Strenčos - piemiņas akmens režisorei

Aizvadītajā sestdienā Strenčos pie novada kultūras centra ēkas atklāts bijušajai ilggadējai Jāņa Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra režisorei Hildai Ņikitinai (1927–2016) veltīts piemiņas akmens, kas izveidots ar Strenču novada biedrības “Kāre” un ziedotāju atbalstu.

Režisores piemiņas iemūžināšanai tika saziedoti pavisam 1071,20 eiro.

“Pērles es atstāšu savas...” – šī rindiņa no dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka dzejoļa  izceļ piemiņas akmeni un arī Hildas Ņikitinas mūžu.
“Un, kad no debešiem ziliem/ Lēnām kā mūžības takts / Pāri laukiem un siliem / Atnāks reiz pēdējā nakts, – / Pērles es atstāšu savas / Še tad, lai staro un stīdz...”. Tā reiz vārsmoja Ziemeļnieks, kura dzīves ritums bija saistīts ar mazo pilsētiņu Strenčiem Gaujas krastā.
Citāts no viņa dzejas bija pirmais, tikai pēc tam tapa Strenču novada kultūras centra mākslinieces Kristiānas Līdakas skice režisores piemiņas akmenim, atceras Strenču novada kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune. Viņa arī ir piemiņas akmens izveides iniciatore. Biedrība “Kāre” palīdzēja vākt ziedojumus koncertos un citos Strenču novadā rīkotajos pasākumos. Savu roku pielika Jāņa Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra kolektīvs režisora Andra Liepiņa vadībā, talkā sagatavojot pamatu piemineklim. Granti atveda vietējā pašvaldība.

Piemiņas akmeni veidoja akmeņkalis Arnis Lūsiņš no Straupes. Īsi pirms pieminekļa atklāšanas viņš savā darbnīcā atrada piemērotu laukakmeni pamatnei un, to notīrot, sev par pārsteigumu atklāja, ka viss akmens ir nosēts ar gaišiem laukumiņiem – kā pērlītēm, sasaucoties ar piemiņas akmenim izvēlēto dzejas rindu.

Hildu Ņikitinu Sarmīte Caune salīdzina ar pērli, kura bijusi strencēniešu vidū un kuru vietējie, it sevišķi gados vecākie aktieri, atceras joprojām. “Uz Latvijas simtgadi apsekojām Strenču novada cilvēkus, kuri mūsu valsts simtgadē devuši milzīgu ieguldījumu, un viens no tādiem kultūras cilvēkiem bija Hilda Ņikitina. Viņas laikā Strenču teātris ieguva Strenču Tautas teātra nosaukumu,” to, kā radās ideja par vēl vienu piemiņas vietu režisorei, kura apglabāta Strenču kapsētā, atceras S. Caune.

H. Ņikitina  teātrim atdeva 33 gadus no savas dzīves. Viņas vadībā Strenču Tautas teātris ierindojās pirmajā desmitniekā Latvijā amatierteātru vidū. “Teātris bija manas otras mājas tūlīt pēc bērniem un ģimenes,” vēl savas dzīves laikā 2007. gadā viņa teica intervijā “Ziemeļlatvijai” un novēlēja, lai Strenču Tautas teātris pastāvētu vienmēr.

Novados

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju