Prioritāte – sociālās nevienlīdzības mazināšana

Pēc Eurostat jaunākajiem datiem, Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm  Eiropas Savienībā, ņemot vērā tādu rādītāju kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Pērn Latvija bija 23. vietā no 28 valstīm. Minimālā alga Latvijā šogad nav mainījusies un salīdzinājumā ar  kaimiņvalstīm pie mums tā ir viszemākā – 430 eiro.

Šogad, piemēram, Lietuvā minimālā alga palielinājusies par 155 eiro jeb 38,8 procentiem (no 400 līdz 555 eiro), bet Igaunijā pieaugums vērojams par 40 eiro jeb 8 procentiem (no 500 līdz 540 eiro). 

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019. gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 768 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā palielinājusies par 7,6 procentiem. Skaisti skan, tomēr realitātē daudzviet, jo īpaši reģionos, daļai iedzīvotāju šāds atalgojums joprojām ir neaizsniedzams sapnis. Dažiem šādi dati pat ir sveši, jo ikdienā ir jācīnās par izdzīvošanu apstākļos, kādos dotajā brīdī nonākuši. 

Tieši nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no prioritārajiem mērķiem gan Eiropas Savienības stratēģijā “Eiropa 2020”, gan Nacionālajā attīstības plānā 2014.‒2020. gadam. Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana ir noteikta arī kā viena no Latvijas valdības prioritātēm.

Sociālajos tīklos katru dienu var lasīt jaunus palīdzības ierakstus. Nonākot grūtībās, svarīgi apzināties, ka vispirms ir jāvēršas pēc palīdzības tuvākajā pašvaldībā. Katrā no tām darbojas Sociālais dienests, kas organizē un sniedz sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību iedzīvotājiem. Dienesta galvenās funkcijas ir sociālās palīdzības, sociālo pakalpojumu, sociālās aprūpes un sociālā darba pakalpojumu sniegšana un organizēšana pašvaldības teritorijā deklarētām personām, veicinot šo personu pašpalīdzību un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē. Dienestā iedzīvotājiem ir iespēja saņemt informāciju un konsultācijas bez maksas, kā arī profesionālu palīdzību. 

Katra pašvaldība ir izdevusi Saistošos noteikumus, kuros noteikts gan pieejamais sociālā pabalsta veids, gan kārtība, kādos tas tiek piešķirts. Smiltenes novadā pieejami šādi pabalsti: garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai; dzīvokļa pabalsts; pabalsti bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš ir sasniedzis pilngadību; pabalsts ēdināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs; pabalsts veselības aprūpes izdevumu apmaksai; pabalsts mācību līdzekļu iegādei un krīzes situācijā.
Līdzīgi ir arī Valkas novadā, kur materiālu atbalstu pabalsta veidā var saņemt krīzes situācijā nonākušie, pieejams arī veselības aprūpes pabalsts, zupas un pārtikas talons, vienreizējs pabalsts mācību piederumu iegādei un vēl citi. Sociālajos dienestos un nevalstiskajās organizācijās strādājošie norāda, ka iedzīvotājiem nav iespējams zināt pilnīgi visu, jo informācija ir apjomīga. No tā nav jākaunas. Jo ātrāk persona nonāks redzeslokā, jo operatīvāk tai varēs palīdzēt.


UZZIŅAI

Trūcīga persona. Trūcīgā statusu var iegūt cilvēks, kura vidējie ienākumi mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Šis ienākumu slieksnis visā valstī ir vienāds.

Maznodrošināta persona. Maznodrošinātā statusa piešķiršanai ienākumu līmeni nosaka pašvaldības. Likumos nav noteikts, kā tas nosakāms. Latvijā maznodrošinātais var būt cilvēks, kura ienākumi ir 140 eiro mēnesī, bet var būt arī iedzīvotājs ar 360 eiro ienākumu mēnesī. Maznodrošinātajiem palīdzības grozu var noteikt pašvaldība. Arī valsts no savas puses ir noteikusi virkni atvieglojumu.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mediju projekts

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju