Smiltenietēm – 1. un 2. vieta jaunrades dziesmu konkursā

Šomēnes Alojā jau 15. gadu pēc kārtas norisinājās jaunrades dziesmu konkursa “Kas mēs bijām, būsim, esam” otrā, fināla kārta, kurā jauno autoru darbus atskaņoja spējīgākie bērnu kori no Vidzemes reģiona, Rīgas un Jelgavas.

Konkursam jauni autori iesniedza iepriekš publiski neatskaņotas, neierakstītas oriģināldziesmas bērnu kora a cappella izpildījumam divām līdz četrām balsīm. 

Smiltenietēm – 1. un 2. vieta

Izvērtējot gan sākotnēji  iesniegto darbu partitūru, gan darba pirmatskaņojumu, žūrija noteica uzvarētājus. Godalgoto vietu ieguvēju vidū ir divas Smiltenes mūzikas skolas audzēknes, informē Smiltenes mūzikas skolas direktora vietniece Sanita Bukava.
Jaunākajā grupā žūrija 1. vietu piešķīra nu jau Smiltenes mūzikas skolas absolventei Keitai Šiliņai par viņas kompozīciju “Sudraba jātnieks” ar autores vārdiem, kuru koncertā izpildīja Valmieras mūzikas skolas koris “SolLaRe” (diriģente Irēna  Zelča).
2. vietu šajā pašā grupā ieguva  Smiltenes mūzikas skolas audzēkne Sabīne Lapiņa par savu kompozīciju “Āmura dziesma” ar Jāņa Baltvilka vārdiem, to atskaņoja Cēsu Valsts ģimnāzijas meiteņu koris “Volante” (diriģente Ilga Šķendere). 
Vecākajā grupā Smiltenes mūzikas skolas absolvente Santa Vintere ar savu kompozīciju “Apiņi” ar Andra Akmentiņa vārdiem saņēma veicināšanas prēmiju. Santas dziesmu izpildīja Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas koris “Vivace” (diriģente Alise Koknēviča).
Konkursā Smiltenes mūzikas skolu pārstāvēja arī Selīna Dorše, arī izturot 1. kārtas atlasi un tiekot tālāk uz otro kārtu. Visām četrām konkursantēm jaunradi (komponēšanu) māca  pedagoģe Inga Rācene.

Visās skolās jaunradi nemāca

“Mūzikas skolā jaunradi piedāvājam apgūt tiem audzēkņiem, kuri labi un teicami mācās, īpaši izceļot tādus mācību priekšmetus kā solfedžo un mūzikas literatūru, jo bez šīm zināšanām komponēt akadēmiskā līmenī nav iespējams,” stāsta jaunrades pasniedzēja Inga Rācene, pie kuras ik gadu kompozīcijas pamatus apgūst četri mūzikas skolas audzēkņi.

Skolotāja norāda, ka gatavošanās šim konkursam bijusi ilga – visa gada garumā. Janvārī tika iesniegtas notis, un tālāk notika nošu pieslīpēšana un kora sadarbība ar komponistu.

Konkursā piedalījās arī Smiltenes mūzikas skolas vecāko klašu koris (diriģente Baiba Žēbina), kas izlozes kārtībā izpildīja Ādažu mākslas un mūzikas skolas audzēkņa Henrija Branta skaņdarbu “Plīvuru audums” (ar Aspazijas vārdiem), šī dziesma konkursā ieguva 3. vietu, informē S. Bukava. Pedagoģe B. Žēbina uzteic sadarbību ar Henriju Brantu, jo dziesmas sagatavošanā konkursam esot ļoti aktīvi iesaistījusies visa Henrija ģimene un kopumā sadarbība ar jauno mākslinieku esot bijusi ļoti interesanta.

Konkursā arī šogad, tāpat kā visos iepriekšējos gados, piedalījās Strenču mūzikas skolas koris “Somnium” (diriģente Inese Niklaviča), šoreiz izpildot smiltenietes Selīnas Doršes skaņdarbu “Es esmu no pūpolu zemes” ar Vitauta Ļūdēna vārdiem.

Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolas audzēkņi konkursā nepiedalījās. Šajā skolā, tāpat kā Strenču mūzikas skolā, jaunradi nemāca. 
“Jaunradi var apgūt, ja skolā ir mūzikas teorijas skolotājs, kurš var ievirzīt audzēkņus komponēšanā. Mūsu skolā nav tāda skolotāja ar komponista zināšanām, kā to pareizi darīt. Smiltenes mūzikas skolai ir paveicies, jo viņiem tāds pedagogs ir,” teic Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule.

Iekļauj nošu krājumā

Konkursā “Kas mēs bijām, būsim, esam” iesniegtās dziesmas, meistarklasē tiekoties ar jaunajiem autoriem un viņu pedagogiem, analizēja konkursa žūrija – komponisti Selga Mence, Ēriks Ešenvalds un kordiriģente Māra Skride.

Konkurss  ir veltīts alojiešu novadniekam, dzejniekam Auseklim. Mērķis ir sekmēt jaunu kora dziesmu radīšanu bērnu koru repertuāram un veicināt mūzikas skolu koru māksliniecisko izaugsmi.

Šogad konkursa izskaņā izdevniecības “Musica Baltica” pārstāve Irīna Švarcbaha prezentēja jau trešo konkursā godalgoto dziesmu nošu krājumu “Jaunie jaunajiem”, kurā publicēta arī Smiltenes mūzikas skolas absolventes Santas Vinteres latviešu tautas dziesmas “Caur sidraba birzi gāju” apdare, piebilst S. Bukava.


Novados

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju