Kā sauksi, tā atsauksies. Vai plastmasas maisiņu lietošana var izraisīt vētru?

Pagājušās nedēļas dīvainie negaisi, mūspusē uzvedoties nedaudz saudzīgāk, bet Kurzemē plosoties ne pa jokam, ir kārtējais atgādinājums, ka dabas priekšā cilvēks ir puteklītis. Mēs nekādi nevaram panākt, lai negaiss iet mums secen.  Nav cilvēka spēkā savaldīt vēju un zibeni, apstādināt lietus plūdus vai, tieši otrādi, izsaukt lietu. Mēs esam dabas sastāvdaļa, un ar laika apstākļiem cilvēkiem ir jārēķinās. Latvijā mēs varam priecāties, ka pie mums nav tādu dabas mega katastrofu, kad burtiski no zemes noslauka mājas un tūkstošiem cilvēku paliek bez dzīvesvietas vai pat zaudē dzīvību. Bet ko mums daudz dod citu valstu pieredze? Pārsvarā jau mēs dzīvojam savā realitātē un piemērojamies saviem apstākļiem. Mēs bēdājamies, ja vējš nolauž ābeli tieši mūsu dārzā.

Kad izskanēja brīdinājums, ka gaidāms negaiss un krusa, aizdomājos, nez kā gan varētu izpausties rūpes par savu īpašumu un sevi. Kur gan būtu tā drošā vieta, kur novietot, piemēram, auto, ja mūsdienās garāžas vairs ir tikai nedaudziem un auto pārsvarā stāv zem klajas debess. Bet zem klajas debess tai var uzkrist koks, jo tas var neizturēt vētru, jo daudzi koki ir veci un cauriem vidiem, vai to var saskādēt krusa. Tikpat neaizsargāti ir lauksaimnieki. Kā lai pasargā labības laukus, ābeļdārzu? Arī mazdārziņu īpašnieki ir neaizsargāti dabas varenības priekšā un nekad nevar zināt, vai vējš saplosīs tavu siltumnīcu vai veiksmīgi aizskries garām.

Kad masu informācijas līdzekļos dzirdam aicinājumus par saudzīgu attieksmi pret dabu, dzīvot zaļi, mazināt atkritumu ražošanu, atsakoties no tādām lietām, kas nav pārstrādājamas, tad diez vai iedomājamies, ka tam ir saistība ar visu, kas notiek uz mūsu planētas. Plastmasas maisiņu lietošana taču neizraisa vētru, vai ne?! Domāju, ka tam, kā dzīvojam uz zemes, tomēr ir saistība ar dabas apstākļiem. Zinātnieki sen skandina trauksmes zvanus, ka cilvēku neatbildīgas rīcības rezultātā mēs piesārņojam zemi un atmosfēru un tas ietekmē klimata izmaiņas. Vai spējam nolaisties līdz līmenim, kad apzināmies – ugunskurā sadedzināta plastmasas draza ir kaitējums videi, ķīmisku vielu izliešana zemē, medikamentu iemešana tualetes podā ir kaitējums videi? Tas viss tāpat kā dūmi, kas no lielajiem skursteņiem aiziet debesīs, nāk atpakaļ kā bumerangs cilvēkiem.

Viedokļi

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju