Izstrādāti pieci svarīgi ikdienā izmantojami viltus ziņu atpazīšanas kritēriji

Jau kādu laiku Latviju ir pārņēmusi viltus ziņu sērga. Interneta vidē nepatiesību rakstošie portāli rodas kā sēnes pēc lietus. Auglīga augsne viltus ziņu izplatībai radīta sociālajās vietnēs, kurās jo sevišķi aktīvi ar safabricētām un dezinformējošām ziņām dalās jaunieši un seniori.

Uzziņai
Lai apturētu viltus ziņu izplatību un veicinātu ikviena iedzīvotāja kritisko domāšanu, Valsts kanceleja izstrādājusi piecus ikdienā izmantojamus kritērijus, kā pārbaudīt,  vai izlasītā ziņa ir patiesa, uzticama un ar to interneta vidē būtu vērts dalīties.

1. “Traģēdija ģimenē!” vai “Jaunākajam dēlam pazudusi cepure”? Pārbaudi, kāds ir ziņas virsraksts!

Emocionāli, “skaļi” un pārspīlēti virsraksti parasti ir melīgi. Lietojot pārspīlējumus un emocionāli uzrunājošus saukļus, viltus ziņu veidotāji piesaista sabiedrības uzmanību un uzrunā tos emocionālā līmenī. Tādējādi tiek izsaukta spēcīga reakcija un rodas vēlme ar informāciju dalīties tālāk, lai “apgaismotu” arī apkārtējos. Taču uz šī āķa nevajadzēt uzķerties, tāpēc jāatceras, ka ziņas virsrakstam ir jābūt objektīvam un jāsakrīt ar ziņas galveno domu. Ir arī jāatceras, ka uzticamiem medijiem nav nekādas nepieciešamības lasītāju pievilināšanai izmantot pārspīlētas frāzes un šokējošus virsrakstus, jo ir jau izveidojies pastāvīgo lasītāju loks un auditorija ir gana plaša. Šī iemesla dēļ godīgos medijos lietas tiek sauktas īstajos vārdos, nevis padarītas dramatiskākas, nekā tās patiesībā ir.

2. www.delfi.lv vai www.dellfi.lv? Jeb pārliecinies par ziņu avotu!

Viltus ziņu portāli bieži lieto vadošajiem medijiem līdzīgus nosaukumus. Noteikti ir jāpārbauda, vai ziņā ir atsauce uz pirmavotu. Turklāt viltus ziņu portāli piesaista lasītājus, izmantojot sabiedrības neuzmanību. Pievienojot Latvijā pazīstama un uzticama medija nosaukumam papildu burtu vai to pavisam nedaudz izmainot, kā arī izveidojot portāla dizainu līdzīgu īstajam medijam, lasītāju iespējams apmānīt – uzticoties it kā jau pārbaudītajam, paslīd garām fakts, ka ziņu ievietojušais portāls nav uzticams un pārsūtītā ziņa nav patiesa.

3. “Foto autors: kaimiņu Juris” un neviena komata divās rindkopās? Izpēti ziņas saturu.

Tiecoties būt pirmajam, kas padalās ar jaunu, šokējošu informāciju, nevajadzētu aizmirst par ziņas satura pārbaudīšanu, lai pats nekļūtu citiem par apsmieklu. Turklāt dalīšanās ar nepatiesām ziņām sabiedrībā nav labais tonis. Kad ziņa izlasīta, bet šķiet aizdomīga, jāpārbauda, vai tā ir parādījusies vēl kādā portālā vai ziņu avotā. Vai tās saturs sakrīt ar citos medijos publicēto? Palīdzēs arī vizuālo materiālu un tiem pievienoto atsauču pārbaudīšana – vai norādītās atsauces ir īstas un ved uz uzticamiem avotiem. Vai nav izmantotas foto vai video apstrādes programmas dramatiskāka efekta radīšanai? Ne mazāk svarīga pazīme ir arī ziņas valodas lietojums – pareiza gramatika, loģisks teksta izkārtojums un viegli uztverama galvenā doma ir svarīgs kritērijs medija atpazīšanai.

4. “Iepriekš šo portālu neesmu redzējis, bet ziņas šķiet šokējošas!” Veido savu uzticamo avotu sarakstu!

Ir gana daudz uzticamu mediju, kuru rakstītais ir pārbaudīts un drošs. Izveidojot pašam savu uzticamo avotu sarakstu, pie kuriem pieturēties, meklējot informāciju un lasot ziņas, iespējams atvieglot pārbaudes procesu  un neveicināt turpmāku viltus ziņu izplatību virtuālajā telpā.

5. “Ak, omei jau neko jaunu vairs nevarēs iemācīt!” Neklusē, ja pamani dezinformāciju!

Lai apturētu viltus ziņu tālāku izplatību, ir ne tikai nedalīties pašam ar tām, bet arī neklusēt, ja ir pamanīts, ka dalās kāds cits. Uzrunājot draugus, ģimenes locekļus, paziņas un sociālo tīklu kontaktu lokā esošus cilvēkus, aizrādot, ja tie dalījušies ar nepatiešām ziņām, aicinot informāciju pārbaudīt, iespējams nepatiesās informācijas ķēdi pārcirst. Nevajadzētu kautrēties ziņot par dezinformāciju un maldinošu saturu arī sociālo tīklu uzturētājiem, lūdzot to dzēst.


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.

Mediju projekti 2018

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju