Garāmbraucēja šausminās – Plāņu pagastā ceļmalā “noasiņo” bērzi

Ceļa Smiltene–Strenči malā pie Plāņu pagasta Kazruņģa “noasiņo” bērzi – tādu ziņu un fotogrāfijas “Ziemeļlatvija” šās nedēļas sākumā saņēma no mūsu lasītājas Ženijas Daudzietes.

Pirmdien, 30. martā, braucot garām nesen apzāģēto lielo koku alejai, redzēto skatu viņa raksturo kā šausmīgu.

Vajadzēja uzlabot satiksmes drošību

Sieviete stāsta, ka apzāģēti ir visi ceļa alejas koki – gan liepas, gan bērzi –, turklāt bērziem nozāģēto zaru brūču vietās tek sula, kas aukstajā laikā sasalusi garās lāstekās. 

“Koki ir apzāģēti pamatīgi! Liepām tas neskādē, bet bērzi būs beigti. Zarus pēc nozāģēšanas  vajadzēja apsmērēt vai aizkrāsot, lai netecētu sula,” domā Ženija Daudziete, nobažījusies par koku turpmāko likteni.

Smiltene–Strenči ir valsts nozīmes autoceļš, tādēļ “Ziemeļlatvija” vērsās valsts akciju sabiedrībā (VAS) “Latvijas Valsts ceļi”, vaicājot, ar kādu mērķi  notikusi koku apzāģēšana un vai ir pamats bažām, ka apzāģētie bērzi var aiziet bojā.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Komunikācijas daļa “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka koku zaru izzāģēšana notikusi satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā.

“Autoceļa Smiltene–Strenči (P25) posmā, 16,3.–17,3. kilometrā, ceļa zemes nodalījuma joslas robežās augošajiem bērziem ir veikta sausu un garāku zaru izzāģēšana. Agrāk atsevišķi koki šajā posmā stiprākā vējā jau ir gāzušies,” norāda LVC un piebilst, ka  minētie ceļa kopšanas darbi ir saskaņoti VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Smiltenes nodaļā.

Velns nav tik melns, kā mālē

Smiltenes novada uzņēmuma “Vid­zemes koki” valdes priekšsēdētājs, profesionāls kokkopis–arborists Ēriks Indriksons dabā nav redzējis, kādi izskatās ceļa Smiltene–Strenči malās apzāģētie koki, proti, kas un cik daudz ir griezts un cik lielas ir brūces, jo viņa uzņēmums šajā objektā nestrādāja, taču arborists mierina cilvēkus, ka velns nav nemaz tik melns, kā viņu mālē, jo ar bērziem nekas slikts nenotiks.

Arborists atceras, ka pirms dažiem gadiem līdzīga situācija bija Valkā, kur arī sulu laikā tika apzāģēti bērzi un vietējie iedzīvotāji uztraucās, ka koki “noasiņo”.  

“No vizuālā viedokļa pavasaris nav labākais laiks, kad zāģēt kokus, taču beigās nav tik traki, jo uz griezuma vietām bērziem izveidojas receklis. Ja skuju koki ātri izveido sveķu slāni, tad bērziem receklis ir vienīgais veids, kā tie savu brūci var ātri aiztaisīt ciet. Attiecībā uz koka brūču smērēšanu un krāsošanu jau sen ir pierādīts, ka tas ir galīgi garām, to var darīt tikai pie potēšanas ar potvaskiem, bet koka brūces tā neviens neapstrādā. Taču no vizuālā viedokļa labāk ir kokus apzāģēt laikā, kad tie nesulojas. Tieši tāpēc arboristi apdzīvotās vietās vai vietās, kur uzturas cilvēki, izvairās no varianta strādāt sulu laikā, jo cilvēki sāk uztraukties par to, ka koki “asiņo”,” stāsta Ēriks Indriksons.

Viņš arī piebilst, ka kādreiz uzņēmumi tomēr nolemj strādāt sulu laikā, jo aprīlī sākas putnu ligzdošanas laiks, un tas nozīmē, ka pāris mēnešus nevarēs darīt vispār neko.

Pašvaldībā saskaņojums nav jāprasa

Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi” saskaņojums valsts nozīmes ceļu kopšanai pašvaldībā nav jāprasa, līdz ar to vietējā vara nevar ietekmēt darbu veikšanas laiku, atzīst Strenču novada domes izpilddirektore Vita Vīksna.

“Mēs, pašvaldība, vēršamies “Latvijas Valsts ceļos”, ja konstatējam to, ka koku vainagi aug pāri ceļam un situācija kļūst bīstama, piemēram, tehnika nevar izbraukāt. Tā esam rakstījuši par pagriezienu uz  Plāņiem,” stāsta V. Vīksna.

Līdzīgi apzāģētas koku alejas valsts nozīmes ceļu malās viņa ir redzējusi arī citviet, piemēram, Pār­gaujas novadā, un vēlāk ievērojusi, ka apzāģētajiem kokiem nekas nekait. “Bet, jā, pirmais skats ir briesmīgs,” piekrīt V. Vīksna.

Novados

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju