Katras aizslēgtās durvis rada lielāku klusumu

Dzīves kvalitāte ir nodrošināta, ja ir apmierinātas cilvēka vajadzības un vēlmes. Ne mazāk svarīgi – ja cilvēkam ir iespēja galvenajās dzīves jomās dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. “Ziemeļlatvija” pēta, cik liela nozīme šajā ir apdzīvotai vietai un kā tā ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Bieži varam lasīt, ka lauku reģionos aizvien vairāk māju ir tukšas, bet iestādes tiek slēgtas. Šis fakts atstāj ietekmi uz palikušo ikdienu.

Smiltenes novada Bilskas pagastam ir četri galvenie centri – Bilska, Mēri, Zeltiņi un Lobērģi. Mēri ir viens no ciematiem, kurā pirms desmit gadiem nepietiekama skolēnu skaita dēļ slēdza Birzuļu pamatskolu. Lai arī Mēru muižā tagad atrodas Smiltenes novada muzejs, par skolas neesamību runā vēl šodien. Katras aizslēgtās durvis rada aizvien lielāku klusumu. Taču Mēri ir īpaši ar to, ka ir vienīgais pagasts novadā, kurā atrodas aptieka, kas ir vietējais uzņēmums. Aptieka ir Bilskas pagasta iedzīvotājas Līgas Jundzes ģimenes uzņēmums. 2003. gadā Mēru centrā iegādājušies zemi un uzcēluši ēku, kurā izveidojuši aptieku un ģimenes ārsta kabinetu. Uz jautājumu, vai dzīves kvalitāti ietekmē vieta, kurā dzīvojam, L. Jundze uzreiz neatbild. Mirkli apdomādama, farmaceite aiziet pēc sava prozas darba un nolasa fragmentu no tā par Mēriem: “Aizvērtas gandrīz visas nepieciešamās iestādes, pasts, bankas filiāle, skola, bērnudārzs, atlicis krogs, aptieka un universālveikals, baznīca te nekad nav bijusi. Ne tādā nozīmē kā padomju laika lielveikals, bet te var nopirkt visu nepieciešamo, no maizes klaipa gan mīksti čaganā, gan tīkami klungstošā, līdz motorzāģa ķēdei un bulceņa krampītim... Dzīvot jau var, tīrs gaiss, pavasaros putniņi čivina un vardes kurkst, zobus sakodušas, kur tad vēl pļavas, meži, saulrieti.”
L. Jundze Mēru pusē dzīvo kopš dzimšanas. “Kā jau prozas fragmentā minēju, dzīves kvalitāti var aplūkot no vardes puses un no tā, kad daudz kas ir slēgts. Aptieku neslēgšu, jo man nevienam nekas nav jāmaksā, ēka mūsu, arī strādāju pati, vien tik, cik elektrība. Protams, ģimenes ārsta neesamība ietekmē arī aptiekas darbību. Pašlaik tā ir iedzīvotāju lielākā sāpe. Cerams, līdz gada beigām jauna dakterīte būs. Mēros darbojos uz iedzīvotāju pieprasījuma, vairākas reizes nedēļa strādāju arī aptiekā Valkā. Dzīvojot ārpus pilsētas, ir ļoti svarīgi, lai būtu personiskais transports. Tad arī darba iespēju ir vairāk. Mēros nav daudz iespēju, kur strādāt, ir zemnieku saimniecība, gateris, muzejs, kultūras nams, bibliotēka, veikals. Daļa vietējo strādā Smiltenē. Jebkurā vietā, ja kaut ko likvidē vai aizslēdz, nozīmē, ka darbavietu skaits būs mazāks. Īstenībā skolas slēgšana joprojām sāp. Atceros, ka senos laikos gada notikums man bija vecāku sapulce skolā, bet nedēļas svētki – izmazgāt galvu. Par to vēl tagad brīnos. Taču, kad tiec cilvēkos, kļūst labāk. Tāpēc arī aptiekā ikviens ir gaidīts,” teic aptiekāre.

Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Karlsone stāsta, ka pagasta apdzīvotajās vietās situācija ir atšķirīga. Mēri vēl savā ziņā esot priviliģēti, salīdzinot, piemēram, ar Lobērģiem. “Mēros ir kultūras nams, muiža, veikals. Socializēšanās iespēju ir krietni vairāk, arī iedzīvotāju skaits ir lielāks – ap 220. Tiklīdz skaits ir zemāks par divsimt, vieta zaudē ciemata statusu, kas patiešām dzīves kvalitāti var ietekmēt vairākās jomās. Piemēram, autobusu pārvadājumiem, ceļiem, kuriem mainās kategorijas. Tā ir tā trauslā robeža. Un pašvaldība var gādāt tikai par tām ēkām, iestādēm, ceļiem un laukumiem, kas tai ir piederoši. To mēs arī cenšamies darīt,” teic L. Karlsone.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Mediju projekts

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju