Kādai būt pilsētas “sirdij” 6

Kaut kā sanācis, ka pēdējā laikā Smiltenē cilvēku uzmanības un apspriešanas redzeslokā ir nokļuvuši vairāki ar ielām saistīti jautājumi,– ievērību piesaista centra pārbūve, tad vēl acīgāki cilvēki pamanījuši pašvaldības lēmumu Mūrnieku ielas vienai daļai par lietošanas mērķi noteikt rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu vai komercdarbības objektu apbūvi. Kamols šķetinās tālāk, – arhitekts Oskars Poikāns “Ziemeļlatvijā” aktualizējis tēmu par autostāvvietu izveidošanu Raiņa ielas malā.

Ir tāds gudrs jēdziens kā “pilsētplānošana”. Pilsētplānošanas process ietver pilsētu un citu apdzīvoto vietu plānošanas jautājumus – zemes izmantošanas plānošanu, tai skaitā apbūvi, publiskās telpas, transportu, komunikācijas, vides izmantošanu, attīstības jautājumus, tai skaitā iedzīvotāju labklājības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Ar pilsētplānošanu nodarbojas profesionāļi, bet  strādā viņi sabiedrībai. Ne velti ir norādīts, ka pilsētplānošana kā politisks process veido teritorijas pārvaldības praksi, ietverot sabiedriskās līdzdalības organizēšanu un lēmumu pieņemšanu. Tas nozīmē, ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības izteikt savu viedokli par to, kā viņš vērtē savu pilsētvidi,  – proti, iedzīvotājs ir tas, kurš izmanto pilsētas infrastruktūru un tai vajadzētu būt pakārtotai viņa ērtībām.

Šad un tad, ejot pa pārbūvēto Baznīcas laukuma posmu, prātoju, vai tiešām tik ļoti vajadzēja sašaurināt brauktuves daļu? Jā, no gājēja viedokļa tagad ir ērtāk. Agrāk, lai šķērsotu plato Baznīcas laukumu, piemēram, no Kalna ielas puses, un tiktu līdz “piena veikalam”, bija uzmanīgi jāseko līdzi abos virzienos braucošajām automašīnām un tad ātri jārikšo pāri, jo gājēju pāreja ir tikai iepretī “top!” veikalam (tirdzniecības centram). Tagad tikt pāri var ātrāk, jo braucamā daļa ir ievērojami sašaurināta. Savukārt man kā automašīnas vadītājai ir cits viedoklis, – vai tiešām vajadzēja atņemt brauktuvei tik lielu platību? Acīmredzot ne velti vienā Baznīcas laukuma pusē (pie veikala “Elektronams”) automašīnas drīkst novietot tikai paralēli brauktuvei, nevis skujiņā, lai ielas malā novietotie transportlīdzekļi netraucētu garām braucošajām automašīnām. Taču cilvēki grib parkoties skujiņā, jo tā ir gan ērtāk, gan arī paliek vairāk vietas citu automašīnu novietošanai. Grib, bet nedrīkst.

Acīmredzot  Baznīcas laukuma pārbūves projekta mērķis ir iznest intensīvu satiksmi ārpus Smiltenes centra  (tagad satiksmes ātrumu pārbūvētajā laukuma posmā ierobežo zīme 30 kilometri stundā). Ideja ir saprotama, bet vai es to atbalstu? Kamēr projekts nav pabeigts līdz galam, no vērtēšanas atturos, vienīgi joprojām domāju, ka Smiltene ir maza pilsēta, pāris simtus metru no tās centra ir parki un zaļās zonas, kur pastaigāties, tāpēc centra jeb pilsētas sirds pārveidošana par mierīgu vietu pastaigām, mazinot satiksmes intensitāti, nav vitāli nepieciešama.

Komentāri 6

duksis4x4

Atvainojiet, bet pēdējā rindkopa ataino satiksmes situāciju Latvijā kopumā. Nez kāpēc ir iekultivēta pārliecība, ka ievēro ātrumu tikai mīkstie un nejēgas, visi kuri noliek tiesības ir sagatavoti maksimālajam atļautajam ātrumam, neatkarīgi no tā, kāds diennakts laiks, ceļa seguma veids vai gadalaiks. Tie igauņi, kuri brauc biežāk uz Latviju zin, ka ātrumu jāievēro Igaunijā, bet kā pārbrauc robežu, tā to var pārkāpt. Mēs esam tālu no zviedru satiksmes organizācijas un kultūras, arī pietuvoties tai nespējam, ja mūsu domāšana ir šāda, un nekad mēs nespēsim samazināt negadījumu skaitu līdz Zviedrijas līmenim.
Nezinu, manuprāt, jau toreiz būvējot TOP vajadzēja centru veidot par gājēju zonu, nav nevienam jādrāž pa centru, kur pārvietojas daudz gājēji ar ātrumu 50 km/h.
Visās Eiropas pilsētās centri ir maksimāli atstāti kā klusā zona, nemaz nerunājot par vēsturiskiem centriem, ielām un kvartāliem. Arī Smiltenē pietiiktu ar šo ātrumu 30 km/h, jo reāli pat nav kur 50 km/h attīstīt, ja jāuzmanās, lai neuzskrietu kādam kurš parkojas, gājējiem kuri šķērso ielu.
Vēl piebildīšu, ka parkošanās skujiņā, šķietami ērtāka tiem, kuri neprot pareizi atmuguriski parkoties paralēli ielas malai. Daudz vairāk problēmu izbraukt ir tieši atpakaļgaitā no skujiņu stāvvietas, īpaši jau parkojoties paralēli auto aprīkots ar kameru vai sensoriem, kas šobrīd vairs nav nekāda baigā ekstra. Kas attiecas par daudzumu, tad jā, piekrītu, tikai pie noteikuma, ka ir tik daudz vietas, lai izlienot no skujiņas vēl būtu iespējams šo auto apbraukt, citādi tāds ķīsēlis vien būtu, ja izlīdušais nobloķētu visu braucamo daļu.

pirms mēneša, 2020.02.06 19:56

Someone 1

Žēl duksis4×4 ka Latvijā diemžēl ir maz cilvēku, kas saprot (vai kā es interesējos) kā notiek attīstība pilsētu vides veidošanā šajos jautājumos. Piemēram, kāpēc Oslo gada laikā ceļu satiksmē (arī kājāmgājēji tajā skaitā) gāja bojā tikai viens cilvēks un tas pats vēstniecības darbinieks no Krievijas.
Tā vietā lai priecātos par mūsdienīgu pilsētas centra atjaunošanu, cilvēki žēlojas! Daudzi braukā pa Eiropu un neredz ka šādi un līdzīgi projekti tiek realizēti jau gadus 10 noteikti.
Dāds sīkums, ko daudzi vēl nav pamanījuši, kā ūdens novade no māju jumtiem tieši lietusūdens kanalizācijā mani priecē. Man liekas, ka šajā projektēšanā ir piedalījies kāds speciālists no ārzemēm un ceru ka ieviestās izmaiņas projektā ielas izskatā nesabojās projektētāju ieceri.
Izlasot komentārus man tomēr ir prieks, ka ir cilvēki, kas saprot kāpēc šādi risinājumi satiksmē! Ļoti iesaku izlasīt visiem kā pirmos pamatus pareizā, mūsdienīgā satiksmes organizēšanā pilsētā.
Smiltenē ir izteikta viena tranzīta iela, bet pārējām ielām tādām nav jābūt! Uz kurieni pilsētas centrā ir jāskrien ja mērķis ir iepirkties, pakalpojumi stāvvietas meklējums.
P.S.
Pieņemot, ka centra ielas garums ir puse kilometra(patiesībā mazāk), tad šo attālumu var veikt 36 sekundēs ar 50km/h, bet ar 30 km/h par kādām 24 sekundēm ilgāk. Vai tiešām 20 sekundes(pattiesībā kādas 10) drošībai un gājēju ērtībai ir tik daudz?

pirms mēneša, 2020.02.08 16:56

kurkulis13

Izlasot rakstu, ir redzams, ka autore ir cilvēks kurš domā par sevi. Man gribās, man vajag, štrunts par gājējiem, man jābrauc. Tā ir mūsdienu kultūra prasītāji. Smiltene ir maza pilsēta, kuru lēnām var ar kājām izstaigāt pat neiesvīstot. Centrā mašīnām nevajadzētu atrasties. Kundzei nepatīk zīme 30, nu ko jāliek 70. Visas ietves nojaukt, lai kundzei būtu iespēja skujiņa nolikt autiņu pie veikala durvīm. Tā varētu turpināt daudz un dikti, bet jēgas jau nav, jo nez vai kundzei pielēks tas, ka bez viņas vēl ir citi cilvēki ar savām domām un vēlmēm. Ar šadu domāšunu ārpus LV teritorijas neiesaku viņai izbraukt, jo tur braukšanas kultūra ir daudz savādāka, pat kaimiņos Igaunijā

pirms mēneša, 2020.02.07 08:07

lukiasmi

Vispārpieņemta prakse normālās valstīs un normālās pilsētās ir, ka centrs tiek atslogots no mašīnām,atdodot prioritāti gājējiem. Sandra Pētersone to nezina, un domā, ka pilsētvides ideāls paraugs ir Čeļabinska un Mumbaja.

pirms mēneša, 2020.02.07 14:58

Someone 1

Lai gan, manuprāt, žurnāliste ir labākā avīzē, bet šajā jautājumā, tā pat kā lielai daļai sabiedrības Latvijā, nav pat pamata zināšanu. Līdzīgi ir ar vēsturiskās arhitektūras cienīšanu valstī, maz cilvēku tā rūp. Iesaku kādu sarunu ar mūsdienīgu šīs jomas speciālistu, kas pavisam savādāk liks paraudzīties uz šo jautājumu un izlabos kļūdainos uzskatus.

pirms mēneša, 2020.02.08 17:10

koledza6

Manuprāt, raksta autorei tomēr ir sava taisnība, jo mēs "no viena grāvja braucam otrā". Gan par auto stāvvietām, gan par pārlieku platajām ietvēm. Kādas gan gājēju plūsmas tur tiek plānotas? Pie tam, ja tiešām Baznīcas laukuma stāvlaukumu arī plāno likvidēt. Tagad gan pašiem smilteniešiem, gan arī daudziem caurbraucējiem ir ērti piestāt Baznīcas laukumā, iepirkties. Kur pēkšņi saradušies tik daudz automašīnu nīdēji, kas grib Smilteni no tām atbrīvot. Manuprāt zaļo zonu jau tā ir daudz pilsētā. Un ja kādam vēl nepietiek, var jau dzīvot ārpus pilsētas laukos - Latvijā pļavu un mežu netrūkst.

pirms mēneša, 2020.02.13 00:17

Viedokļi

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju