Digitālajā laikmetā medijpratība ir izaicinājums vecākiem

Jēdzienu medijs visbiežāk asociējam ar tradicionālajiem masu medijiem – televīziju, radio, drukātajiem preses izdevumiem. Tie savukārt vairāk saistās ar pieaugušajiem patērētājiem. Digitālajā laikmetā aizvien būtiskāku lomu spēlē sociālie mediji, kas aptver daudz lielāku auditoriju un kas nemanot iesakņojušies iedzīvotāju ikdienā un kļuvuši par būtisku dzīves sastāvdaļu.

Tagad tie īpaši nozīmīgu lomu ieņem bērnu, pusaudžu un jauniešu dzīvē. Līdz šim regulāri bija dzirdams, cik svarīgi vecākiem mājās ar bērniem ir pārrunāt drošības jautājums uz ielas, ugunsdrošību, manieres sabiedriskās vietās un publiskos pasākumos, bet šobrīd ir aktualizēts jautājums par medijpratību – prasmi lietot medijus.

Mazuļi iemieg pie vecāku lasītām un dažkārt arī audiopasakām, bet pusaudži ar viedtālruņiem rokās. Kad bērna istabā vakarā tiek izslēgta gaisma un šķietami visi devušies pie miera, vēl vairākas stundas tiek klikšķināts pa datora tastatūru vai “sēdēts” telefonā. Sociālie mediji un bērnu labās svešvalodu zināšanas nojauc visas robežas. 

Pētījumi un dažādas iniciatīvas rāda, ka tieši vecāku izglītībai ir vislielākā nozīme, kam piekrīt mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja, studiju programmas “Žurnālistika” vadītāja Anda Rožukalne. “Jo izglītotāki vecāki, jo vairāk ir iespēju bērniem radināties medijpratībā, redzot ikdienā, kā mamma un tētis izmanto medijus, cik kvalitatīvi ir šie mediji, cik kritiski vērtē notikumus. Tas ir izšķirošais, lai bērns saprastu, ka tas ir svarīgi. Savukārt, ja vienīgā vieta, kur viņiem par to stāsta, ir skola, tad šī iedarbība ir mazāka, nekā, ja vecāki vēl to dara. Būtībā tikai vecāki var iemācīt svarīgāko, atšķirt informācijas kvalitāti. Mēs varam dot padomus un kritēriju sarakstus, bet bērns visvairāk uzsūc to, kas notiek ģimenē. Tam ir ļoti liela nozīme, lai vēlāk bērns pieaugot veidotu informācijas lietošanas paradumus,” norāda mediju eksperte A. Rožukalne.
Sākotnēji digitālā plaisa bija nošķirtība starp tiem, kam bija pieejama digitālā informācija un kam ne, bet šobrīd pētījumi rāda, ka digitālā plaisa ir starp to, kādu informāciju lieto cilvēki. “Ja bērni pārsvarā redz, ka viņu vecāki skatās tikai seriālus, šovus, spēlē spēles, tad bērns sāk domāt, ka faktiski digitālā vide ir paredzēta tikai šīm funkcijām. Viņam ir atsevišķi jāmācās mācīties digitālajā vidē, meklēt praktiskus jautājumus, izmantot digitālo vidi savam biznesam vai radošām izpausmēm, mākslai. Informāciju cilvēki lieto uzreiz kā piedzimst. Vecākiem ir jābūt atbildīgiem un jārāda piemērs. Pat ja vecākiem nav pieredzes un ģimenē medijpratība nav bijusi augstā līmenī, viņi var apzināti pieņemt lēmumu, lai to veicinātu. Tas ir tāpat kā ar kopīgu sportošanu, veselīgu uzturu. Ja gribam, lai bērns izaugtu vesels, mēs sākam ēst veselīgi, iesaistot tajā visu ģimeni. Tāpat ir ar medijpratību, varam veicināt to, lai bērns iepazītu informācijas dažādību, izglītojošo vērtību un tās lietošana būtu kontrolēta, lai tas vairs nebūtu tikai izklaidējoši vai notrulinoši. Tas nākotnē nāks par labu un novērsīs dažādas problēmas,” uzskata A. Rožukalne.

Notikumi un tendences strauji mainās, atklājas jauni fenomeni, tāpēc visu laiku sevi ir jāizglīto. Mediju eksperte saka, ‒ tas ir nebeidzams process arī mācībspēkam, pētniekiem. Ja agrāk uztraucāmies par tādām lietām, tad tagad jau par visam citām.


Vecāku pieredze
Kā un vai vispār izglītojat savus bērnus medijpratībā?

 Līga Krūmiņa-Krīgere, skolotāja:
- Manuprāt, tas viss iet komplektā ar to, kā vecāki audzina savus bērnus. Mūsu ģimenē aug trīs bērni, vecākais ir pusaudzis. Ļoti svarīgi ir izskaidrot par riskiem, jo īpaši, lietojot sociālos medijus. Mūsdienās teju katrs lieto gudro telefonu, ar kuru nereti tiek aizstāts televizors un drukātā prese. Diemžēl pat pārpratumu dēļ ļoti viegli ir nokļūt sarežģītās situācijās. Tā kā mūsu ģimenē otra saziņas valoda ir vācu, bērni bieži patērē medijus dažādās valodās. Taču mums mājās ir vienošanās, ka viedierīces nedrīkst traucēt mācībām, vispirms ir jāizdara mājas darbi, jāizmācas un tikai tad drīkst lietot internetu. Vēroju arī bērnu emocionālo stāvokli, kad viņi izmanto sociālos medijus. Ja viņi kļūst satraukti vai emocionāli uzbudināti, tad, visticamāk, visa kā ir par daudz. Šādos gadījumos ierobežojam piekļuvi uz ilgāku laiku. Esmu dzirdējusi par aplikāciju, kas ļauj vecākiem attālināti kontrolēt sava bērna interneta lietošanas paradumus, bet pati to neizmantoju. 

Runājot par tradicionālajiem medijiem, bērni neseko līdzi tiem notikumiem, kurus pārraida ikvakara ziņās  televīzijā vai radio. Viņi to drīzāk uzzina no mūsu savstarpējām sarunām ar vīru, taču satelīttelevīzijas paketē bez papildu samaksas ir pieejams viens labs vācu kanāls bērniem “Kika”, kurā ziņas tiek pasniegtas viņiem atbilstošā, saprotamā manierē ar ilustrācijām. Piemēram, par bēgļu krīzi un citiem aktuāliem tematiem pasaulē. Arī visi raidījumi ir balstīti uz zinātni, ir interesanti un tiek pārraidīti bez nevajadzīgām reklāmām. Mums kā vecākiem nav jāšaubās par kanāla saturu, vienlaikus esam priecīgi, ka šādā veidā bērni ir izglītoti par svarīgo. Ļoti vērtīgi būtu, ja arī Latvijā būtu kaut viens šāds kanāls.

Sanita Bormane, Palsmanes internātpamatskolas direktores vietniece izglītības jomā:
- Pilnīgi noteikti bērni ir jāizglīto medijpratībā. Tas ir ļoti svarīgi, jo īpaši laikā, kad sociālie mediji nojauc visas robežas. Dēls ir pieaudzis, un viņam par šīm lietām vairs nav jāstāsta, mana 14 gadīgā meita ir prātīga. Reizēm šķiet, pat prātīgāka par mani. Meitai uzticos un viņas telefonā nelienu. Mazās pārbaudu un pievēršu lielāku uzmanību sociālo mediju lietošanā, jo ir dzirdēti dažādi nepatīkami starpgadījumi. Viens no tādiem ir saistīts ar bērnu vidū populāro aplikāciju Musically, kurā var veidot muzikālus video. Izstāstīšu reālu gadījumu no dzīves, kad viena sākumskolas vecuma bērna Musically privātais profils ar video kļuva par publisku. Šīs skolnieces informāciju kāds cits izmantoja pēc saviem ieskatiem, izveidojot viltus profilu. Tajā bija atrodamas ne tās labākās frāzes, aizskaroši vārdi, visādas muļķības ar konkrētā bērna attēliem, kas pēkšņi bija pieejams visai pasaulei. Tika iesaistīta policija un vainīgie atrasti. Šokējošākais bija faktā, ka vainīgas bija tikai 11 gadus vecas savstarpēji pazīstamas meitenes, kas aug labās ģimenēs. Trakākais, ka šādi rīkojas inteliģentu vecāku bērni, no labām ģimenēm un skolās viņiem ir labas sekmes. Es gan saku, – nav sliktu bērnu, bet gan pieaugušie. Bērni ir vecāku spogulis.

Vecākiem, patiesībā ikvienam ir jābūt piesardzīgam par to, ko bērni un jaunieši ievieto sociālajos tīklos un medijos, jo to ir viegli nozagt un izmantot dažādiem nolūkiem. Problēma ir tā, ka vecāki ne vien neseko savu bērnu paradumiem, bet pat nezina, cik daudz dažādu aplikāciju un vietņu pusaudžiem ir pieejamas, kur tie gūst informāciju.

Lāsma Vilkasta, grāmatvede:
- Mūsu ģimenē aug divi dēli, vecākais iet 5. klasē. Nav noslēpums, ka bērni lielu informācijas apjomu iegūst, izmantojot savus mobilos tālruņus vai datoru. Arī mūsu ģimenē ir bijusi nepatīkama pieredze, kad dēls aizmirst aizvērt facebook profilu un kāds cits to izmanto, lai viņa vārdā rakstītu muļķības un rupjības. Daudz par to runāju ar bērniem, kā, nepareizi lietojot sociālos medijus, tie nākotnē uz viņiem var atsaukties negatīvi – kaut vai nepaņems darbā prestižā uzņēmumā tikai tādēļ, ka jaunībā internetā ieliktas ballīšu fotogrāfijas.

Nopērkot dēlam jaunu telefonu un piesaistot to savam google kontam, nejauši uzgāju iespēju lejuplādēt aplikāciju, ar kuras starpniecību varu redzēt visu – cik ilgi un kad dēls patērējis konkrētās vietnes, aplikācijas, spēles. Ilgumu un piekļuvi varu kontrolēt un ierobežot, ko vajadzības gadījumā arī daru. Drošība ir svarīga. Dēls par to ir informēts. 

Pirms aptuveni diviem trijiem gadiem Palsmanes bērnudārzā vecākiem bija izglītojoša lekcija, kuras ietvaros mums rādīja veselu lapu ar dažādām aplikācijām, kuras var lietot, lai sekotu bērna aktivitātēm internetā. Tas bija vērtīgi, taču viens ir zināt, pavisam, kas cits – prast to visu izmantot.


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Mediju projekts

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju