Dzīvi dzīvot pēc iekšējām sajūtām, aizmirstot par datumiem

Mūziķa Dona instagram ierakstā pamanīju teikumu: “Dzīvi nevajag mērīt pēc elpu skaita, bet gan pēc mirkļiem, kas aizrauj elpu!” Tajā pašā dienā kolēģe ierunājās, ka šodien viņai paredzēta intervija Valentīna dienas numuram. Precīzāk sakot, “Ziemeļlatvijas” nākamais numurs iznāk 14. februārī jeb tā dēvētajā Visu mīlētāju dienā. Tobrīd es sapratu, ka neesmu ielūkojusies kalendārā kādu laiku un arī no prāta bija izkritusi tāda Valentīna diena. Ak, 14. februāris jau tik drīz! Tieši tā pie sevis klusībā iesaucos. Bet nu un?!

Ziniet, kas bija patīkamāk? Apziņa, ka dzīvi dzīvo pēc iekšējām sajūtām, nevis, vadoties pēc datumiem kalendārā un kaut ko mūžīgi gaidot. Tas, protams, daudz vieglāk nākas atvaļinājumā vai esot prom. Taču mācos to arī ikdienā. Sajūta ir laba. Vēl gribu nocitēt kādu iedvesmojošu ierakstu, kas pie manis “atnāca” pagājušajā nedēļā: “Viena no brīnišķīgākajām laika īpašībām ir fakts, ka to nevar iztērēt iepriekš. Lai cik daudz laika būtu izšķiests pagātnē, nākamā stunda, kas vēl tikai sekos, būs pilnvērtīga, nesabojāta un gatava, lai tu to izlietotu vislabākajā veidā...”

Vai nav burvīgi?! Ir! Tik kāda no tām pavisam noteikti var būt arī pēdējā. To saku, jo priecīgi notikumi mijas ar skumjiem. Vēl nesen man bija vaļsirdīga un sievišķīga saruna pēc kādas intervijas par attiecībām un mīlestību. Tā nāca nejauši, bet bija tik skaista un aizkustinoša. Arī iedvesmojoša, jo mīlestība vecumu nepazīst. Tā stāv pāri visam. Mēs neesam ne par jaunu, ne vecu, lai iemīlētos, mīlētu, kopā raudzītos vienā virzienā, piedzīvotu mirkļus, ko iepriekš vien sev zināmu iemeslu dēļ nebijām darījuši. Diemžēl viens no diviem mīlestības piepildītajiem cilvēkiem vairs nav šai saulē. Jebkurš šāds zaudējums otram ir skaudrs, nežēlīgs un ļoti sāpīgs, jo īpaši, ja tas ir pēkšņs. Nesenā saruna kalpo kā atgādinājums, ka nozīme nav 11., 14. vai 25. februārim. Katra diena var būt skaista, pilnīga un elpu aizraujoša, ja mēs paši tam piešķiram nozīmi. Kāpēc ceļojuma ietvaros vienu nodzīvoto nedēļu iespaidiem un notikumiem var pielīdzināt mēnesim ikdienā? Kas liedz ik dienu nodzīvot pilnasinīgi. Tas pats ar ziediem, lai tos dāvinātu, nav jāgaida piektdiena, to var izdarīt šodien. Vai tādēļ tie sagādās mazāku prieku? Nē!

Viedokļi

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju