Laukos saslimt ir neērtāk

Medijos aizvien biežāk sāk runāt par izdegšanu – fizisku un emocionālu iztukšotības stāvokli, kas rodas pārlieku lielā darba apjoma vai konstantas frustrācijas dēļ darbā. Izdegšanu laikus neatklājot, cilvēks var iedzīvoties depresijā, un tā esot teju katram piecpadsmitajam Latvijas iedzīvotājam. Runā, ka visbiežāk izdegšana skar tos, kuri darbojas radošajā jomā (reklāma, sabiedriskās attiecības, pasākumu organizēšana u.tml.), tātad to nozaru pārstāvjus, kuri pārsvarā mūsu uztverē darbojas lielpilsētā. Varētu domāt, ka cilvēki, kuri izvēlējušies savu dzīvi vadīt mazpilsētās un laukos, ar šādu problēmu nesaskaras, jo teorētiski šeit nav tik saspringta ikdienas ritma, burzmas, konkurences, tēriņu u.tml., kādi ir Rīgā. Reiz ar draudzeni, satiekoties pēc ilgākas neredzēšanās, nonācām pie secinājuma, ka aizvien biežāk esam aizņemtākas nekā tie, kuri dzīvo un strādā Rīgā. Protams, tas, cik daudz mēs izvēlamies darīt vai nedarīt, ir atkarīgs no indivīda un viņa ambīcijām, tomēr 21. gadsimts ar savām iespējām robežas starp vietām un laiku brucina aizvien agresīvāk – tas pats, ko redz cilvēks, dzīvojot Rīgā, redzams arī laukos, tātad izdarīt arī iespējams tieši to pašu, jo aizvien biežāk dzīve norit virtuālajā vidē. Arī valstiskā un pašvaldību līmenī – informācija par e-pakalpojumu pieejamību un to sniegtajām privilēģijām sasniedz aizvien plašāku auditoriju.
    Neraugoties uz to, ka esi laukos vai mazpilsētā, kairinātāju ir tik daudz – reklāmas ar ierīcēm, kuras atvieglos dzīvi, kredīti, spīdīgas rotas, gaumīgas drēbītes klikšķa attālumā, ceļojumi, smuki, laimīgi cilvēki utt. – un arī tu to sāc iekārot. Pēkšņi ritms kļūst straujāks, nervozāks, sākas dzīšanās pakaļ. Tikai jautājums, kam. Un, jo vairāk sāc darīt, jo biežāk uzrodas jaunas lietas un darbi, kurus apdarīt. Un tā nepamanām, ka arī provincēs iedzīvotāji mēdz saskarties ar izdegšanu. Problēma problēmas galā – ja arī zinām par mūsdienīgo tendenci izdegšanu, cik daudzi ir gatavi to atzīt un rīkoties
    Ja tomēr esi nonācis līdz atziņai, ka ir nepieciešama palīdzība, dzīvojot laukos, kur dažviet nav pieejams pat ģimenes ārsts, vai varētu būt psihologs vai psihoterapeits? Turklāt, kurš katrs psihologs vai psihoterapeits nederēs – pacientam ir jājūtas ērti, jāspēj uzticēties šim speciālistam. Tātad jārēķinās, ka tas var izrādīties papildu darbs – meklēt speciālistus, un noteikti papildu tēriņi – tikt līdz ārstam.  Laukos saslimt ir bīstami – arī meklējot palīdzību, varam nonākt emocionāli iztukšotā stāvoklī. Saudzēsim sevi, savus tuvos, ieplānojot nesteidzīgi pavadīt laiku kopā.

Viedokļi

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju