Smiltenes simtgadi ar vērienu nesvinēs

Būs jāiztiek bez lielajiem koncertiem “Mēs Smiltenei” un “Draugi Smiltenei”, bez zaļumballes, kurā spēlētu Smiltenes grupas, bez grandioza dīdžeju un vīdžeju šova un citiem pasākumiem, kuros varētu pulcēties daudz cilvēku, – valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis pārvilcis svītru šovasar vērienīgi plānotajiem Smiltenes simtgades svētkiem.

Šogad aprit 100 gadi, kopš  Smiltenei piešķirtas pilsētas tiesības, taču sakarā ar ārkārtējo situāciju valstī un daudziem noteiktajiem ierobežojumiem, gatavošanās jubilejas svinībām, kuras bija iecerētas no 17. līdz 19. jūlijam, šobrīd ir pārtraukta.

Uz nākamo gadu pārcelt neplāno

Taču tas nenozīmē, ka Smiltenes simtgade noritēs pavisam nemanāmi. Simtgades pasākumu vadības darba grupas pārstāve, Smiltenes novada deputāte Aija Cunska “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka  darba grupa un deputāti ir vienojušies apturēt izstrādāto Smiltenes simtgades svētku “Stipri cilvēki, stipra pilsēta” pamatkoncepta īstenošanu līdz brīdim, kad tiks atcelta ārkārtējā situācija valstī, lai pēc tam lemtu par turpmāko svētku koncepciju atbilstoši apstākļiem un ekonomiskajai situācijai.

“Tikai tad, kad valstī būs beidzies ārkārtas stāvoklis, varēsim saprast, kādu šo konceptu veidot citādā formātā. Jau tagad novada domes Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes darbinieki kopā ar svētku režisoru Kārli Anitenu domā par alternatīvām tam pasākumam, kas varētu notikt vasarā. Smiltenes simtgade ir tieši šogad, un šogad vismaz kaut kādā veidā būtu loģiski to nosvinēt ar cieņu pret ekonomiku, bet, kā to darīt, par to vēl tiks lemts. Arī konkrētus datumus šobrīd nevaram nosaukt,” stāsta Aija Cunska. 

Uz vaicājumu, vai pašvaldība ir apsvērusi Smiltenes simtgades svētku pārcelšanu uz 2021. gadu  līdzīgi kā Latvijā un pasaulē tiek pārcelti citi vērienīgi pasākumi, Aija Cunska atteic, ka tāda doma ir izskanējusi, taču atbalstu tā pagaidām neguva, proti, ir jārēķinās ar to, ka nākamajā gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunveidojamo novadu robežās un smilteniešiem būs jārēķinās ar Apes un Raunas novadiem, kas arī atradīsies jaunveidojamajā Smiltenes novadā. Tāpat arī jāņem vērā tas, kāda būs ekonomiskā situācija pēc “Covid-19” izraisītās krīzes.

100 nozīmīgākie notikumi un 100 stāsti būs

No jau iepriekš uzsāktajām simtgades svētku aktivitātēm turpinās darbs pie materiālu atlases Smiltenes 100 nozīmīgākajiem vēstures notikumiem, šo darbu veic Smiltenes novada bibliotēkas un novada muzeja darbinieki sadarbībā ar vairākiem smilteniešiem, vēstures entuziastiem. Apkopotie notikumi vēlāk tiks publicēti bukletā un sociālajos tīklos. 

Tiklīdz būs iespējams, tiks atsākts darbs pie fotostāstu sērijas “Smiltenes 100 stipru cilvēku stāsti”, kas tiks radīts sadarbībā ar smiltenieti Leldi Adeli Cīruli. “Šie 100 cilvēki jau ir zināmi. Līdzko būs beidzies ārkārtas stāvoklis un atļaus cilvēkiem satikties, ar viņiem tiks organizētas intervijas un fotosesijas. Arī šie fotostāsti tiks publicēti sociālajos tīklos un bukletā,” piebilst Aija Cunska.

Par godu Smiltenes 100 gadu jubilejai jau ir radīts vides dekors pilsētas centrā – burti “SMILTENEI 100”, ko skvērā pie pašvaldības ēkas novietoja šās nedēļas sākumā. Vēl par godu pilsētas simtgadei top suvenīri.

Jāpiebilst, ka Aija Cunska simtgades svētku rīkošanā iesaistījās arī kā Smiltenes novada domes Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes vadītāja, taču turpmāk viņa to darīs kā deputāte un darba grupas pārstāve. No pirmdienas, 6. aprīļa, Aija Cunska ir izbeigusi darba attiecības ar Smiltenes novada pašvaldību, jo, būdama matemātikas zinātņu doktore, ir piepildījusi savu sapni par patstāvīgas pētnieces darbu un sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu uzsāks zinātniski pētnieciska projekta īstenošanu, kas ieguvis augstu ārvalstu ekspertu novērtējumu.

Šobrīd Smiltenes novada domes Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāja ir līdzšinējā pārvaldes vadītājas vietniece Velga Mālkalne.

Kultūra un Izklaide

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju