Smiltenes novada pašvaldības pieredze pandēmijas laikā

Raksts laikrakstā "Ziemeļlatvija" publicēts 2020. gada 8.maijā

Katra cilvēka ikdienu ir ietekmējusi “Covid-19” pandēmija. Dzīvojot ārkārtējās situācijas apstākļos, īsā brīdī bijām spiesti pārkārtot un mainīt ikdienas paradumus. Daudzi strādā attālināti, kļuvuši par skolotājiem saviem bērniem, kultūru bauda virtuāli, arī tikšanās ar draugiem un radiem pārceltas uz interneta vidi. “Ziemeļlatvija” uz interviju aicināja Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu. Saruna  par mēra ikdienu un pašvaldības darbu aizvadītajās gandrīz astoņās nedēļās ārkārtējā stāvokļa laikā valstī notiek tiešsaistes platformā “Zoom”.

Tērpies uzvalkā, savā darba kabinetā ar nedaudz kautrīgu smaidu datora monitora ekrānā parādās Smiltenes novada mērs. Viņš atzīst, ka reizēm tas mulsina, jo ir sajūta, ka sarunājas ar sevi. Pašvaldība savas funkcijas pilda pilnā apjomā, bet līdz ar jaunā koronavīrusa izplatību pasaulē un Latvijā, īsā laikā nācās apgūt jaunas prasmes un iemaņas. E. Avotiņš līdz tam neizmantoja nevienu no šīm (“Zoom”, “Webex”, “MSTeams”, “Skype”) platformām. Tagad gandrīz vienmēr caur šiem tiešsaistes rīkiem notiek saziņa ar kolēģiem, ministrijām un iestāžu vadītājiem. Arī sapulces un domes sēdes notiek attālināti, kurās neizpaliek arī pa kādam amizantam brīdim. It kā ietaupās laiks, kas agrāk tika pavadīts ceļā uz Rīgu un atpakaļ mājās, bet tajā pašā laikā skatīšanās monitorā nozog ietaupīto. Taču E. Avotiņš tic, ka no krīzes mēs iziesim gudrāki. Vienlaikus šis laiks akcentē profesijas, ko esam par maz novērtējuši, un apliecina, ka pat inovatīvākie digitālie risinājumi nespēj aizstāt klātbūtnes efektu.

- Pēc 12. marta paziņojuma visnotaļ īsā laikā ikvienam bija jāpārkārto darba ikdiena, tajā skaitā arī pašvaldībai. Atskatoties uz martā pieņemto valdības rīkojumu, kā tas izdevās Smiltenes novada domei?

- Viss notika ļoti strauji, domes administrācija un vadība nāca kopā, plānoja un analizēja, kā efektīvāk organizēt darbu, lai  būtu pēc iespējas labāks rezultāts. Visi tie, kuru pienākumi ļāva, joprojām strādā attālināti, bet katrā nodaļā ir vismaz viens speciālists klātienē, kas atbild uz iedzīvotāju zvaniem. Kamēr valstī ir ārkārtējais stāvoklis, apmeklētājus klātienē nepieņemam, taču ir nodaļas, kur apmeklētāju pieņemšana klātienē notiek pēc iepriekšēja pieraksta, piemēram, Sociālais dienests, Dzimtsarakstu nodaļa. Jāteic, ka pilnā sastāvā uz vietas domē strādā Finanšu nodaļa un Nekustamo īpašumu nodaļa, protams, ievērojot, visus piesardzības pasākumus. Tagad klātienes darbu pamazām atsāk arī citi speciālisti.

Man ir divi mazi bērni – viens pirmsskolas vecuma, otrs pirmklasnieks. Mājās darbu organizēt ir apgrūtinoši, it sevišķi, ja dzīvojam nelielā dzīvoklī. No rīta, kad bērni vēl guļ, stundu pusotru pastrādāju mājās un tad dodos uz domi. Atzīšos, ka no vienas puses priecājos, ka varu strādāt savā kabinetā, jo bez pastaigām kopā ar ģimeni un veikala apmeklējuma darbs šobrīd ir vienīgā vieta, kurp varu iziet.

Lai veiktu ikdienas darbu, sākumā daudziem nācās apgūt dažādus digitālos risinājumus. Sarežģīts nekas tas nav, bet gan man, gan daļai kolēģu tas bija pavisam kas jauns. Ierastās klātienes tikšanās vienā mirklī tika pārnestas uz virtuālo vidi. Šeit palīdzēja IT nodaļas speciālisti. 2. aprīlī notika domes ārkārtas sēde. Tā bija pirmā, ko aizvadījām attālināti, izmantojot “Zoom”. Lai saprastu, kā tas darbojas, rīkojām izmēģinājumu. Strādājot ar tehnoloģijām, ir viena būtiska iezīme – disciplinētība, lai runātu, jāsagaida sava kārta. Ikdienas sapulču kārtībā viens otru varējām vairāk pārtraukt pusvārdā, tagad ir jāievēro disciplīna, lai nonāktu pie rezultāta. Šobrīd visas sapulces notiek attālināti, pagājušajā nedēļā šādā režīmā notika arī kārtējā domes sēde. Sēžu zālē, ievērojot distanci, atrodos es, protokolētājs un Kancelejas nodaļas vadītāja.

Gadās arī pa kādai amizantai situācijai. Domāju, mums visiem neierasti bija redzēt kolēģu ikdienas vidi. Ja uz klātienes domes sēdēm visiem bija žaketes, tagad, vadot tās attālināti, kas nu kuram. Pats dažkārt grēkoju, neuzliekot kaklasaiti. Tādā ziņā attālinātās tikšanās sajūtamies brīvāki, svarīgums paliek otrajā plānā. Bet tas nemazina darba apjomu un kvalitāti. Intereses pēc pirms pagājušajā nedēļā notikušās domes sēdes apskatījos, cik daudz jautājumu darba kārtībā ir iekļauti 2019. gada aprīļa sēdē. Patiesībā nekas šajos apstākļos nav samazinājies. Lēmumi ir jāpieņem, problēmas jārisina. Visas sēdes tiek ierakstītas, un audio versija tiks publicēta pašvaldības mājaslapā.

- Kas jums pašam ir lielākais izaicinājums, strādājot neierastos apstākļos?

- Tieši tas attālinātais darbs un darba organizācija. Man patīk tikties ar cilvēkiem klātienē un ar viņiem runāt aci pret aci, kā tas bija agrāk mūsu visu ikdienā. Tagad e-pastu ir krietni vairāk, daudzi dokumenti jāparaksta elektroniski. Sāku aprast komunicēt ar video starpniecību, lai gan dažkārt liekas jocīgi, jo runā pats ar sevi. Pagājušajā nedēļa piedalījos arī mācībās e-vidē. Kad tikāmies klātienē, vismaz uz to brīdi monitors tika aizvērts. 

Papildus visu laiku jāseko līdzi Ministru kabinetam, jo ārkārtējās situācijas laikā visu laiku tiek pieņemti kādi grozījumi. Protams, dienas kārtība ir mainījusies, jau astoto nedēļu tēma numur viens visā valstī ir “Covid-19”, bet tas neaptur pašvaldības projektu īstenošanu. Visos būvobjektos pēc tehnoloģiskā pārtraukuma ir atsākušies darbi.

- Šovasar jūlijā Smiltenē bija iecerēti vērienīgi svētki, kuriem īpaši izveidota darba grupa sāka gatavoties jau pagājušajā gadā. Vai, ņemot vērā notiekošo, Smiltenes simtgades svinības izpaliks?

- Šobrīd, kamēr dzīvojam ārkārtas apstākļos, kas liedz rīkot jebkāda veida publiskus pasākumus, tas nav zināms. Jāgaida, kad Ministru kabinets nāks ar mīkstinošiem ierobežojumiem, vai arī no ārkārtējās situācijas pāries citā režīmā. Deputātu korpusā ir vienošanās, tiklīdz tiek atcelta ārkārtējā situācija Latvijā, mēs pēc divdesmit dienām nākam kopā un spriežam, ko varam vēl pagūt. Diemžēl esmu gandrīz pārliecināts, ka liela pulcēšanās būs aizliegta līdz pat gada beigām. Taču paralēli Smiltenes novada Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvalde strādā pie alternatīva svētku aktivitāšu scenārija. Pilsētas simtgade ir nozīmīgs notikums, un, ja nevarēsim rīkot plašu pasākumu, šo sajūtu iedzīvotājiem radīsim citā veidā. 

Gribu pateikt lielu paldies Smiltenes novada iedzīvotājiem, ka viņi izprot situācijas nopietnību un izturas atbildīgi. Jā, līdz ar silto laiku maijā iedzīvotāju skaits ielās ir palielinājies, taču marta otrajā pusē un aprīlī pulcēšanās patiešām nebija redzama. Saprotu, ka katram gribas socializēties, satikties, nav viegli ilgstoši izturēt ierobežojumus, bet, lai mēs visi kopā izietu no šīs krīzes, mums katram atsevišķi tas ir jāiztur. Arī man kā mazu bērnu tētim nav viegli noturēt bērnus mājās, bet tagad vairāk kā jebkad iepriekš jābūt disciplinētiem. Paldies jums, iedzīvotāji, ka rodat sevī spēku, jo šis patiešām ir grūts laiks mums visiem. Novērtēju arī novadā esošās iestādes un uzņēmumus, kas turpina darbu un ik dienu rūpējas par savu darbinieku un klientu drošību.

- Šobrīd itin bieži varam dzirdēt frāzi – “pirmais, ko darīšu, kad beigsies pandēmija, būs...”. Kā jums visvairāk pietrūkst?

- Godīgi, man pietrūkst sabiedriski aktīvās dzīves. Ar nepacietību gaidu, kad atkal klātienē būs iespēja noskatīties teātra izrādi un klausīties koncertu. Šobrīd kultūras dzīve ir pārnesta interneta vidē, video versijā var noskatīties arī mūsu pašu Tautas teātra izrādes, pašdarbnieku koncertus. Bet tas nav tas pats, kā tos baudīt klātienē, noķerot tā brīža emocijas un aizkadrus. Tiešo kontaktu nekas nespēj aizstāt.

Toties ģimene ir ļoti priecīga mani redzēt brīvdienu vakaros mājās, nevis pildot darba pienākumus. Dažkārt pēc darba dienas beigām un brīvdienās mājās pārlasu kādu dokumentu, bet 90 procentus laika varu veltīt sev un ģimenei. Iesaistāmies aktivitātēs, kas ir ļautas. Viena no tādām ir kopīgas pastaigas.

- Vai cilvēkiem šis laiks ko iemācīs?

- Katra krīzes situācija, kurā nokļūstam, padara mūs stiprākus. Ārā no šīs krīzes iznāksim ar jaunām zināšanām un pieredzi. Šie divi mēneši parādīja, cik būtisks ir medicīnas personāls, ka turpmāk daudz lielāka uzmanība valstiskā līmenī ir jāpievērš operatīvo dienestu aprīkojumam un atalgojumam. Savukārt, mācoties mājās kopā ar bērniem, saprotam, cik patiesībā sarežģīts ir izglītības process. Pieļauju, ka vecāki vēl vairāk novērtē skolotājus, kas ikdienā strādā ar mūsu bērniem. Reizēm ir grūti pierunāt savu bērnu izpildīt matemātikas uzdevumu, stundu diskutējot, kāpēc tas ir svarīgi. Tad skolotājiem klasē nereti ir divdesmit skolēnu. “Covid-19” laikā mācās ne tikai mūsu bērni, bet arī mēs paši.

Novados

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju