Riska grupa – jaunieši un seniori

Kultūras ministrijas veiktā aptauja liecina, ka piektā daļa iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Sevišķi augsts šī paraduma īpatsvars ir jauniešu vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem – tā mēdz rīkoties aptuveni 40 procentu. 

Attiecībā uz mediju satura izvērtēšanu kritiskā domāšana ir jāstiprina arī senioru vidū. Iedzīvotāji, kuri sasnieguši 65 un vairāk gadu vecumu, vismazāk apzinās, ka informācija atšķirīgos medijos, var tikt atspoguļota atšķirīgi. Viņi paļaujas ja jau tas ir publicēts, tad tā ir taisnība, bieži neiedziļinoties, kas ir ziņas izplatītājs.

Senioru, kuri sasnieguši 55 vai vairāk gadu vecumu, vidū ir arī visaugstākais īpatsvars (55 procenti) respondentu, kuri uzskata, –  ja kāda informācija rakstīta avīzē vai izskanējusi radio vai televīzijā, tai var uzticēties. 

“Ziemeļlatvija” veica aptauju, lai noskaidrotu jauniešu un senioru pieredzi viltus ziņu atpazīšanā. 

Anda, 69 gadi:
- Ikdienā ziņas izskatu portālos www.delfi.lv un www.gismeteo.lv. No sociālajiem tīkliem lietoju tikai www.draugiem.lv. Par viltus ziņu esamību esmu lasījusi un vienmēr uzmanīgi izlasu virsrakstus un vismaz pirmos teikumus, lai nenonāktu kaunā, ka esmu dalījusies ar viltus ziņām. Parasti gan dalos ar to, kas man pašai ir tuvas tēmas – ar kādām pārdomām, dzejas rindām, receptēm, padomiem dārzkopībā un ēdienu pagatavošanā, arī jaunumiem Latvijas politikā. Reizēm esmu domājusi par tēmu, kāpēc pie mums ir parādījušās viltus ziņas un ko tās reāli var nodarīt, piemēram, mana gadagājuma cilvēkiem. Pieļauju, ka cilvēks ar vājāku nervu sistēmu, izlasot viltus ziņu ar šokējošu virsrakstu, ka, piemēram, Rīgā atkal sabrucis kāds lielveikals, var pat iedzīvoties nopietnās veselības problēmās. Ne visi pensionāri zina par šādu ziņu esamību un domā, ko lasa. Es skatos ziņas un analizēju redzēto. Tāpat daru arī ar internetā izlasīto informāciju.


Izabella, 16 gadi:
- Esmu informēta par viltus ziņu izplatību internetā. Taču mani daudz vairāk uztrauc bērnu drošība interneta vidē. Pati salīdzinoši maz ložņāju pa interneta portāliem, jo tam nav laika un arī īpašas vēlmes. Mums skolā ir stāstīts gan par viltus ziņām, gan par drošību internetā. Mācos Valmierā un tur sabiedriskā transporta pieturās ir izlikti uzrunājoši plakāti par drošību internetā. Lai jaunieši iedziļinātos šajā problēmā, manuprāt, šādi lielizmēra plakāti ar skaidri izlasāmiem tekstiem ir vislabākais veids, kā uzrunāt jaunatni. Vismaz uz mani tas iedarbojas. Ar vienaudžiem un skolasbiedriem daudz vairāk runājam par maniakiem, kas internetā uzglūn bērniem un jaunām meitenēm, nevis par viltus ziņām. Mums tā nešķiet interesanta tēma.


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem. 

Mediju projekts

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju