Prakse ēdināšanas pakalpojumu speciālistiem

  Skola var iedot pamatzināšanas, bet katram ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumam ir savs rokraksts. Tāpēc audzēkņiem profesionālās kvalifikācijas prakse ir laba iespēja gūt jaunu un daudzveidīgu pieredzi, kas noder gan turpmākajās mācībās, gan vēlāk darbā un pašiem savā dzīvē. Šoreiz kopā ar skolotājiem Vitu un Gunāru Auderiem devāmies skatīties, kā prakses vietās klājas nākamajiem ēdināšanas pakalpojumu speciālistiem.

Ainažos, restorānā “Pļavas” mūs sagaida Amanda Puķīte. Viņa šeit strādā kopā ar Melisu Lagzdiņu. Melisai ciemošanās reizē ir brīvdiena, tāpēc galvenā stāstītāja ir Amanda, kura iepazīstina ne vien ar restorānu, bet tā skaisto un gaumīgi sakārtoto apkārtni.

 “Abas  novērtējam gan atsaucīgo un sirsnīgo kolektīvu, gan to, ka prakses vieta nodrošina arī nakšņošanu. Jūtamies kā viena liela un draudzīga ģimene. Virtuvē visu laiku skan smiekli,” stāsta Amanda, kura “Pļavās” strādās līdz oktobrim, bet pēc tam ar “Erasmus+” projekta atbalstu dosies praksē uz Maltu.

Prakses vadītāja un vecākā pavāre Lelde Laiviņa: “Dienā apkalpojam apmēram 200 klientus, tāpēc slodze ir  liela. Esam četri darbinieki un praktikantes. Abas meitenes strādā ļoti rūpīgi. Priecājamies par viņu pievienošanos mūsu komandai. Kaut arī pagaidām tas ir tikai uz dažiem mēnešiem. Jaunietes palīdz sagatavot ēdienu sagataves, cep maizi un vāra zupas. Kad vajadzēja  dekorēt, ļoti skaisti paveica arī šo darbiņu. Abas palīdzēja saklāt skaistu kāzu galdu.Ja parādām kādu jaunu darbu, tad tas otrreiz vairs nav jādara. To ļoti augstu novērtējam. Amanda jau trešajā reizē spēja patstāvīgi sagatavot maizes mīklu. Arī tas ir apsveicami! 

“Jūtos kā izgājusi lielajā dzīvē,” smaida Amanda. “Jāstrādā daudz, bet darbiņš ir interesants, nav vienveidīgs. Sākumā bijām nobijušās par to, ka daudz ko nemācēsim, uztraucāmies – kāds būs kolektīvs? Bet nebija tik traki, iejutāmies ātri. Cilvēki šeit patiešām draudzīgi. Ja kaut ko nesaprotam, jebkuram var paprasīt padomu. Prakses laikā esmu guvusi nešaubīgu apstiprinājumu tam, ka ēdināšanas pakalpojumi ir mana īstā sfēra. Varbūt arī mācīšos tālāk, bet ne uzreiz. Gribu mazliet pastrādāt un tad.

Amanda mūs pacienā ar pašas gatavotu kārumu – brulē krēmu ar lavandu un mellenēm. Ar vadības atļauju padalās arī dažos pavāru profesionālajos  “knifiņos”. Nākamā ēdināšanas pakalpojumu speciāliste par līdz šim lielāko izaicinājumu prakses laikā uzskata maizes cepšanu. Tāpat sirds situsies mazliet straujāk, pirmoreiz dzīvē gatavojot burgerus ar brieža gaļu.

                                           Tehnikuma izbraukuma salidojums

Tālāk dodamies uz Krimuldu, kur SIA “Arturs IN” firmā “Krimulda” profesionālās kvalifikācijas praksē ir 4. ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēknes Anna Djačuka un Ramona Vorohta. Skolai ar šo uzņēmumu ir sena sadarbība, jo “Krimuldas” vadītāja Ilze Noreika brauc uz Smiltenes tehnikumu pieņemt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus.

Viesojoties Krimuldā, jutāmies kā Smiltenes tehnikuma izbraukuma salidojumā. Satikām ne vien jauniešu prakses vadītāju, Smiltenes tehnikuma absolventi un skolotājas Vitas Auderes kursabiedreni Edīti Briedi, bet arī skolas bijušos audzēkņus Vinetu Ilvi, Maiju Kurloviču, Andri Ūdri un arī šā gada absolventi Moniku Bušujevu. Vēl “Krimuldā” strādā tehnikumu beigusī Laima Bundze. Anna un Ramonai, satiekot skolotāju, acīs aizkustinājuma asaras. Abām viņas ierašanās līdz pēdējam brīdim bija pārsteigums. “Mums iet labi. Kaut, atklāti sakot, viegli nav,” atzīst jaunietes. “Diena ir intensīva, taču darbs interesants. Esam pilnveidojušas zināšanas zivju ēdienu pagatavošanā. Uzņēmums piedāvā arī banketu galdu klāšanu izbraukumos, klāj galdus kāzām, bērēm un citiem godiem arī uz vietas. Nodarbojas ar kulinārijas un konditorejas izstrādājumu tirdzniecību izbraukumu vietās.” Annai vislabāk patīk gatavot uzkodu un augļu paplātes, kā arī – noformēt kūciņas.  Jaunietes sapratušas, ka viņām laikam tuvāks būs viesmīļa darbs. Bet viss jau vēl var mainīties. Uz mājām abas brauc divas reizes mēnesī.  “Pirmie darba mēneši nav viegli,” saka arī jauniešu prakses vadītāja Edīte Briede. "Tāpēc visbiežāk – kas iztur pirmos mēnešus, tas šajā nozarē paliek uz daudziem gadiem vai visu turpmāko mūžu. Darba apjoms ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumā, salīdzinot ar skolu, protams, ir lielāks.

Visi ļoti lepojamies, ka Krimuldas ēdnīca pastāv jau četrdesmit gadus un arī krīzes laikā nav bijusi slēgta nevienu dienu." Ēdnīcas pakalpojumus, ko uzņēmums piedāvā par maciņam ļoti draudzīgām cenām, iecienījuši gan tuvāko uzņēmumu darbinieki, gan tūristi. Daudzi no viņiem kļuvuši par pastāvīgajiem klientiem, kas šajā vietā iegriežas vienmēr, kad vien gadās būt Krimuldas pusē. “To ļoti novērtējam,” atzīst Edīte. “Kāda tad ir ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumā strādājošo ikdiena? Mums nav kā celtniekiem vai arhitektiem, kuru darba augļus var redzēt vēl pēc simts un vairāk gadiem. Cilvēki no agra rīta līdz vēlam vakaram strādā, klienti paēd, aiziet un paliek netīro trauku kalni. Tāpēc īpašs gandarījums ir tad, ja kāds atnāk un pasaka: “Paldies, mums ļoti garšoja!”  Tas patiešām sasilda un dod motivāciju censties arī turpmāk." Edītei līdz šim lielākais izaicinājums, strādājot “Krimuldas” komandā, bijis Skonto hallē pabarot 1500 klientus. “Ceturtdienās parasti ar savu piedāvājumu esam pie Gaiļezera slimnīcas. Cilvēki to ļoti novērtē, daudzi atzinuši, ka tas ievērojami atvieglo viņu ikdienu.”

Edītes Smiltenes tehnikumā iegūtā specialitāte – sabiedriskā ēdināšanas uzņēmuma pārtikas tehnologs. “Profesiju izvēlējos diezgan nejauši. Mamma teica, lai mācoties par šuvēju vai pavāru. Šajās profesijās darbs būšot vienmēr. Draudzene izdomāja braukt uz Smiltenes tehnikumu mācīties par pavāri, es aizgāju līdzi. Un nenožēloju. No skolas laika visvairāk atmiņā palikusi kopmītņu dzīve, kurā iemācījāmies patstāvību. Ar iedoto naudiņu vajadzēja izdzīvot līdz nedēļas beigām... Bija jau arī visādi joki. Atceros, kā vienreiz “čaiņikā” vārījām makaronus.

Vēl patika tehnikuma skaistie karnevāli.  Nu jau vairāk nekā 30 gadus esmu šeit. ”Krimuldas” vadītāja Ilze Noreika un kolektīvs mani uzreiz ļoti labi pieņēma. Tā šis laiks nemanot aizskrējis. Ikdienā netrūkst arī dažādu kuriozu. Īpaši darbā ar jauniešiem. Daudzi no viņiem visu uztver ļoti tieši. Piemēram, vienam jauneklim saku: “Kefīrs beidzies. Pielej puspaplāti!” Protams, biju domājusi, ka  viņš lies glāzēs, kuras pēc tam saliekam paplātē. Bet, kamēr aizgriezos, kefīrs jau ieliets paplātē…  Bija arī viens, kas caur trauku mazgājamo izlaida šampinjonus. Virtuves kombains stāvēja galda galā, turpat blakus – trauku mazgājamā mašīna. Liku, lai izlaiž caur mašīnu šampinjonus. Neienāca, taču, prātā, ka viņš aizies garām virtuves kombainam un bērs sēnes trauku mazgājamā mašīnā...

Ko vēl varu pateikt jaunajiem kolēģiem? Ēdināšanas pakalpojumu sfērā var strādāt tikai tad, ja nav bail no darba, ja esi gatavs strādāt no agra rīta līdz vēlam vakaram. Ne vien darba dienās, bet arī sestdienās, svētdienās un svētkos. Darbs ir ļoti atbildīgs. Jauniešiem parasti patīk izbraukuma banketi, bet arī šis darbiņš nemaz tik vienkāršs nav un prasa lielu atbildību. Pirms tam viss jāsagatavo tā, lai banketa vietā nekā netrūktu. Neko nedrīkst neaizmirst. Neraugoties uz brīžam briesmīgajiem ceļiem, ēdieni galā jānogādā tā, lai tos nav kauns likt uz galda.  Galvenās īpašības, kas nepieciešamas tiem, kas vēlas saistīt savu nākotni ar ēdināšanas pakalpojumu sfēru? – Šiem cilvēkiem jābūt domājošiem, radošiem, komunikabliem un elastīgiem. Mūsdienu jaunieši, no kuriem daudzi labāk izvēlas komunicēt ar moderno tehnoloģiju starpniecību, bieži vienkārša un sirsnīga saruna klātienē izraisa šausmas. Tāpēc ne visi var būt oficianti. Tiem, kas apkalpo viesus, jābūt arī veikliem un apsviedīgiem.”

Vineta Ilve Krimuldas ēdnīcā strādājusi, jau mācoties tehnikumā. Viņš šeit bijusi profesionālās kvalifikācijas praksē. Pēc skolas beigšanas 2001. gadā uzaicināta patstāvīgā darbā un šobrīd jau vairs īsti nespēj sevi iedomāties citur. Vineta “Krimuldā” ir konditore. Viņai īpaši patīk gatavot kāzu kūkas. Katrā no tām ielikta daļa no viņas būtības. Tāpēc prieks un gandarījums ir divkāršs, ja paveiktais paticis un garšojis arī jaunajam pārim un viņu viesiem.

“Esmu daudz strādājusi arī pie viesu apkalpošanas. Ļoti pieķeros vietai un cilvēkiem. Mūsu komandas kodols ir cilvēki, kas šeit strādā gadiem ilgi. Daudzi nākam no Smiltenes tehnikuma, tāpēc varam kopīgi atcerēties arī skolas laiku.”

Smiltenes tehnikumā pavadītie gadi Vinetai visspilgtāk atmiņā palikuši ar interesanto sporta dzīvi. Konditore ar lielu sirsnību atceras treneri Leonu Peļņu un to, kā viņš pratis jauniešus rosināt pievērsties sportam. “Vinetas 1998. gada  rekords 1500 m un 800 m skrējienā joprojām nav pārspēts,” saka skolotājs Peļņa un atceras, kā viņa gandrīz visu brīvo laiku pavadījusi skolas sporta zālē un bijusi gatava ieguldīt lielu darbu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Pēc brīža Smiltenes tehnikuma absolventu pulciņam pievienojas šo skolu 2008. gadā beigusī Maija Kurloviča. Arī viņa “Krimuldā” bijusi jau profesionālās kvalifikācijas praksē. Savs darbs Maijai ļoti patīk un viņa to uzskata par ļoti interesantu un radošu. Maija pirms dažiem gadiem Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvusi augstāko izglītību. "Studēju ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbību. Šīs zināšanas tagad lieti noder, strādājot “Krimuldā”. Uzņēmumā aktīvi un enerģiski darbojas arī tehnikuma absolvents Andris Ūdris, kurš šeit strādā visdažādākos darbus. Andris regulāri brauc arī uz banketiem,  taču vislabāk viņam patīk gatavot uzkodas. Virtuvē viņš labprāt eksperimentē un jūtas laimīgs, ja pagatavotais garšo gan pašam, gan citiem.   

Vasaras mēnešos  “Krimuldas” komandai pievienojusies arī Smiltenes šā gada absolvente Monika Bušujeva. Viņai vislielākais gandarījums par darbu izbraukumu banketos un klājot galdus dažādos viesu namos. Pēc vasaras beigām Monikai ir citi plāni, kas pagaidām lai paliek noslēpums.

Līdz šim neparastākais pasūtījums, ko Smiltenes tehnikuma absolventiem, strādājot “Krimuldā”,  nācies gatavot – grilētas varžu kājiņas. “Izejmateriālus” klienti sagādājuši paši un ar pagatavoto rezultātu bijuši apmierināti. “Labam pavāram jābūt atvērtam katrai jaunai pieredzei. Kaut pašiem sirds reizēm sitas kā traka… Bet, ja strādā no sirds, tad darbiņš parasti arī izdodas,” atzīst krimuldieši.

“Krimuldā” tiekam uzcienāti arī ar brīnumgardām un sātīgām praktikantu un viņu pieredzes bagātāko kolēģu gatavotām pusdienām.

                                                Hotel Pils un Spa Hotel “Ezeri”

4.kursa ēdināšanas pakalpoju speciālistes Evijas Vilciņas prakses vieta – viesnīca “Hotel Pils” Siguldā. Arī šī jauniete prakses vietā iejutusies labi un ir priecīga, ka kolēģi viņai uztic visus darbus. “Esmu gatavojusi kupātus, cepusi pankūkas, karbonādes, gatavojusi dažādus salātiņus un saldos ēdienus. Līdz šim vislielākais satraukums bijis, cepot karbonādes. Jābūt ļoti uzmanīgai, lai “noķertu” īsto brīdi, kad tās gatavas.  Palīdzu sagatavot visu brokastīm, kurās parasti ir zviedru galds. Tajās līdz šim visbiežāk vajadzējis noformēt siera un gaļas paplātes.

Darbā jūtos kā ģimenē. Kolēģi ļoti pretimnākoši. Gatavi jebkurā brīdī palīdzēt, sniegt padomu, ja tas nepieciešams. Ja pirms prakses vēl šaubījos, vai esmu izvēlējusies īsto specialitāti, tad šobrīd zinu, ka, nākot uz Smiltenes tehnikumu, rīkojos pareizi. Iespējams, pēc skolas beigšanas turpināšu mācības. Tās jau nekad nenāk par ļaunu.

Virtuvē vienā maiņā esam divi pavāri. Slodze, īpaši brīvdienās, nav maza, bet ar visu tiekam galā. Vienīgi pagrūtāk tas, ka gandrīz visa diena jāpavada kājās.”

“Evija ir ļoti patstāvīga, gudra un izdarīga. Visus darbiņus izpilda pēc labākās sirdsapziņas. Redzu, ka prakses laikā ir arī izaugsme. Patiešām prieks savā komandā redzēt tik jaukus jauniešus,” atzīst viesnīcas vadītāja Laura Gribuste. “Šeit sāku strādāt salīdzinoši nesen, Evija ir mana pirmā praktikante. Kaut tādi paši būtu pārējie! Septembrī uzticēsim viņai arī klientu apkalpošanu. Esmu pārliecināta, ka arī šajā jomā viss būs labi.”

Ar nākamo ēdināšanas pakalpojumu speciālistu Kristeru Rulli satiekamies viņa prakses vietā – SPA Hotel “Ezeri”. Tā, tāpat kā Hotel Pils, atrodas Siguldā. “Jaunietis ir ļoti akurāts un patstāvīgs, esam labi sastrādājušies,” stāsta viesnīcas direktore Ieva Igaune. “Kaut pirmajā dienā puisis godīgi atzinās, ka viņš laikam nav izvēlējies savu īsto specialitāti (smaida). Kristeru iesaistām visos tajos pašos darbos, ko uzticam saviem patstāvīgajiem darbiniekiem. Ir karstākais darba laiks, tāpēc priecājamies par katru labu palīgu. Jauniešus, ar kuriem izveidojas laba sadarbība, vēlāk pieņemam arī patstāvīgā darbā.”

 “Esmu šeit iejuties,” atzīst Kristers. “Pierasts arī pie garajām darba stundām, ko nākas pavadīt kājās. Sākumā jau bija mazliet uztraukums. Šeit viss notiek pa īstam. Neviens vairs atzīmes neliek, bet gaida gatavu rezultātu. Taču kolektīvs ir jauks un pretimnākošs. Visi varam viens uz otru paļauties. Pirmais darbiņš parasti saistīts ar brokastīm. Ko varu, sagatavoju jau vakarā. Ja nepaspēju, ceļos ātrāk. Kad strādāts agrāk, vadītāja pa dienu ļauj atpūsties. Līdz šim visbiežāk nācies taisīt dažādas ēdienu sagataves restorānam. Šobrīd vēl nevaru droši apgalvot, ka šī būs mana nākotnes profesija, bet darbs prakses laikā ir iepaticies.  Katrā ziņā viesnīcā gūtās zināšanas un pieredze noderēs vienmēr." Oktobrī Kristers izmantos “Erasmus+” projektu iespēju un dosies praksē uz Maltu.

                                                "Lielbērzos"

Mājupceļā apciemojam ceturtā ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēkni Artu Priedīti, kuras prakses vieta – bistro “Lielbērzi” Bērzkrogā. “Nedēļas nogalēs šeit apgrozās aptuveni 300 klientu dienā. Tā ka darba diena ir spraiga. Jāstrādā precīzi un ātri,” stāsta jauniete. “Ļoti svarīga arī laba komanda. Tāda šeit patiešām ir. Esmu darījusi visdažādākos darbiņus - gatavojusi salātus, frī kartupeļus, vārījusi zupas, cepusi karbonādes un iemācījusies daudz jauna, par ko vairāk pastāstīšu prakses aizstāvēšanā.”

Kolēģi Artu slavē un saka, ka priecājas ar viņu sadarboties.  Otru prakses daļu jauniete nolēmusi pavadīt Cēsīs, kafejnīcā “Pusdienotava”, kur viņas ikdiena būs vairāk saistīta ar viesu apkalpošanu.

“Ar savu audzēkņu darbu esmu apmierināta,” pēc viesošanās pie jauniešiem prakses vietās atzīst skolotāja Vita Audere. “Redzu, ka viņi prot skolā apgūto izmantot arī dzīvē. Jauniešus augstu novērtē arī kolēģi un prakses vadītāji. Viņiem uztic visus darbus, nevis liek tikai būt par kartupeļu mizotājiem. Vēl redzu, ka ļoti labu pieredzi visiem devusi prakse skolas mācību restorānā.”

Tehnikuma audzēkņi strādā arī ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumos un viesnīcās Rīgā, Jelgavā, Alūksnē, Smiltenē un daudzās citās Latvijas vietās. Turpinājums sekos...


Izglītība

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju