Nolemj, kā apsaimniekot Lizdoles ezeru Launkalnes pagastā

Lizdoles ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā atrodas ainaviski skaistā apvidū un ir laba vieta atpūtai, ņemot vērā arī ūdenstilpes vienā krastā esošo sporta un atpūtas kompleksu “Silmači” un jauno publisko peldvietu ceļa malā, kas būs pieejama jau šovasar.

Ezers pieder valstij, bet to apsaimnieko Smiltenes novada dome, kas tikko sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu un Latvijas Universitāti īstenojusi projektu “Lizdoles ezera apsaimniekošanas plāna izstrāde”.

Jāsāk ar aizauguma tīrīšanu

Pateicoties šim projektam, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts no 2019. gada 24. aprīļa līdz šā gada 31. martam izstrādājis Lizdoles ezera apsaimniekošanas plānu un ekspluatācijas noteikumus.

“Tagad vismaz ir viesta kaut kāda skaidrība, kāds ir ezera pašreizējais stāvoklis, un ir ieskicētas lietas, kas būtu jādara nākotnē, lai ezera stāvoklis nepasliktinātos, bet drīzāk to varētu uzlabot. Pēdējo reizi ezeru pētīja pagājušā gadsimta 70. gados, bet mūsdienās ūdenstilpe ir izmainījusies, vietām tā ir aizaugusi,” “Ziemeļlatvijai” teic Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš.
Pagasta pārvaldnieks konkrēti norāda uz ezera līci pie atpūtas kompleksa “Silmači” pirtiņas, kur aizaugšana ar niedrēm vērojama izteikti, un piebilst, ka vajadzētu mēģināt piesaistīt līdzekļus šās ezera daļas attīrīšanai, apturot tālāko aizaugšanu. 

“Vēl viens darbs, ko varētu izdarīt, ir ielaist ezerā vērtīgu zivju sugu mazuļus papildu jau esošajiem zivju krājumiem,” domā Māris Lazdiņš.

2016. gadā Lizdoles ezerā tika veikta kontrolzveja, tās rezultāti apliecina, ka ezerā sastopamas vismaz 10 sugu zivis: līdaka, plaudis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, asaris, ķīsis, akmeņgrauzis un pīkste. Ezerā konstatēts arī platspīļu vēzis. Spriežot pēc kontrolzvejas rezultātiem, Lizdoles ezera zivju krājumu pamatmasu veido plauži, asari, ruduļi, līdakas, karūsas, raudas un līņi. Pašlaik zivis tiek zvejotas un makšķerētas, izmantojot to pašatražošanos. 

Papildināt zivju resursus un attīrīt ūdenstilpi no aizauguma ar ūdensaugiem – tādi ir arī “Ziemeļlatvijas” uzklausītie iedzīvotāju ieteikumi, ko vajadzētu darīt Lizdoles ezerā. 

Pamats šās ūdenstilpes apsaimniekošanai ir jau pieminētais Smiltenes novada domes projekts. Tā mērķis bija izstrādāt ilgtermiņa plānu, kurā veikta Lizdoles ezera un tā piekrastes ekoloģiskā izpēte, šādi iegūstot datus par ūdens kvalitāti, hidroķīmisko sastāvu, dabas vērtībām un nepieciešamajām apsaimniekošanas aktivitātēm eitrofikācijas cēloņu un seku samazināšanai. Piemēram, lai uzlabotu ezera pašreizējo ekoloģisko kvalitāti, plānā ir iekļauta informācija par to, kur nepieciešams veikt ezera aizauguma ar ūdensaugiem izvākšanu. 

Balstoties uz apsaimniekošanas plānā norādītām aktivitātēm nākotnē, varēs veikt ilgtspējīgu publiska ezera un tā piekrastes attīstību, informē Ira Punkstiņa, Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja.

Projekts tika īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda (VAF) atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 8507,51 eiro, tās sedza VAF.

Sūdzas par vēdzeļu izzušanu

Šā gada sākumā vienu mēnesi norisinājās Lizdoles ezera apsaimniekošanas plāna publiskā apspriešana. Tās laikā iedzīvotājiem bija iespēja iepazīties ar izstrādātajiem dokumentiem un sniegt savus priekšlikumus un iebildumus. “Plaši apmeklēta bija publiskās apspriešanas sanāksme. Tās laikā norisinājās aktīvas debates par dažādiem jautājumiem, kas liecina par iedzīvotāju ieinteresētību un pamato šāda apsaimniekošanas plāna nepieciešamību,” piebilst Ira Punkstiņa.

Iedzīvotāji sanāksmē arī izteica vairākus ierosinājumus (sanāksmes protokols pieejams pašvaldības mājaslapā), piemēram, nojaukt 1985. gadā uzcelto dambi, lai atgrieztu ezera ūdenslīmeni tā vēsturiskajā līmenī. Proti, kā izskanēja sanāksmē, 1985. gadā uz Rauzas upes iztekas no Lizdoles ezera bez jebkādas saskaņošanas ar atbildīgajiem dienestiem nelikumīgā kārtā aizbērta upe, kā rezultātā mākslīgi pacelts Lizdoles ezera ūdenslīmenis un pēc ūdenslīmeņa paaugstināšanas applūdušas apkārtējās teritorijas un no ezera izzudušas vēdzeles. 

Taču, kā norāda pašvaldība, lai veiktu upes uzbēruma nojaukšanu, ir nepieciešami saskaņojumi un atļaujas no daudzām institūcijām, turklāt no Lizdoles ezera iztek Rauzas upe, kas ir viena no nedaudzajām upēm Latvijā, kurā konstatētas īpaši aizsargājamās sugas – ziemeļu upespērlenes – atradnes. Līdz ar to ir nepieciešams ļoti detalizēts izvērtējums par to, kā potenciālā Lizdoles ezera ūdenslīmeņa nolaišana varētu ietekmēt pērlenes.

Novados

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju