Ekrānā – Krievijas kanāli un “Pirmais Baltijas Kanāls”

Pirms četriem gadiem notikušajās 12. Saeimas vēlēšanās Strenču novada Sedā dzīvojošie vēlētāji pārliecinoši savas balsis atdeva par sociāldemokrātisko partiju “Saskaņa”.

No 298 nobalsojušajiem “Saskaņu” izvēlējās 192. Tuvākais sekotājs Zaļo un Zemnieku savienība  ievērojami atpalika, ZZS bilance Sedā bija vien 44 balsis.

Daudzi tic, jo tur par politiku runājot gudri

Aptaujājot balsstiesīgos Sedas iedzīvotājus, arī pirms 13. Saeimas vēlēšanām iezīmējas līdzīga tendence. Uzrunātie sedēnieši neslēpj, ka atkal balsos par “Saskaņu’’.

Cik lielā mērā viņu izvēle ir pašu apzināts viedoklis, un cik lielā mērā tas ir veidots “no malas”, skatoties un klausoties ziņu raidījumus?

Sedai raksturīga iezīme ir tā, ka galvenais informācijas ieguves avots ir televīzija, galvenokārt “Pirmais Baltijas kanāls” (PBK) un Krievijas TV kanāli, piemēram, “Vremja”, “NTV Mir”, “Rossija RTR” un citi, ko piedāvā kabeļtelevīzijas pakete.

Sedā ir daudz cittautiešu, krievu valodu tur uz ielas dzird vairāk nekā latviešu valodu. To nosaka šīs apdzīvotās vietas vēsture, proti, Seda izveidojusies pie 1953. gadā dibinātās kūdras fabrikas, kuras strādnieki tika sakomplektēti no toreizējās Padomju Savienības republikām. Daudzi iebraucēji palika Latvijā, konkrēti – Sedā, uz pastāvīgu dzīvi, nodibināja ģimenes. Latvijā uzauguši viņi bērni un mazbērni. Sarunās vietējie uzsver, ka uzskata sevi par pilntiesīgiem Latvijas iedzīvotājiem, taču ir arī gados vecākas kundzes, kuras “Ziemeļlatvijai” neslēpj, – viņas jūtas aizvainotas, ja citās Latvijas pilsētās uz ielas uzrunā cilvēkus krievu valodā, bet atbildi saņem latviešu valodā. Vienai daļai Sedas iedzīvotāju, it īpaši vecākajai paaudzei, joprojām ir problēmas ar saziņu latviešu valodā, vismaz tā viņi apgalvo paši. Tāpēc arī, izvēloties kādus plašsaziņas līdzekļus skatīties vai lasīt, priekšroka tiek dota krievu valodā raidošajiem vai rakstošajiem.

Intervijās “Ziemeļlatvijai” uzrunātie sedēnieši par galveno informācijas ieguves līdzekli nosauc televīziju, par skatītāko kanālu - “Pirmo Baltijas Kanālu” (PBK). Pateicoties kabeļtelevīzijai, Sedā cilvēki skatās arī Krievijas TV kanālus. 

Viena no uzrunātajām Sedas iedzīvotājām, vecāka gadagājuma kundze (savu vārdu viņa, tāpat kā citi uzrunātie sedēnieši, publikācijā nevēlējās atklāt) spriež, ka PBK  par vēlēšanām runā slideni, labāk būtu vairāk “spiedis” uz to, lai pensionāriem palielina pensijas. 

“Tā vietā, lai pirktu lietotus lielgabalus, Latvijas valdība labāk būtu pensionāriem palielinājusi pensijas. Es skatos arī Krievijas TV  kanālus. Tajos ļoti gudri runā par politiku, par bruņošanās sacensību, kas nāk arī uz Latviju. Un kāds no tā labums? Tas ir smieklīgi, ka NATO tik muļķīgi varēja pazaudēt raķeti (šovasar 7. augustā mācību laikā spāņu iznīcinātājs “Eurofighter” virs Igaunijas nejauši izšāva un pazaudēja gaiss-gaiss tipa AMRAAM raķeti, kura  nokrita zemē – redakcijas piezīme).  Kas notiek ar tiem karaspēkiem, kas mūs aizsargā? Šausmas. Un vispār neviens Latvijai neuzbruks, kam tā, tāds punktiņš uz zemeslodes, vajadzīga? Labāk dzīvojiet mierā ar Krieviju un visiem pārējiem,” savu viedokli krievu valodā pauž Sedas iedzīvotāja.

Viņa arī neslēpj, ka 13. Saeimas vēlēšanās balsos par “Saskaņu”, jo “Ušakovs ir normāls puisis, cilvēks ar lielo burtu, kurš dzīvo un strādā tautai” un tā Sedā domājot daudzi.

TV kā Kremļa politikas ruporu apzinās mazākums

Ja kādam Sedas iedzīvotājam ir atšķirīgs viedoklis, tad viņš tiek uzskatīts par rusofobu,  “Ziemeļlatvijai” atklāj kāds cits krievu tautības Sedas iedzīvotājs (arī viņš piekrīt sarunai tikai tad, ja publikācijā netiek minēts viņa vārds).

Vīrietis visu vajadzīgo informāciju iegūst internetā, televīziju viņš neskatās, jo netic tās veidotajam saturam, it īpaši Krievijas TV kanāliem, jo tie pauž tikai Kremļa politiku. Proti, Krievijā neesot tādu kanālu, kuri var uzaicināt uzstāties Kremļa politikas kritizētājus. 

Tāpēc konkrēti šis Sedas iedzīvotājs internetā skatās Krievijas neatkarīgo televīzijas kanālu “Doždj”, klausās Krievijas liberālo radiostaciju “Eho Moskvi”, kas piedāvā daudzpusīgus viedokļus, seko līdzi arī tam, ko internetā vēsta Latvijas plašsaziņas līdzekļi, analizē informāciju un izdara savus secinājumus. 

Lūk, vīrieša viedoklis: “Man patīk Krievija, patīk cilvēki, taču man nepatīk Kremļa politika. Taču, ja sāku ko tādu runāt, visiem spuras gaisā, it kā es uzbruktu nevis Kremļa politikai, bet visai Krievijai. Tas tāpēc, ka viņiem galvā ir tikai Kiseļovs (informācijas aģentūras “Rossija segodņa” vadītājs Dmitrijs Kiseļovs – redakcijas piezīme) un Solovjovs (viens no Krievijas televīzijas galvenajiem propagandistiem Vladimirs Solovjovs – redakcijas piezīme). Ticības sajūta neprasa pierādījumus. Ja cilvēks tic, viņam vari teikt, ko gribi, viņš ticēs tam, ko saka žurnālists, bet žurnālists ir tas, kurš gatavo informāciju, kuru mums vajag saņemt. Un televīzijai ir  liels spēks.  Turklāt, lai iegūtu objektīvu informāciju, katram pašam ir mazliet jāpacenšas, savukārt caur televīziju tiek uzspiests jau gatavs viedoklis. Tas ir atkarīgs no audzināšanas  un garīgās bagāžas,  kam katrs grib ticēt un kam ne.  Manā skatījumā tie cilvēki, kuri tic Kremļa politikai, baidās, ka dzīve nodzīvota velti. Viņi grib revanšu, grib dzīvot kā Padomju Savienībā, bet neatceras, ka toreiz veikalos bija jāstāv rindās, lai kaut ko nopirktu. Man tādas nostalģijas nav, es pētu vēsturiskus jautājumus un zinu, ka mums ilgi skaloja smadzenes.”

13. Saeimas vēlēšanās vīrieša izvēle būs tāda pati, kā daudziem citiem Sedas iedzīvotājiem. Viņš balsos par “Saskaņu”, jo netic līdzšinējās valdības koalīcijas partijām, proti, salīdzinot situāciju visās trijās Baltijas valstīs, esot labi redzams, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā.


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.

Mediju projekts

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju