Vēl viens solis pretim Ērģemes pilsdrupu atdzimšanai

Raksts laikrakstā "Ziemeļlatvija" publicēts 2020. gada 8.maijā

Ja joprojām visai iespaidīgo Ērģemes viduslaiku pils drupu Ziemeļu torņa rekonstrukcijas darbi ritēs raiti, tad jau aptuveni pēc gada ikviens interesents droši varēs uzkāpt tornī un, vērojot apkārtni, iztēloties, kā te varēja izskatīties 14.–16. gadsimtā. Tas bija laiks, kad Latvijas–Igaunijas pierobežā būvēja šo vēsturisko celtni.

Kā liecina vēsturiskie avoti, pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Tās ārējais mūris veido regulāru četrstūri. Tā mala bijusi 70 metrus gara. Pils ir konventa tipa pils ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Tai apkārt bija grāvji, pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts. Lielā Ziemeļu kara laikā (1700– 1721) pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 19. jūlijā pili uzspridzināja zviedru karavīri.  

Mūsdienās joprojām ap pilsdrupām atrodas sens parks ar daudzām Vācijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Lielākā daļa parka ir sakopta un darbi joprojām turpinās. Parkā ir izbūvētas laipas un iekārtota atpūtas vieta ar galdiem un krēsliem. Pilsdrupu apkārtnē ir ierīkots apgaismojums. 

“Ziemeļlatvija” jau vēstīja, ka šomēnes Ērģemes pilsdrupās SIA “Warss+” uzsāka Ziemeļu torņa atjaunošanas darbus. Novada viena no iecienītākā tūrisma un vēsturiski nozīmīgā objekta atjaunošanas darbi notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros.

Trešdien Ērģemes pilsdrupas apmeklēja un tur notiekošos darbus apskatīja novada domes par šo projektu atbildīgās amatpersonas – Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Gunta Smane, būvinženieris Māris Zālītis, kā arī Latvijā pazīstamais arhitekts, vēsturisko ēku pētnieks, izzinātājs un autoruzraugs Pēteris Blūms. Visiem kopā uzkāpjot Ziemeļu tornī, izjūtam pavasara stipro vēju, kas nedaudz traucēja sarunāties. Taču P. Blūms ar gandarījumu atzīst, – te notiekošie darbi vieš cerības, ka pakāpeniski pils mūri atdzīvosies un organiski iekļausies vietējā ainavā. Cienījamais arhitekts uzskata, ka atjaunojamais Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem, kaut lēnām brucis, tomēr ir vareni turējies. Būvdarbu laikā mūri atjaunos tiktāl, lai tornim varētu izlikt jumtu un zibens novadīšanas sistēmu. Pirms tam jau ir notikuši konservācijas darbi. Arhitekts pēc savas pieredzes uzsver, ka nekur Latvijā nevienā vēsturiskā objektā darbi nenotiek ātri. Tiek uzskatīts, ka šie objekti nav tautsaimniecībā primāri nozīmīgi, bet arvien vairāk tiek saprasts, ka tie ir Latvijas vēstures būtiska aizsargājama un lolojama vērtība. Šādas vietas kļūst par cilvēkus piesaistošiem objektiem. Arhitekts uzsver, ka drūpošas drupas nekur nenes labumu. Ja cilvēki spēj saskatīt drupās dzīvības pazīmes, tas jau ir solis pretim to atdzimšanai. Viņš atminas, ka Ventspils pili atjaunoja divdesmit gadus, Dobeles pili – piecpadsmit gadus, arī Ērģemes pilsdrupās darbi notiek jau padsmit gadus.

Ērģemes un Kārķu pagastu pārvaldes priekšnieks Pēteris Pētersons atklāj, ka būvnieki solījuši plānotos darbus nevilkt garumā. Darbu pabeigšanas termiņš ir gads, bet būvniekiem tik daudz laika nevajadzēšot. Taču saistībā ar ārkārtas situāciju un inficēšanās draudiem ar koronavīrusu, P. Pētersons pieļauj, ka šovasar pilsdrupās jūlija beigās, visticamāk, nenotiks tradicionālais kapusvētku pasākums un balle. Tā nevarētu notikt arī būvdarbu dēļ. Tas nebūtu prātīgi te aicināt cilvēkus, jo iepriekšējos gados uz šo pasākumu atbrauca tuvi un tāli apmeklētāji.

“Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi arī par to, ka Ērģemes pilsdrupu atjaunošanas un apkārtnes sakārtošanas darbos lielu artavu ieguldījis vietējais uzņēmējs Jānis Biezais. 1986. gadā pilsdrupās veikti konservācijas darbi Ziemeļu sienai. Tagad tur jau pāris gadus tiek veikti arheoloģiskie izrakumi. Tos veic arheoloģe Ilze Mālkalniete. Vienā no pils telpām, kura tika atbrīvota no būvgružiem, atrasta sabrukusi podiņu krāsns. Izrakumos ir izdevies atrast arī citus vēsturiskus priekšmetus – labi saglabājušos skaistus dekoratīvos šķīvjus, naglas un monētas, atslēgas un lodes.     

Vairāk foto šeit un video šeit.

Novados

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju