši, novada mērs, Smiltenes novadniece, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ginta Pērle-Sīle, kura palīdzēja atlasīt teikas un nostāstus, kā arī sniedza savus komentārus par izvēlēto folkloras materiālu.

“Šis projekts ir viens no “Covid-19” laika mūsu labākajām idejām. Visticamāk, šis ir pirmais solis vēsturisko stāstu stāstīšanai. Esam saņēmuši tik daudz pozitīvu atsauksmju, ka gribas turpināt! Daži stāsti smilteniešiem ir zināmi, bet daudzi ir kas jauns,” saka Līga Krūmiņa-Krīgere

Smiltenes leģendu lieldraugi

Aktieru grupa: Juris Krūmiņš (krodzinieks Smiltenes pils leģendā), Edgars Rutkis (ceļotājs Smiltenes pils leģendā), Tīna Deina Kukurīte (jaunava Baznīcas leģendā), Kaspars Korkls (kungs Vella puriņa leģendā un zemnieks Muižas leģendās), Normunds Līdaciņš (Brauna kungs un zemnieks Muižas leģendās), Dzintra Cīrule (sieviņa Muižas leģendā), Ivars Pupčenoks (velns Vella puriņa leģendā), Artis Mālkalns (velns Vella puriņa leģendā), Aija Kramiņa (zemniece, balles dāma), Anita (zemniece, balles dāma), Kaspars Pakulis (firsts Muižas leģendā, Brauna kungs), Edgars Avotiņš (Brauna kungs un zemnieks)

Darba gurpa: Jānis Krūmiņš (režisors, operators), Inese Priedīte (māksliniece, rekvizitore, scenogrāfe), Madara Vīksniņa (aktrise), Līga Krūmiņa-Krīgere (darbu virzītāja)

Atbalsta grupa: Alda Liuke (leģendu vākums), Ginta Pērle-Sīle (leģendu vākums, komentāri), Guntars un Aija Baranovski (Vīna pagraba īpašnieki), Ieva Miķe, Marita Mūze, Modris Apsītis, Velga Mālkalne un Linda Beitika

Kultūra un Izklaide

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju