Valkas sporta vēsture. 1.daļa. No 1920.līdz 1944.gadam

Pēc tam, kad 1920. gadā valstu robežas nospraušanas rezultātā Igaunija tika pie Valkas vēsturiskā un saimnieciskā centra, bet Latvijai atlika Valkas priekšpilsētas daļas, uz to pārcēlās 2500 latviešu, lai celtu un veidotu savu – Latvijas Valku, kurai tā paša gada 22. novembrī saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu piešķīra pilsētas statusu.

Nākamajos desmit gados, pateicoties valcēniešu uzņēmībai, gribasspēkam un enerģijai, Valka ieguva pilsētas izskatu un aprises. “Uzbūvētas vairāk nekā otrtik jaunas ēkas, izbruģētas ielas, iekārtotas dažādas labierīcības utt. To gandrīz visu valcēnieši veikuši pašu spēkiem,” 1930. gada augustā vēstīja laikraksts “Lauku Dzīve”.

Valkas celšanas un attīstīšanas svarīga sastāvdaļa bija arī pilsētas sporta dzīves organizēšana un sporta objektu veidošana, būvēšana un attīstīšana. Laikraksts “Ziemeļlatvija” šajā un sekojošās publikācijās stāstīs par Valkas pilsētas sporta vēsturi no Latvijas Valkas dzimšanas līdz pat neatkarības atgūšanai un mūsdienām.

1922. gada vasarā Valkā nodibināja pirmo sporta apvienību – Valkas Sporta biedrību (V.S.B.), kuras valdes “sēdeklis” atradās Rīgas ielā 41, tās ilggadējs priekšnieks bija tirgotājs Bernhards Zutis.

V.S.B. statūtos rakstīts: “Veicināt fizisko un garīgo attīstību kā starp saviem biedriem, tā vispārīgi. Ar savu garu, ar savu paraugu un darbu veicināt latviešu tautas atdzimšanu, augšanu un spēku briedumu, sekmēt nacionālās Latvijas un latviskās kultūras tapšanu uz 15. maija ideju pamata. Biedrības darbības rajons aptver visu Latviju un viņas valde atrodas Valkā.”

Biedrības pastāvēšanas laikā, līdz pat apvienošanai ar “7. Valkas aizsargu pulka sporta klubu” un “Alūksnes sporta biedrību” 1938. gadā, V.S.B. darbojās 10 dažādu sporta veidu sekcijas – futbola (dibināta 1922. gadā), šaha (1927. g.), tenisa (1928. g.), riteņbraukšanas (1928. g., dibināta kā velosekcija), ziemas sporta veidu (1931. g., kā slēpotāju), vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma, zvejnieku – makšķernieku sporta un galda tenisa.

Dažādos gados V.S.B. biedru skaits svārstījās no 119 līdz 132.

Lai popularizētu sportu, V.S.B. Valkā vairākkārt sarīkoja plašus sporta propagandas svētkus, kuros piedalījās gan vietējie, gan Rīgas sportisti. Lai rosinātu interesi par sportu, V.S.B. uz sacensībām aicināja ievērojamus sportistus, tostarp arī soļotāju Jāni Daliņu. 

Kopš 1924. gada V.S.B. sāka ierīkot slidotavu. 

1926. gadā V.S.B. sporta laukuma ierīkošanai piešķīra divu hekt­āru lielu purvainu Lugažu draudzes mācītājmuižas zemes gabalu. Laukuma izveidošanu veica galvenokārt par V.S.B. līdzekļiem, ar nelielu Kultūras fonda pabalstu. Sporta laukuma izbūve notika pakāpeniski un ilga aptuveni 10 gadus. Jau pirmajā gadā laukumu sāka iežogot. Darbus topošā sporta laukuma teritorijā sāka ar zemo un mitro vietu nosusināšanu, izcirta laukuma izbūvei traucējošus kokus un veica laukuma nolīdzināšanas darbus.

1928. gadā V.S.B. tenisa sekcija sāka ierīkot tenisa spēles laukumu, kuru pabeidza 1933. gadā, tajā pašā gadā uzsāka arī paviljona (ar mantu glabātavu, ģērbtuvi un bufeti) izbūvi. 1929. gada jūnijā ierīkoja futbola laukumu, kam par godu sarīkoja atklāšanas spēli.
Divus gadus vēlāk, 1931. gadā, V.S.B. pieņēma sporta laukuma izbūves plānu un sāka to enerģiski īstenot. Piemēram, 1934. gada Meža dienās V.S.B. sporta laukuma teritorijā iedēstīja liepu aleju un turpināja veidot dzīvžogu. Skatītāju tribīni pabeidza būvēt trīsdesmito gadu otrajā pusē.

Lai veicinātu tūrismu, 1933. gadā V.S.B. valde ar Zemkopības ministrijas Mežu departamentu noslēdza nomas līgumu uz 24 gadiem par 1,03 hektārus liela zemes gabala nomu Gaujmalā pie Zīles. Laukumā, kuram deva nosaukumu “Gaujas kalns”, uzcēla tūristu mītni.

1934. gada 27. decembrī Valkā dzima vēl viena sporta biedrība ‒ “7. Valkas aizsargu pulka sporta klubs” (7.V.a.p.s.k.), kuras valdes “sēdeklis” atradās Rīgas ielā 3. Biedrības priekšnieks visu kluba pastāvēšanas laiku bija pulka komandiera palīgs Vilis Mednis. 1938. gadā sporta klubā bija 400 biedru.

Par savu mērķi klubs izvirzīja – attīstīt un veicināt visādus sporta veidus un fizisko audzināšanu, dodot iespēju biedriem un viņu ģimenēm lietderīgi pavadīt brīvo laiku.

“7. Valkas aizsargu pulka sporta klubs” lielu uzmanību pievērsa sporta propagandai, sevišķi lauku jaunatnes fiziskai attīstībai. Sporta kluba vadībā pie nodaļām darbojās sporta pulciņi, lielākos provinces centros – Alūksnē un Smiltenē ‒ nodibināja kluba nodaļas.

Klubs regulāri rīkoja dažādus kursus, piemēram, vingrošanas, grieķu-romiešu cīņas, kā arī priekšlasījumus par dažādiem sporta un veselības jautājumiem.

Lugažu draudzes mācītājmuižas purvājā sporta klubs ierīkoja šautuvi, kurā regulāri notika šaušanas sacīkstes, vieglatlētikas sacensību rīkošanai izmantoja V.S.B. sporta laukumu.

Jau 1934. gadā V.S.B. valde pieņēma lēmumu, ka tā ir gatava atbalstīt Valkas sporta organizāciju apvienošanos. V.S.B. galvenie sporta veidi bija futbols, teniss un šahs, bet 7.V.a.p.s.k. – vieglatlētika. V.S.B. bija savs sporta laukums, savukārt 7.V.a.p.s.k. – spēcīgāki sportisti. Turklāt bija izveidojusies situācija, ka sportisti sacensībās pārstāvēja dažreiz vienu, bet citreiz otru Valkas sporta organizāciju.

Visbeidzot 1938. gada 14. decembrī notika triju sporta klubu apvienošana, kā rezultātā apvienojās Valkas Sporta biedrība, “7. Valkas aizsargu pulka sporta klubs” un “Alūksnes sporta biedrība”. Jaunizveidotā biedrība saglabāja “7. Valkas aizsargu pulka sporta kluba” nosaukumu. Pēc apvienošanās pie biedrības pastāvēja sporta kluba Alūksnes nodaļa ar 87 pilntiesīgiem biedriem, kā arī sporta kluba Smiltenes nodaļa ar 66 pilntiesīgiem biedriem.

Par mērķi jaunizveidotā biedrība izvirzīja ‒ veicināt organizācijas locekļos fiziskās audzināšanas attīstību un izkopt fizisko kultūru, kā arī visādus sporta veidus, dodot iespēju biedriem un viņu ģimenēm lietderīgi pavadīt brīvo laiku.

Pēc apvienošanās, laika posmā no 1938. gada sākuma līdz 1944. gada septembrim, biedrībai bija pieci priekšnieki: sabiedriskais darbinieks Alfrēds Gailītis (no dibināšanas līdz 1939. gada 14. janvārim), bankas ierēdnis Kārlis Bundža (1939. gada 14. janvāris – 25. maijs), kapteinis J. Krūmiņš (1939. gada 25. maijs – 16. augusts), bankas ierēdnis Ādolfs Blūmentāls (1939. gada augusts – 1940. gada jūlijs) un virsleitnants Jānis Balodis (no 1942. gada līdz 1944. gada septembrim).

Skolu audzēkņus par biedrības biedriem vai biedriem ‒ interesentiem varēja uzņemt tikai ar skolu vadības atļauju. Pie biedrības pastāvēja Goda tiesa, kurā uz ieinteresēto personu lūgumu izšķīra starpgadījumus, kas radušies biedru sadzīvē.

1940. gada 2. jūlijā valsts varas maiņas dēļ iecēla biedrības likvidācijas komisiju. Otrā pasaules kara gados vācu okupācijas laikā 7.V.a.p.s.k. darbību atjaunoja.

Par sporta dzīvi Valkā pēckara gados un populārākajiem sporta veidiem pilsētā cauri gadiem lasiet “Ziemeļlatvijas” nākamajās publikācijās!

Raksts tapis sadarbībā ar Valkas novadpētniecības muzeju, muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāju Ligitu Drubiņu, muzeja galveno krājuma glabātāju Aiju Priedīti.

Sports

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju