Naukšēnu novads ir mazs, bet stiprs un žiperīgs

“Ziemeļlatvija” mediju projektā turpina rakstu sēriju par iecerēto reģionālo reformu. Šonedēļ viesojāmies pie Naukšēnu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Zumenta. 

Gaidāmajā administratīvi teritoriālajā reformā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Naukšēnu novadu saredz kopā ar Valkas novadu. Raksturīgi, ka tie abi atrodas Latvijas un Igaunijas pierobežā. 

Naukšēnu novads atrodas Ziemeļvidzemē. Tas robežojas ar Rūjienas, Burtnieku, Valkas novadiem un Igauniju. Novada kopējā teritorijas platība ir 281 kvadrātkilometrs. Iedzīvotāju skaits ir ap 1900. Pēc iedzīvotāju skaita Naukšēnu novada pašvaldība ir piektā mazākā Latvijā. Teritorijā atrodas Ķoņu pagasts. Naukšēni ir izteikti latvisks novads, jo 93 procenti teritorijā dzīvojošo ir latvieši. Bezdarba līmenis iedzīvotāju vidū svārstās, sākot no aptuveni 5  līdz pat 1,9 procentiem. Tā ir ļoti pozitīva iezīme. Novadam ir arī pozitīvs teritorijas attīstības indekss. Naukšēnu novads ir izteikti orientēts uz lauksaimniecības nozari. Pamatnozares, kurās nodarbināti novada iedzīvotāji, ir graudkopība, piena lopkopība, dārzeņu audzēšana, kokapstrāde, amatniecība, zivsaimniecība, aitkopība un biškopība. 

Naukšēnos ir Latvijā vienīgā sociālās korekcijas izglītības iestāde jauniešiem, kurā viņi nonāk ar tiesas spriedumu. Tā atrodas vēsturiskajā Naukšēnu muižā. Pašvaldībai ir ilggadēja sadarbība ar Gīterslo apriņķi Vācijā, un tā uzsākusi sadarbības veidošanu ar šī apriņķa Borgholzhausenas pašvaldību, kā arī sadarbojas ar Helmes pašvaldību Igaunijā.

Sarunas sākumā Naukšēnu novada priekšsēdētājs Jānis Zuments atceras, ka Valka viņam saistās ar atmiņām par mācībām DOSAAF skolā. Mācības notika vēl padomju laikā, bet skolā gūtās zināšanas un iemaņas ir noderējušas savulaik, gan dienējot padomju armijā – jūras kājniekos, gan praktiskajā dzīvē. 

Šodien Naukšēnu novads vairāk ir saistīts ar Kārķu pagastu, kas atrodas jau Valkas novadā. Pirms četriem gadiem beidzot tika pabeigts Latvijas –Igaunijas pierobežā īstenotais reģionālo autoceļu sakārtošanas projekts “Ziemeļu stīga”, kas savieno lielākos Ziemeļvidzemes apdzīvoto vietu centrus. No Naukšēniem līdz Kārķiem var aizbraukt pa vairāk nekā 12 kilometru garu rekonstruētu un asfaltētu ceļa posmu. Jaunais ceļš ikdienā ir gana intensīvi noslogots. Tas savieno Valku ar Rūjienu, un pa to vietējie iedzīvotāji dodas darba gaitās, uz skolu un citviet. 2009. gadā, veidojot jaunos novadus, par Kārķu pagastu cīnījās gan Valka, gan Naukšēni. Lai gan vairums vietējo kārķēniešu bija izteikuši vēlmi pievienoties Naukšēniem, tolaik Kārķu pagasta deputāti nobalsoja par “precībām” ar Valku. Taču joprojām kārķēnieši izmanto blakus novada piedāvātos pakalpojumus, piemēram, daudzi Kārķu bērni izglītojas Naukšēnu novada vidusskolā, jo Kārķu sākumskolā mācības notiek tikai no 1. līdz 6. klasei. Pirms deviņiem gadiem Naukšēnu novada vidusskolā īstenots Eiropas Savienības fondu Dabaszinātņu projekts. Tā rezultātā skola ir ieguvusi bagātīgu dabaszinātņu laboratoriju, apgādātu ar jaunākajiem tehniskajiem mācību līdzekļiem, kā arī mērierīcēm fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas stundām. 2014. gada vasarā notika skolas piebūves daļēja siltināšana. 2015./2016. gadā beidzot tika rasta iespēja turpināt darbus skolas piebūves nepabeigtajā daļā. Pārstrādājot seno projektu atbilstoši mūsdienu vajadzībām, skolas ēkas pagrabstāvā izbūvēta trenažieru zāle un zēnu mājturības un tehnoloģiju kabinets, 1. stāvā izvietotas rotaļu un pirmsskolas grupas, bet 3. stāvā – mūsdienīgs meiteņu mājturības kabinets. J. Zuments uzsver, ka apkārtējo novadu bērni izvēli par labu mācībām Naukšēnos izdara tāpēc, ka tā ir lauku vidusskola ar individuālu pieeju katram skolēnam. Pašlaik skolas ēkā ikdienā uzturas aptuveni 240 bērnu, tostarp arī pirmsskolas vecuma audzēkņi, kas apmeklē četras bērnudārza grupas. Pašvaldības vadītājs slavē jauno un aktīvo skolas direktori Aigu Stieri, kā arī lepojas ar skolas materiālo, tehnisko un sportisko bāzi. 

“Ne vienmēr viss lielais ir labs. Latvijas lauku vidusskolas ir ūnikums, un gadu gadiem Naukšēnu vidusskola sevi ir pierādījusi ar augstiem rādītājiem,” uzsver pašvaldības vadītājs. Viņš lepojas arī ar novada teritorijā aktīvo uzņēmējdarbību. Lai sniegtu atbalstu vietējiem uzņēmējiem, pašvaldība ir īstenojusi ieceri par apvedceļa, kas iet pa bijušo dzelzceļu, izveidi. Ir arī citi labie darbi – kaut vai konkurētspējīgs kultūras un sporta piedāvājums. 

“Brīdī, kad valsts nevar kaut ko izdarīt, pašvaldība faktiski uzņemas atbildību un to izdara. Nav jau variantu. Mums jācīnās par iedzīvotājiem, lai viņi dzīvo Latvijā – Naukšēnos, lai viņi turpina te uzsākto biznesu. Naukšēnos ļoti labi rullē uzņēmējdarbība,” secina J. Zuments.

- Vai Naukšēnu novada dome ir saņēmusi uzaicinājumu piedalīties sarunās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kas notiks 26. jūlijā Valkā?
- Esam saņēmuši uzaicinājumu un sarunās piedalīšos.

- Ko domājāt, pirmo reizi ieraugot, ka ministrija savā piedāvājumā Naukšēnus “saprecinājusi” ar Valkas novadu?
- Jūs jau noteikti gribat dzirdēt īsas un konkrētas atbildes. Man ir divdesmit divus gadus ilga pieredze pašvaldības darbā. Kopš es strādāju, visus šos gadus tiek runāts par teritoriālo reformu. Visu laiku kaut ko grib apvienot. Saprotiet, Naukšēni vienmēr būs valsts pierobežā – tātad pašā maliņā. Vispirms vajadzētu papētīt novada jaudu un attīstības rādītājus. Deviņdesmitajos gados, kad Latvijā no kolhozu saimniekošanas sistēmas pārgāja uz modernākām saimniekošanas formām, bijušais kolhozs “Naukšēni” sekmīgi izveidojās par paju sabiedrību. Kolhoznieki, ņemot vērā nostrādātos gadus, ieguva pajas, un pēc tam izveidojās SIA “Naukšēni”. Tas ir daudznozaru uzņēmums, kura pamata ražošana ir lauksaimniecība – piena lopkopība, graudkopība, rapšu, eļļas linu un ķimeņu audzēšana. SIA “Naukšēni” paši pārstrādā savu izaudzēto – ražo rapšu eļļas, linsēklu eļļas un aromatizētās eļļas, rudzu iesalu, maļ lopbarības miltus un placina graudus. Atsevišķa nozare ir bezalkoholisko dzērienu ražošana. Uzņēmums sniedz arī kokapstrādes, transporta, ceļu uzturēšanas, remontdarbnīcu un ar lauksaimniecību saistītus pakalpojumus. Šajā multifunkcionālajā vairāku miljonu uzņēmumā ir vismaz 70 darba vietu. Pēc statistikas datiem, novadā rosās ap 200 uzņēmumu ar dažādām uzņēmējdarbības formām – individuālie uzņēmēji, SIA, zemnieku saimniecības un citi. Pēdējā pusotra gada laikā trīs zemnieki ir uzbūvējuši trīs modernas govju fermas blakus savām vecajām govju novietnēm. Jaunās būves paredzētas pluss mīnuss 300 govju. Vēl viens no izaugsmes rādītājiem ir plānotā kaltes celtniecība pašos Naukšēnos, netālu no centra uz Piksāru pusi. SIA “Naukšēni” plāno būvēt govju fermu trijās kārtās, kas paredzēta 1500 govju. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu novadā, nekur citur Latvijā tik strauja fermu būvniecība nav novērojama. Tas ir rādītājs spēcīgai piena lopkopības attīstībai. Arī graudkopības nozare strauji attīstās. Faktiski te koncentrējas spēcīgi un jaudīgi uzņēmēji – vietējie naukšēnieši. Dažos gadījumos veiksmīga saimniekošana notiek jau vairākās paaudzēs, citos – darbību uzsāk jauni uzņēmēji.    

Naukšēniem nekad nav bijusi nostāja, ka mēs esam mazi un tāpēc mums kaut kam ir jāpievienojas. Mēs vienmēr esam varējuši paši visu izdarīt, pastāvēt un pat palīdzēt valstij. Joprojām uzskatu, ka, iekļaujoties mazākā novadā, dzīve ir daudz labāka un lemtspējas – lielākas. Gadījumā, ja novada centram ir liela “apetīte”, tad dzīve nav vienkārša. Tikko rīkojām iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokļus saistībā ar gaidāmo teritoriālo reformu. Savu viedokli izteica aptuveni 200 novada iedzīvotāju. Cerēju, ka būs vairāk, bet, ņemot vērā, ka katru reizi vidēji aptaujās piedalās mazāk kā 100 vietējo, iedzīvotāju aktivitāte tomēr iepriecina. Aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 70 procentu ir pret šo iecerēto reformu. Vēlējāmies noskaidrot, vai novada iedzīvotāji atbalsta ieceri pievienoties Valkas novadam vai arī jāskatās Valmieras virzienā. 80 procenti viedokļu izteicēju ir par to, ka Naukšēniem ir jāpievienojas Valmierai, bet pārējie atbalsta pievienošanos Rūjienas un Mazsalacas novadam. Pievienošanos Valkas novadam atbalstīja tikai trīs aptaujas dalībnieki.

- Ar ko vēl var lepoties Naukšēnu novads?
- Kopš 1996. gada Naukšēnos darbojas pašvaldības policija. Esam viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas izlēma par šādas struktūrvienības izveidi. Mums jautāja, kāpēc tas vajadzīgs un kādi pašvaldības policistiem būs pienākumi? Visi valsts policisti, kas te ir strādājuši, ir dzīvojuši Naukšēnos, bet fiziski atradās iecirknī Rūjienā. Tas nebija labi, tāpēc izveidojām pašvaldības policiju. Vēl lepojamies ar savām ugunsdzēsības tradīcijām. Mums ir spēcīga brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde ar labu tehnisko aprīkojumu – ir gan vēl labi uzturēta padomju laika tehnika, gan arī divas no Vācijas sadarbības partneriem saņemtas dienesta automašīnas. Naukšēnieši steidz uz ugunsgrēkiem arī Kārķos un Ērģemē, braucam uz Rūjienas novada teritoriju. Naukšēnieši to ir gatavi darīt. Par to valsts nemaksā ne centa, par to gādā pašvaldība. Tādu piemēru ir daudz, līdz ar to mēs apzināmies, ka, īstenojot iecerēto reformu, varam arī kaut ko būtisku zaudēt, jo visa nauda tiks sadalīta, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Pašvaldībai bija iecere nepabeigtajā skolas daļā būvēt peldbaseinu. No šīs idejas atteicāmies, jo kaimiņiem – Rūjienas novadam – arī ir šādi plāni. Turklāt Rūjienas centrs no Naukšēniem atrodas vien septiņu kilometru attālumā. Man nepatīk tā filozofija. Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija mums “met” acīs, ka lauku pašvaldības tērēs ievērojamus budžeta līdzekļus tādiem ekstra projektiem kā peldbaseina būvniecība. Latvieši kā pozitīvu piemēru bieži min igauņus. Un ir arī par ko! 

Pirms pāris gadiem viena netālu esoša igauņu pašvaldība, kas ir tikpat liela kā Naukšēni, uzbūvēja peldbaseinu, tam iztērējot 450 tūkstošus eiro, nevis, kā Latvijā ierasts, vairākus miljonus. Divpadsmit kilometru attālumā atrodas Karksi-Nuija, kurā kopš padomju laikiem ir peldbaseins. Igauņi nebaidās īstenot savus plānus. Naukšēnieši brauc peldēt pie igauņiem, jo ir lētāk un tuvāk. Igauņi māk lietderīgi izmantot līdzekļus, uzbūvējot standarta peldbaseinu ar četriem peldēšanas celiņiem un dušām, ieguldot saprātīgu naudas summu. Kā ir Latvijā? Pie mums valda uzskats, ka nevar uzbūvēt baseinu bez diviem trijiem miljoniem. Ūdens taču visur ir vienāds! Es kā pēc profesijas sporta skolotājs saprotu, ka tam zeltam taču nav nozīmes, būvei jābūt funkcionālai. Man līdz kaklam ir tas, ka mēs – Latvijā – gribam veidot milzīgi lielus apcirkņus – novadus. Tie iedzīvotāji, kas dzīvos tālu no centra, kļūs vienaldzīgi un apātiski. Joprojām Latvijā nav ne tik attīstītu sakaru, ne cilvēkos – apziņas līmeņa, tāpēc daudzi visam atmetīs ar roku un aizbrauks prom no Latvijas vai, labākajā gadījumā,  mainīs dzīvesvietu, un lauki kļūs vēl tukšāki. Uzskatu, ka katrs novads ir jāizvērtē individuāli. 2009. gadā jau tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma. Ministrijai ir jāpaskatās, kā dzīvo lielo novadu pievienotās malas, kas tur desmit gadu laikā ir noticis, kā ir mainījies iedzīvotāju skaits, kādi projekti īstenoti un kāds tam piesaistīts finansējums. Ir jāizvērtē arī mazie novadi, kā tie dzīvo un attīstās. Nereti mazajām pašvaldībām tiek pārmests, ka tās nevar izpildīt kādu no pašvaldības funkcijām. Ko mēs, Naukšēni, nevaram izpildīt? Vai kāds to ir pateicis? Šī iecerētā reforma Naukšēniem ir ļoti neizdevīgs piedāvājums. 26. jūlijā, tiekoties ar ministru Pūci, noteikti par to parunāsim. Jāatzīst, Valkas novada pašvaldības vadītājam Ventam Armandam Krauklim ir tādas runas dāvanas kā nevienam, es viņu nevaru pārrunāt. Es brīnos par tām pašvaldībām, kas agrāk bija bijušā Valkas rajona teritorijā, piemēram, Strenču novads, – arī tas negrib pievienoties Valkas novadam. Man šķiet loģiskāk, ja veidotu novadus ar tām teritorijām, kas agrāk veidoja 26 rajonus. Tur būtu kāda loģika. Pārstāvu to uzskatu, ka pirmā līmeņa pašvaldībai ir jābūt pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Protams, nepārspīlējot, ka bezmaz katrā daudzdzīvokļu mājā jābūt savai pašvaldībai. Uzskatu, ka jau 2009. gadā īstenotā reforma ir bijusi veiksmīga. Latvija nav tik liela, lai ierēdņu armija nevarētu katru pašvaldību izvērtēt individuāli. Naukšēnos nav nevienas valsts iestādes, ne arī kādu citu “ekstru”, bet attīstības indekss liecina, ka Latvijā esam 50. vietā.

Naukšēni ir pašā pierobežā – nekurienē, bet paši jūtamies kā centrā. Naukšēnu novadā ir labākais bezdarba līmeņa rādītājs visā Vidzemē – tikai 1,9 procenti. Pašlaik ministrijas līmenī tiek nerrotas mazās pašvaldības, jo tām ir ierobežotas iespējas piesaistīt investīcijas un Valsts kasē saņemt aizdevumus.

Uzrotām piedurknes un strādājam tālāk!

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mediju projekts

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju