Ar labu pēcgaršu. Kvalitāte vienmēr tiks novērtēta

Sestdienas vakarā, stāvot kopā ar meitu Daugavas stadionā Liepājā, klausoties Denisa Paškeviča flautas solo un Renāra Kaupera pateicības vārdus, acīs sariesās asaras. Noskaņa un vārdi bija tik spēcīgi. “Bet tad un toreiz, tad, kad mums bija 14 un mēs sitām savas skārda bungas, mēs sitām no visa spēka. Mums likās, ka mūs nesaprot, ka neviens mūs nedzird, bet tagad, atskatoties un atceroties, mēs katrs zinām, ka tad un toreiz mēs bijām laimīgi. Un ziniet, labā ziņa ir tā, ka, visticamāk, arī pēc gadiem 5, 15, 20 mēs atcerēsimies šīs dienas, kaut arī līdz galam par to neesam pārliecināti šodien, bet tad tur, nākotnē, mēs skaidri zināsim, ka laime ir šeit un tagad. Nav svarīgāka brīža. Tas, kas ir pagājis, ir pagājis. Tas, kas būs, to mēs nezinām. Bet šeit un tagad – tā ir liela izredzētība mums būt kopā ar jums visus šos trīsdesmit gadus. Sirsnīgs paldies jums!” “Prāta vētras” koncertā teica Kaupers. 

Tā ir tāda īsta laimes sajūta, ka varu piedzīvot visus šos skaistos mirkļus caur mūziku, cilvēkiem, pilsētām un valstīm. Reizēm garais ceļš nogurdina, bet es smaidu, jo notikumi piepilda un dara iekšēji bagātāku. Esmu aizdomājusies par teicienu, ka nekur nav tik labi kā mājās. Vai tā tiešām ir?! Ar mājām domājot savu pilsētu, nevis dzīvokli. Allaž esmu lepojusies, ka esmu smilteniete, ka mūsu mazā pilsēta attīstās. Taču, vai šeit ir vislabāk visās jomās, neesmu par to pārliecināta. 

Kamēr mēs nezinām, kā ir citur, priecājamies, cik pie mums viss ir forši. Šovasar to foršo laimes sajūtu noķēru Latvijas mīlētākās pilsētas Siguldas svētkos; tad vēl uz mirkli pagājušajā piektdienā, iegriežoties Cēsīs, kur visā pilsētā gatavojās svētkiem – skvēros un laukumos skatuves, teltis, dažādas aktivitātes, vecpilsētas kafejnīcas un āra terases mudžēja no Cēsu viesiem. Pat baznīcā cilvēki varēja sajusties gaidīti, kur kundzīte katru sveicināja, apvaicājās, no kurienes ieradies, un steidza to pierakstīt kladītē. Vēl nedēļu iepriekš fantastiska noskaņa bija uzburta Valmiermuižas parkā, kur notika “Tintes” festivāls. Neko negribu salīdzināt, taču mazliet skumji, ka nākas dzirdēt sliktas atsauksmes un vilšanos no iedzīvotājiem par Smiltenes novada desmit gadu jubilejas pasākumu Smiltenē, kas notika 20. jūlijā pie Tepera ezera. Pati nebiju, un jāatzīst, ka to arī nenožēloju. Smiltenes burvību izbaudu ikdienā un citādākā formātā. Bet! Neskatoties uz budžetu, smiltenieši ir pelnījuši īstus svētkus, kas viņos rada prieku, lepnumu un labu pēcgaršu. Šoreiz vairāk nākas klausīties negatīvas atsauksmes vai arī atmiņas par to, cik kādreiz ir bijuši skaisti svētki. Skumji, ka tā. Nedrīkstam kļūt provinciāli laikā, kad citi ievieš inovācijas. Kvalitāte vienmēr tiks novērtēta un, pat ja nevar vai negrib pašvaldība atļauties bezmaksas koncertus un balles svētkos, kā to dara citas pilsētas, iedzīvotāji ir maksāt spējīgi. Jo, kur tikai brauc, tur ir smiltenieši.

Viedokļi

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju