Kā vakances Valsts policijā ietekmē sabiedrības drošību?

No policijas kapacitātes ir atkarīga sabiedrības drošība un kārtība – tas, cik droši jūtas iedzīvotāji savā  pilsētā, pagastā, visā valstī. Par to gādā Valsts policija un pašvaldības policija, kāda izveidota daudzos Latvijas novados.

Satraucošu tendenci novērojusi Smiltenes novada dome, proti,  šā novada pašvaldības policiju  Valsts policijas Valkas iecirknis arvien biežāk aicina palīgā uz dažādiem notikumiem: ģimenes konfliktiem, huligāniskām darbībām, ceļu satiksmes pārkāpumiem, tad, ja personas alkohola reibuma stāvoklī atrodas sabiedriskā vietā un tamlīdzīgi. Iemesls – Valsts policijā nepietiek kadru.

Cik pamatotas ir pašvaldības bažas par kadru trūkumu Valsts policijas Valkas iecirknī, un kāda tur ir situācija? To “Ziemeļlatvija” vaicāja Vilnim Būcem, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniekam, policistam ar majora pakāpi, lielu stāžu un pieredzi.

Vilnis Būce: – Valkas iecirknis apkalpo Valkas, Smiltenes un Strenču novadus, kuros,  pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017. gadā dzīvoja pavisam 23 300 cilvēki. Teritorija ir pietiekami liela. Notikumu ir pietiekami daudz un dažādi. Ik pa brīdim saskaramies ar iedzīvotāju neapmierinātību  attiecībā uz to, ka viņi nejūt policijas darbu. Šai problēmai ir racionāls izskaidrojums – tas ir  Valsts policijas darbinieku skaits. Katram iecirknim ir noteiktas darbinieku štata vietas. Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļā ir 19 darbinieki. Šobrīd divi no viņiem atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Ir divas vakances – iecirkņa inspektora amats Valkas pilsētā un darbs dežūrdaļā. Valkas iecirkņa  satiksmes uzraudzības rotā ir 10 štata vietas, patruļpolicijas nodaļā – 12,  kopā 22 darbinieki, kuri  pirmie izbrauc uz notikumiem (ceļu satiksmes negadījumiem, ģimenes konfliktiem un tamlīdzīgi). No šo 22 amatpersonu štata vietām astoņas ir neaizpildītas. Šīs vakances izveidojušās ilgstošā laika periodā, tas nav noticis pēkšņi, un šīs vakances mēs diemžēl nespējam nokomplektēt. Valkas iecirknis tāds nav vienīgais.

– Kur ir problēma? Salīdzinoši mazajā  atalgojumā? Ieskatījos Valsts policijas mājaslapā publicētajā vakanču sarakstā. Piemēram, Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora mēnešalga ir, sākot ar 738 eiro (bruto jeb alga pirms nodokļu nomaksas), kārtībnieka mēnešalga – sākot ar 716 eiro (bruto), Kārtības policijas nodaļas inspektora mēnešalga, sākot ar 844 eiro (bruto).

–  Jā, problēma noteikti ir atalgojumā. Reiz sen atpakaļ lasīju kādu rakstu par policiju un vēl tagad atceros rakstā izteikto salīdzinājumu – “suņa darbs par kaķa algu”. Ja jauns cilvēks atnāk dzīvot uz Smiltenes novadu – vietu, kur augt, vai par tādu policista algu var izaugt, ja Smiltenē speciālistiem uzceltajā daudzdzīvokļu mājā īres maksa par vienu kvadrātmetru ir gandrīz pieci eiro? Cik paliek dzīvošanai, ja policistam ir ģimene?

– Kā Valkas iecirknis organizē darbu situācijā, kad policistu trūkst?

– Viens darbs tiek darīts, bet cits nolikts maliņā. Lai mēs nodrošinātu minimālo policijas redzamību, ar esošajiem Kārtības policijas nodaļas štatiem  mēģinām aizpildīt vakances patruļpolicijā, lai reaģētu uz izsaukumiem, jo reaģējam uz visu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 190 “Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku” stingri  regulē policijas reaģēšanas laiku, ja ir saņemta informācija par kādu negadījumu vai pārkāpumu. Policija reaģē uz saņemto informāciju par notikumu republikas pilsētās 15 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas operatīvās vadības struktūrvienībā, novados – 25 minūšu laikā. Tas ir laiks, kurā policijai jāpaspēj nokļūst līdz notikuma vietai pēc informācijas saņemšanas. Ja policijā vienlaikus saņemta informācija par vairākiem notikumiem, policija reaģē prioritārā secībā atbilstoši notikumā iesaistīto personu vai sabiedrības drošības apdraudējuma pakāpei. Pēc informācijas saņemšanas notikumus sadala četrās kategorijās – A, B, C un D.

– Un kas notiek tad, ja vienas maiņas laikā ir tikai viens patruļdienesta norīkojums uz visiem trijiem mūsu puses novadiem, bet  vienādi svarīgi izsaukumi no šiem novadiem tiek saņemti cits pēc cita?

– Par to jau ir stāsts. Nav tā, ka uz notikumiem netiek reaģēts. Tiek reaģēts, bet tikai ņemot vērā prioritāro secību un ja uz to brīdi ir brīvs norīkojums. Šobrīd tiešām vienā maiņā ir tikai viens patruļdienesta norīkojums  uz visiem trijiem novadiem – Smiltenes, Valkas un Strenču. Ja šis norīkojums, saņemot A klases izsaukumu no Variņiem, atrodas Kārķos, vai policisti var 25 minūšu laikā paspēt uz Variņiem?  Šie reaģēšanas noteikumi (pieņemti  2012. gada 20. martā – redakcijas piezīme) nedarbojas jau no paša sākuma. Ja mums ir aprīkojums, tad mums nav cilvēku.

– Štata vietas iedala Valsts policija?

– Jā, atbilstoši budžetam, normatīvajiem aktiem un virknei citu nosacījumu. Būsim godīgi. Mūsu iecirknim varētu būt pat 100 štata vietas, bet nav  cilvēku, kuri tās aizpildītu. Sabiedrībai tādēļ nebūtu jācieš, taču arī policists ir cilvēks un arī viņš slimo. Ja ir sastādīts dežūru grafiks, bet policists saslimst, un tas nenotiek plānoti, tad grafiks sagāžas. Ir jāatrod aizstājējs no citām mūsu struktūrvienībām, atraujot viņu  no  viņa tiešajiem pienākumiem.

– Kāds ir risinājums?

– Labs piemērs ir Aizsardzības ministrija, kurai gan ir pilnīgi cits budžets nekā Iekšlietu ministrijai, taču mēs redzam televīzijā, internetā, plakātos reklāmas ar aicinājumu “Nāc dienēt, pierādi sevi!” un ar konkurētspējīga atalgojuma piesolīšanu. Aicinu cilvēkus, kuri ir jauni, ar Valsts policijas koledžas izglītību, nākt strādāt Valsts policijā, nenobīties no tā, ka Smiltene vai Valka ir pilsētas, kurās cilvēki cits citu pazīst. Neskatoties uz visām grūtībām, kādam šis darbs ir jādara.  Nākamie vidusskolas absolventi, pamēģiniet! Kādam varbūt tiešām ir šī dzirkstelīte. Darbs policijā ir interesants. Tas, ka atalgojums ir tāds, kāds ir... Vai tāpēc, ka mediķiem nepielika pie algas, viņi neārstēs?  Protams, ārstēs. Un arī mēs savu darbu darīsim. Tikai, lai mēs paspētu visur, mums ir vajadzīgi cilvēki. Es labi saprotu mediķus, saprotu skolotājus. Ir trīs lietas, uz kā nevar taupīt resursus. Tās ir izglītība, veselība un drošība. Ko dod armija, ja valstī nav iekšējās drošības? Un iekšējo drošību nodrošina policija. Jā, protams, situācija ir grūta, taču mēs darām, cik varam tikai jautājums, vai ir, kam to darīt. Tāpēc aicinu palīgā sabiedrību, aicinu cilvēkus, tāpat kā līdz šim, zvanīt par likumpārkāpumiem policijai uz tālruni 110 un sadarboties  likumpārkāpumu atklāšanā un novēršanā. Manā pieredzē bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēki ziņojuši – viņiem ir aizdomas, ka pa priekšu braucošās automašīnas vadītājs ir alkohola reibumā, un šīs aizdomas ir apstiprinājušās. Līdz ar to ir novērsta iespējamā nelaime ceļu satiksmē un izglābtas cilvēku dzīvības. Bet vai vajag saukt policiju, ja kaimiņš nav piesējis savu suni? Aizej, izrunā šo lietu ar kaimiņu pats. Ir jāizvērtē, vai katrā konkrētajā gadījumā policijas iesaistīšanās ir vitāli nepieciešama. Taču ga­dī­jumos, kur apdraudēta personas dzīvība, brīvība, ir bloķēts ceļš un tamlīdzīgi, policija noteikti jāinformē. Mēs brauksim. Ja netiks mūsu darbinieki, tad reģiona dežūrdaļa  norīkos tuvāko blakus iecirkņu norīkojumu. Tikai cilvēkiem ir jārēķinās, – mēs nevaram būt visur. Liels paldies Smiltenes novada pašvaldības policijai, jo viņi izprot mūsu situāciju, to, ka mums trūkst darbinieku, un lielu izsaukumu daļu paņem uz sevis. Par to ir neviltots prieks. Ceru, ka šī savstarpējā sapratne nemazināsies. Taču pašvaldības nevar būt par tām struktūrām, kas aizpildīs to, ko nevar izdarīt Valsts policija.

– Kādas ir Valsts policijas Kārtības policijas funkcijas?

– Mūsu funkcijās ietilpst noziegumu un citu likumpārkāpumu novēršana un atklāšana, kā arī sabiedrības drošības garantēšana. Kārtības policijas darbinieki, tāpat kā patruļdienesta norīkojums, izbrauc uz visiem notikumiem un sākotnēji dara visu. Tikai  pēc tam tiek izlemts, kuri materiāli tiek nodoti kriminālpolicijai un kuri paliek mums. Tas ir milzīgs papīru darbs, neraugoties uz to, ka dzīvojam  tehnoloģiju laikmetā. Jebkurš izsaukums, ko apkalpojam, 98 procentos gadījumu  ir pamatīgi papīru kalni. Dienā mūsu iecirknis reģistrē vidēji 10 notikumus.

– Kādi likumpārkāpumi mūsu zonā dominē?

– Sabiedriskā kārtība. Miesas bojājumu nodarīšana (kautiņi). Viena daļa cilvēku nemāk atpūsties bez roku palaišanas. Reizēm cietušais pats uzprasās. Nu paej malā, lai tas otrs tur vārās. Bet nē, jānomierina savā izpratnē un savā izpildījumā ar dūri. Pēc tam tas vainagojas ar pietiekami lielu naudas sodu. Vēl ir nepilngadīgo smēķēšana. Cīņa ar neakcizētajām precēm – to izplatību, pārvadāšanu, ražošanu. Kārtības nodrošināšana publiskajos pasākumos, kur nepieciešama policijas klātbūtne. Vardarbība ģimenēs. Arī vīrieši cieš no sieviešu vardarbības. Ir gadījumi, kad cietušās personas neizsauc policiju, kaunas no kaimiņiem. Bet tas, ka pēc tam jāstaigā ar uzsistu aci, neuztrauc? Vai labāk ir dzīvot bailēs? Šogad bija gadījums Tukuma pusē, – policija brauca piecas reizes, sestajā reizē sieviete bija mirusi. Viņas slepkavība Tukuma novadā kļuva par iemeslu, lai policija fundamentāli mainītu veidu, kā strādāt ar vardarbības noziegumiem. Iesaku atrast internetā šo rakstu (par to rakstīja Re:Baltica  - redakcijas piezīme), izlasīt un padomāt. Vienmēr ir pirmā reize, un diemžēl reizēm tā ir pēdējā. Sargāsim sevi arī paši! Sāksim ar to, parūpēsimies par savu drošību!


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem 

Mediju projekts

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju