Igaunijas pieredze: mazāk pašvaldību, lielāka teikšana un pārticība

20190929-2303-arto-aas-mazs.jpg

Arto Āss, kas vadīja teritoriālo reformu kā valsts pārvaldes ministrs, ir apmierināts ar sasniegto, tomēr uzskata, ka apvienošanās process nākotnē turpināsies.

Kamēr Latvijā notiek karstas diskusijas par plānoto administratīvi teritoriālo reformu un sabiedrības viedokļi ir visai nokaitēti, Igaunijai šis posms jau aiz muguras. Reformas vadītājs, bijušais Valsts administrācijas ministrs Arto Āss vērtē pārmaiņu procesu, tajā paveikto un vēl darāmo nākamajos gadu desmitos, kā arī novēl kaimiņvalstij veiksmīgu tās īstenošanu. 

Likumu par administratīvo reformu Rīgikogu (Igaunijas parlaments) pieņēma 2016. gada 7. jūnijā. Kritērijs pašvaldības teritorijas izveidošanai bija 5000 iedzīvotāju, lai gan iepriekš debatēs izskanēja arī 10 000 iedzīvotāju kā minimālais iedzīvotāju skaits. “Lai gan parlaments apstiprināja variantu ar divreiz mazāku iedzīvotāju skaitu, izrādījās, ka daudzas pašvaldības šim kritērijam neatbilst,” uz reformu atskatās A. Āss.

“Reformu pabeidzām 2017. gada rudenī, samazinot pašvaldību skaitu no 213 līdz 79. Igaunijā administratīvo iedalījumu joprojām veido 15 apriņķi, kas sīkāk iedalās 79 pašvaldībās (15 pilsētas, 64 pagasti),” skaidro reformas perioda ministrs, kurš šobrīd vada Igaunijas Darba devēju konfederāciju.

Reforma Igaunijā norisinājās divos posms – pirmajā posmā pašvaldības varēja apvienoties, kaimiņus brīvi izvēloties sarunu ceļā pēc savas iniciatīvas, vēsturiskiem un saimnieciskiem kontaktiem un saitēm. Tāpat varēja izvēlēties arī jaunās formācijas nosaukumu. Otrajā posmā likumiskā kārtībā apvienoja tās pašvaldības, kas nebija spējušas vienoties. Dažu pašvaldību iesniegtās nedaudzās prasības Augstākā tiesa noraidīja.

“Kā īpašs bonuss pašvaldībām apvienošanās posmā bija papildu valsts finansējums, kas sasniedza vairāk nekā 65 miljonus eiro. Jāpiemin arī tas, ka viens no argumentiem pret reformu noteikti bija tīri cilvēcisks faktors – vecā modeļa pašvaldību vadītāji negribēja zaudēt amatus. Viņiem valdība izmaksāja kompensāciju gada algas apjomā,” komentē A. Āss.

Igaunijas premjers Jiri Ratass izteicies, ka administratīvā reforma stiprinājusi pašvaldības un radījusi iedzīvotājiem labākus pakalpojumus. A. Āss tam piekrīt, atklājot, ka mazākajā Igaunijas pašvaldībā bijuši vien 99 iedzīvotāji. “Uz kādām gan investīcijām vai attīstību varēja cerēt tik maza kopiena?” viņš retoriski jautā.

Pēc Igaunijas amatpersonu teiktā, reforma ļāvusi būtiski palielināt pašvaldību finansiālo autonomiju un ieņēmumu bāzi.


Reklāmraksti

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju