Svarīgs uzdevums – jāattīsta sabiedrības kritiskā domāšana, prasmes un zināšanas mediju un informācijas lietošanā

Latvijā par medijpratību plašāk sāka runāt tikai pirms dažiem gadiem. Mediju un jauno tehnoloģiju straujā izplatīšanās un to ietekme uz ikdienas vidi visā pasaulē, tostarp Latvijā, kā arī iespējas piekļūt daudzveidīgai un liela apjoma informācijai radīja aizvien jaunus izaicinājumus un problēmas jomās, kas saistītas ar cilvēku paradumiem komunikācijas procesā. Agrāk cilvēki aktualitātes un svarīgākos jaunumus uzzināja no radio, preses un televīzijas, bet tagad šo sarakstu papildina interneta vidē pieejamā informācija. Ja agrāk cilvēki paļāvās, ka medijos ziņo patiesību, tad tagad informācijas sniegšanas platformas ir tik daudz un dažādas, ka tādu vienu patiesību atrast nemaz nevar. Ir jāmācās informāciju uztvert kritiski, domāt, analizēt un spriest, un tas jādara cilvēkiem pašiem. Tāpēc aizvien vairāk aktualizējas nepieciešamība attīstīt gan sabiedrības, gan ikviena cilvēka kritisko domāšanu, prasmes un zināšanas mediju un informācijas lietošanā. Kā atzīst šīs jomas speciālisti, īpaša uzmanība medijpratības izglītošanā būtu jāpievērš jauniešiem.  

“Ja asins analīzēs ir iespējams pārbaudīt, piemēram, kāda vitamīna trūkumu, tad, lai konstatētu medijpratības līmeni, nav viena universāla jautājuma, kuru uzdodot iespējams secināt par kāda cilvēka vai Latvijas sabiedrības medijpratības līmeni. Medijpratības jēdziens ir jāsadala vairākās komponentēs un jāmēģina no atbildēm un daudziem jautājumiem salikt kopā pilno ainu. Piemēram, noskaidrojot respondenta mediju patēriņa ieradumus, pārliecības un uzskatus par mediju satura veidošanu, uzticamību sociālajos medijos publicētajai informācijai, par interneta meklētāju programmu darbību, pašvērtējumu viltus ziņu atpazīšanā un pieredzi informācijas pārbaudīšanā pirms tās “padošanas” tālāk saviem sociālo mediju draugiem,” uzskata Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele (www.km.gov.lv). 

Pirmo reizi Latvijā – pētījums par medijpratību
Viena no organizācijām, kas jau šobrīd strādā ar mediju pratības jautājumiem Latvijā, ir Baltijas mediju izcilības centrs. Tā speciālisti medijpratībā izglītojuši vairākas mērķa grupas: skolotājus, jo viņi nodod zināšanas tālāk un viņi patiešām var integrēt mediju pratību mācību saturā, kam nākotnē būs liela un ilgtspējīga ietekme; otra grupa – vidusskolēni, trešā grupa – plašāka sabiedrība, kuras uzmanību par dažādām izpausmēm medijos un sociālajos tīklos cenšas pievērst ar īpašu kampaņu rīkošanu. Tāpat aktīvi medijpratības jautājumu risināšanā iesaistās UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Kultūras ministrija, Latvijas sabiedriskie mediji. Daudzviet Latvijā notiek medijpratības apmācības un pasākumi bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijās un citās institūcijās. Izglītošanā iesaistās dažādu mediju pārstāvji.

2017. gadā pirmo reizi Latvijā Kultūras ministrija veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību, bet šogad februārī Kultūras ministrija finansēja pētījumu “Medijpratība un jaunieši Latvijā – kur esam un kurp dodamies” (http:ejuz.lv/medijpratibaspetijums). To veica Latvijas Universitātes UNESCO Medijpratības katedra.

Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni pusei valsts iedzīvotāju trūkst izpratnes par medijos atspoguļotās realitātes  vai informācijas iespējamām atšķirībām. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem. Tikai 40 procentu apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas. Tāpat tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav  aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27 procenti) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Rezultāti liecina – jaunieši bezmērķīgi pavada laiku internetā
Pētījumā konstatēts, ka piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Jo sevišķi augsts īpatsvars ir jauniešu vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem jeb gandrīz 40 procentu. Pētījuma veicēji secina, ka mūsdienās vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ir liels interneta patēriņš: vairākums aptaujāto – 57 procenti – internetu lieto kopumā ne mazāk kā trīs stundas dienā. Turklāt liela daļa no internetā veiktajām aktivitātēm ir izklaides nolūkos vai bezmērķīgas. Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai nedaudzi internetā lasa grāmatas vai meklē informāciju mācībām vai hobijiem. 

Pētījuma par jauniešiem un medijpratību rezultāti liecina, ka daļa bērnu un pusaudžu mēdz izmantot sociālos portālus pat vairāk nekā trīs stundas dienā: 14% – Instagram; 11% – Snapchat; 30% bērnu un pusaudžu, kuri mājās  sarunājas pamatā krievu valodā, – vk.com, vkontakte.ru.

Pētījuma veicēji aptaujājuši jauniešus vecumā no 13 līdz 16 gadiem, kādiem mērķiem viņi izmanto pašlaik vienu no populārākajām sociālajām  vietnēm www.facebook.com. 32% – lai uzzinātu jaunākās ziņas; 30% – lai komunicētu ar draugiem un paziņām; 29% – lai uzzinātu citu cilvēku viedokļus; 29% – lai uzzinātu, ko dara draugi un paziņas; 28% – lai dalītos ar fotogrāfijām, kur redzams pats respondents; 28% – lai izteiktu savu viedokli; 26% – lai sniegtu informāciju par sevi. 

Šis pētījums atklāj vēl kādu interesantu faktu par to, kādas platformas  katru dienu visbiežāk izmanto jaunieši vecumā līdz 16 gadiem. Pirmajā pozīcijā ierindojusies www.YouTube.com. To katru dienu izmanto 83% puišu un 72% meiteņu.Otrajā pozīcijā – www.e.klase.lv, kuru katru dienu lieto 69% –  puišu un 70% – meiteņu. Trešā populārākā platforma ir google. To katru dienu lieto 70% – puišu un 55% – meiteņu. Tālāk seko WhatsApp; Instagram un Snapchat.

Vietējos jauniešus ietekmē vecāku ieradumi
Lai uzzinātu vietējās jaunatnes mediju lietošanas paradumus, “Ziemeļlatvija” aptaujāja Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas jauniešus. Pēc atbildēm jāsecina, ka vidusskolas klašu skolēni ir dzirdējuši un zina par viltus ziņu eksistenci. Turklāt daudziem tas šķiet pat muļķīgi, ka virtuālajā vidē klīst šāda nepatiesa informācija. Viltus ziņas viņi atpazīst pēc tendencioziem virsrakstiem un interneta avotiem, kas tās publicē. Daudzi atzīst, ka viņus interesē vietējās ziņas – īpaši pasākumu kalendārs. Lai iegūtu informāciju par gaidāmajiem pasākumiem, visbiežāk tiek izmantots Valkas novada domes bezmaksas izdevums “Valkas Novada Vēstis” un mājaslapas www.ziemellatvija.lv un www.valka.lv. Daži jaunieši atzina, ka ieskatās laikrakstā “Ziemeļlatvija”, jo vecāki to abonē. Vecāku ieradumi ietekmē arī jauniešu informētību par politiskajiem notikumiem Latvijā un pasaulē. 11. klases skolniece Enija Stahovska stāsta, ka no rītiem vecāki ieslēdz Latvijas televīzijas kanālus, kas pārraida rīta ziņu raidījumus. Tas notiek arī vakaros. Ja jauniete izdzird informāciju, kas viņu interesē, tad to arī uzmanīgi noklausās. Taču jāsecina, ka jaunieši nemēdz televīzijā skatīties tradicionālās ziņu pārraides. Kas attiecas uz aktualitātēm saistībā ar Latvijas jaunās valdības veidošanu, ģimnāzisti atzina, ka viņus interesē gala rezultāts, nevis pats process, jo esot apnicīgi un nogurdinoši sekot līdzi politiķu savstarpējām nesaskaņām, kas nenoved pie rezultāta.

Pēc sarunas ar Valkas ģimnāzistiem jāpiekrīt pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību izdarītajiem secinājumiem. Proti, cilvēkiem ar zemu izglītību (pamatizglītību) un ienākumiem ir arī zemāki medijpratības rādītāji. Jo augstāks ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli mēnesī, jo lielāka izpratne par to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties.

“Medijpratība ietekmē gan cilvēka ikdienas lēmumus un dzīves kvalitāti, piemēram, akli paļaujoties reklāmu solījumiem ar brīnumlīdzekļu palīdzību nedēļas laikā strauji zaudēt svaru vai iemācīties svešvalodu, gan rada nopietnus draudus valsts drošībai – tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret treso valstu izplatītu manipulatīvu informāciju,” vērš uzmanību Kultūras ministrijas eksperte K. Ločmele.

Uzziņai
Kas ir medijpratība

Cilvēka prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, piedalīties mediju satura veidošanā. Izpratne par mediju lomu un nozīmi demokrātijā, žurnālista funkcijām un atbildību.

Aptauja
Kur gūstat informāciju par jums svarīgo (aktualitātēm valstī, pasaulē)?

• Lasu laikrakstus un žurnālus – 68 (13,7%)
• Skatos TV – 5 (1%)
• Klausos radio – 92 (18,5%)
• Tradicionālos medijus neizmantoju. Informāciju gūstu ziņu portālos (delfi.lv, tvnet.lv
u.tml.) – 263 (52,8%)
• Medijus nelietoju. Ikdienā apmeklēju sociālos tīklus (facebook.com, draugiem.lv
u.tml.) – 2 (0,4%)
• Izmantoju visus iepriekš minētos informācijas gūšanas avotus – 63 (12,7%)
• Cits variants – 5 (1%)

Atbildējuši – 498

avots: www.ziemellatvija.lv


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mediju projekti 2018

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju