Sedas purva unikālā ainava – eksotika un noslēpumainība vienuviet

Iespēja saskatīt skaisto sev apkārt, sajust dabu saulrietos un saullēktos, atklājot Latviju no jauna  ir “Covid-19” pandēmijas pozitīvā blakne. Daudzi pēdu nospiedumus šopavasar pirmo reizi atstāja neskartākās meža taciņās, gūstot līdzsvaru starp attālinātu darbu, bērnu audzināšanu un trauksmainajām ziņām, dzīvojot ārkārtas apstākļos. Nesteidzīgas pastaigas, pašu izplānoti pārgājieni un ģimeniskas ekskursijas var būt šīs vasaras brīnišķīgākā tradīcija. 

Ja ilgojaties pēc neierastām ainavām, eksotikas, noslēpumainības un absolūta miera vienuviet, nav obligāti jāiegriež globuss. Laikraksts “Ziemeļlatvija” pirmo reizi rīkoja pārgājienu, aicinot aizvadītajās brīvdienās kopā doties uz Sedas purvu, izceļot tā unikalitāti. Gumijas zābaki bija jāatstāj mājās, jo Sedas purva bagātības varēja iepazīt ērtā, sportiskā apģērbā un apavos. Īpaša sagatavošanās nebija nepieciešama, noderēja vien līdzpaņemtās uzkodas un ūdens slāpju remdēšanai.

Nezināmais iekārdina

“Ziemeļlatvijas” īstenotā projekta “Informējot iedvesmojam” ietvaros rīkotais pārgājiens sākās ar pulcēšanos Jērcēnmuižā, kur visus sagaidīja zinošā un dabu mīlošā Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Vidzemes reģionā Rūta Zepa. Inspektore bija šī pārgājiena vadītāja, stāstot, rādot un iedvesmojot. Sedas purvs saulainajā un patīkami vējainajā jūnija dienā vilināja dažādu paaudžu cilvēkus – augstskolas profesoru, orientēšanās entuziastu, jaunas ģimenes, pārīšus, rūdītas pārgājienu dalībnieces, cienījama vecuma kungu, kurš brikšņos izrādījās enerģiskāks par jaunajiem. Saimnieku pavadībā pārgājienā piedalījās arī divi suņuki. Nezināmais vienmēr šķiet vilinošs, un izrādījās, ka vairākums šo maršrutu veica pirmo reizi, neskatoties uz to, ka dzīvo vien pārdesmit kilometru attālumā.

Iespēja “izgaršot” daudzveidību sajūtās

R. Zepa stāsta, ka šodien no Sedas purva ir saglabājies vien tā nosaukums. Pirms 66 gadiem Sedas tīrelī sākās rūpnīcas būvniecība un intensīva kūdras ieguve. Platībām paplašinoties, tas kļuva par vienu no lielākajiem purviem Latvijā un joprojām ir lielākais izstrādātais purvs valstī. Kūdras ieguves rezultātā radās neparasta un Vidzemei neraksturīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, purva dīķi, grāvju un kanālu tīkli un vecā šaursliežu dzelzceļa sliedes. 

Sedas purvs ir neparasta vieta, kurā redzams, kā cilvēku rīcības rezultātā, iznīcinot vienas dabas vērtības, vietā rodas citas. Laika gaitā septiņu tūkstošu hektāru plašajā teritorijā izveidojies ūdensputnu ligzdošanai un atpūtai piemērots bio­tops. Šo iemeslu dēļ 1999. gadā nodibināts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas liegums “Sedas purvs”.

Tādu daudzveidību kā Sedas purvā citviet Latvijā nav iespējams izbaudīt. “Šī ir lieliska iespēja redzēt, kas notiek ar purvu pēc tā izstrādes. Katrs gadalaiks citādi izceļ Sedas purva unikalitāti. Pavasarī putnu migrācijas laikā un rudenī var ieraudzīt visdažādāko sugu putnus. Ik gadu te notiek putnu vērošanas sacensības “Torņu cīņas”, kurās dalībnieki no torņa diennakts laikā spējuši saklausīt un pamanīt ap septiņdesmit dažādu sugu putniem. Ziemā var atrast aļņu, mežacūku un vilku pēdas. Šogad vienā meža malā iekārtojies lācis. Vasara pati par sevi ir burvīga. Liegumā ir izveidots marķēts Kājnieku maršruts un uzstādīti divi skatu torņi. Viens no tiem atrodas Sedas pilsētas pusē līdzās kūdras izstrādes laukam, ko vairāk iecienījuši vietējie iedzīvotāji, dodoties ikdienas pastaigās. Otrs – aizraujošākais – atrodas netālu no Jērcēniem. Kājnieku maršrutu veido divi atsevišķi apļi 5,5 un  4,2 kilometru garumā. Tos abus ir iespēja apvienot,” stāsta R. Zepa. 

Sekojot norādēm, dodoties pa dabas taku un vienlaikus apzinoties, ka reiz te iegūta kūdra, pārņem neaprakstāma sajūta. Gluži kā šķirstot aizraujošas grāmatas, tā pārgājiena laikā, tverot garām slīdošās ainavas, ik pa laikam kāds iesaucas “Ooo!”. Kūdras izstrādes lauku ainavas dažādās attīstības stadijās, iekšzemes kāpas purva salās, neparastie grāvju un kanālu tīkli, bebru nedarbi nudien pārgājienu padara emocijām bagātu.

Viens no pārgājiena dalībniekiem, smiltenietis Aldis Lapiņš, būdams kaislīgs orientierists, dabas daudzveidību iepazinis vairāk kā jebkurš cits ceļa biedrs. “Ko tu dari Sedas purvā?” jautāju  A. Lapiņam. Sajūsmas pilns, maršrutā veicot dabas neskartāko posmu, viņš atbild: “Te ir tāda eksotika! Gribēju atgriezties, jo pirms diviem gadiem man palūdza šeit noņemt marķējumu pēc rogaininga. Toreiz biju patīkami pārsteigts par redzēto. Šoreiz esmu ieradies kopā ar sievu, meitu un mazbērniem. Neticams skaistums un tik tuvu mājām!” saka “Ziemeļlatvijas” rīkotā pārgājiena dalībnieks.

Lai arī dzīvo netālu, pirmo reizi uz Sedas purvu atbrauca pensionārs Uldis Aumeisters no Ērģemes pagasta. Viņu ieinteresēja avīzē izlasītais. Kamēr dzīvesbiedre devās uz veikaliem Valmierā, enerģiskais seniors kopā ar pārējiem vēlējās atklāt ko jaunu. 

R. Zepa, kurai bija uzticēti gida pienākumi, stāsta, ka dabas liegumā pārgājienus var rīkot ikviens. Vienīgi jāņem vērā, ka no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam nedrīkst uzturēties ūdenstilpnēs un makšķerēt. Apmeklētāju ērtībām ir izveidoti stāvlaukumi, labiekārtota atpūtas un ugunskura vieta, kā arī labierīcības. Lai nesteidzīgi izbaudītu savdabīgā purva šarmu, tā apskatei nepieciešams ieplānot vairāk nekā trīs stundas. Piknikam vislabāk izvēlēties vietu pie skatu torņa, jo ainava ir kā vērtīga glezna, bet ar pievienoto vērtību – skaņām dabā.

KĀ NOKĻŪT LĪDZ SEDAS PURVA GĀJĒJU TAKĀM 

No ceļa A3 (Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka)), E264 (Valka – Valmiera) nogriežoties uz Sedu, jāizbrauc cauri Sedai pa Miera, Zaļo un Stacijas ielu līdz šaursliežu dzelzceļa pārbrauktuvei. Tālāk jābrauc pāri dzelzceļam un, nekur nenogriežoties, jāturpina braukt aptuveni divus kilometrus.

Braucot no Jērcēniem, jāseko virziena norādei uz Kaņepju ozolu un pirmajā V veida krustojumā jābrauc pa labi aptuveni 3,7 kilometrus līdz takas sākumam vai 4,1 kilometru līdz stāvlaukumam (atrodas tuvāk skatu tornim).

20200616-0939-logo-vpr-vm-vkkf-mazs.jpg

Vides projekti

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju