Palīdzēs, bet vai izārstēs?

Ieskatoties Facebook.com, uzkrītoši var pamanīt, ar kādām tēmām  interneta vietņu uzturētāji pūlas cilvēku ievilkt pie sevis, lai dabūtu vairāk klikšķu, kas viņiem ir izdevīgi reklāmu piesaistei. Par āķi kalpo, piemēram, horoskopi, ēdienu receptes, atziņas par dzīvi un attiecībām un diezgan izteikti,– arī visādi ieteikumi, kā profilaksei uzturēt labu veselību un pat ārstēt slimības, ēdot vai dzerot to vai šo, ko piedāvā daba. Topā dažādās kombinācijās ir, piemēram, Indijas garšviela kurkuma, ingvers, karijs, medus, ķiploki,  ārstniecības augi. Pazīstu cilvēkus, kuri šos padomus ne tikai izlasa, bet arī izmanto praktiski.

Kad sociālie tīkli atkal izmet kārtējo ieteikumu, piemēram, kā medus ar kanēli ārstē 15 saslimšanas,   aizdomājos, kāpēc šādi padomi ir tik ļoti pieprasīti (ja jau tik bieži parādās), – vai tāpēc, ka to pašu kurkumu vai ingveru var nopirkt lētāk nekā medikamentus aptiekā? Vai arī varbūt tāpēc, ka  farmācijas zāles nepalīdz, baktērijas  kļuvušas rezistentas pret antibiotikām un cilvēki cer uz brīnumu?

Manas kā patērētāja izjūtas pret dabas produktu pozicionēšanu kā brīnumlīdzekli tomēr ir diezgan piesardzīgas tajā ziņā, ka, manuprāt, ir riskanti uzskatīt tos par vienīgo panaceju un, iespējams, domāt, ka saslimšanu gadījumos var pat nelietot sintētiskos medikamentus. Jā, protams, es profilaksei izmantoju ķiplokus, tējas, medu, smiltsērkšķu eļļu, taču var iekrist no viena grāvja otrā. Pērn ziemā saslimu ar bronhītu un paralēli ārsta izrakstītajām antibiotikām, lai ātrāk izveseļotos, vairākas nedēļas nenormālā daudzumā dzēru ārstniecības augu tējas un priežu čiekuru novārījumu, karotēm ēdu propolisu medū un ko tik vēl ne, kā rezultātā tagad zinu, ko nozīmē GAES  jeb kuņģa sulas atviļņa slimība, kas man vairāk nekā pusgadu izpaudās kā barības vada kairināšana, izraisot klepu. Racionāli domājot, pieļāvumu, ka šī problēma ir blakne  antibiotiku lietošanai, atmetu vairāku apsvērumu dēļ. 

Secināju, ka viss ir labs tikai ar mēru, arī dabas aptieka, arī to var pārdozēt un tad bez medikamentiem šā vai tā neiztikt. Un vēl, – ne velti ir teiciens, ka “visas slimības rodas galvā” (visas jau nu gan ne, domāju, vien atsevišķas kaites), tomēr psihosomatikai ir pamats, un reizēm tiešām nostrādā tas, ja savā organismā ieklausos un ar viņu parunājos, jo organisms  saņemas un  sevi izvelk. Tomēr joprojām par  pamatlīdzekli saslimšanu gadījumos uzskatu sintētiskos medikamentus, ko radījusi  farmācija, nevis garšvielas un ārstniecības augus. Jautājums gan ir par medikamentu cenām, par to, ko pacients var atļauties. Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv ne velti uzsākta parakstu vākšana par pievienotās vērtības nodokļa  samazināšanu līdz 5 procentiem medikamentiem (tagad Latvijā tie ir 12% recepšu zālēm). Virkne medikamentu,  tai skaitā arī jaunākās paaudzes zāles, Latvijā ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.

Viedokļi

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju