Piecas minūtes, lai pieņemtu lēmumu

Vai tu esi laimīgs? To ik dienu mana draudzene jautā savam četrgadīgajam dēlam. Pirmajās trijās reizēs tas man šķita mazliet savādi un neierasti, bet ar katru nākamo reizi sapratu, cik patiesībā nepieciešams to ir pajautāt katram pašam sev un tiem, ko saucam par savējiem. Tas ir daudz vērtīgāk, kā pateikt – kā tev iet, jo visbiežāk sekos atbilde – normāli. Taču, tiklīdz jūs kaut vai sev uzdosiet jautājumu, vai esat laimīgs/-a, tas rosinās domāt.

Mani bieži vien dara laimīgu lēmumi, ko esmu pieņēmusi piecās minūtēs. Kad burtiski uzreiz ir jāpasaka – jā vai nē. Nesasteigt, bet kārtīgi apdomāt, tas īsti neattiecas uz mani. Kāpēc? Atgādināšu, ka laiks tikai iet, nevis nāk. Kādam tas var šķist pareizi, citam nepareizi. 

Gada griezumā piecu minūšu laikā pieņemtie lēmumi ir bijuši vieni no nozīmīgākajiem, brīnišķīgākajiem manā dzīvē gan dotajā brīdī, gan ilgtermiņā. Viens no pēdējā laika spilgtākajiem notikumiem ir Amerikas brauciens divarpus nedēļu garumā. Ne plānots, ne sapņots. Tik nepilnu nedēļu pirms izlidošanas nāca šī iespēja. Neticami, bet ne nereāli. Ceļojums pārspēja visus manus sapņus sajūtu līmenī. Katra diena bija brīnumu pilna, tik pilna, ka sev bija jāatgādina, ka tas viss tiešām notiek pa īstam šeit un tagad.

Ja augustā, guļot pasakainajā Adrijas jūras balto oļu Baškas pludmalē, jutos to tik ļoti pelnījusi, tad Amerikā, redzot uzlecam sauli virs Lielā kanjona, vēlāk tam pārlidojot pāri ar helikopteru, stāvot Klusā okeāna krastā un sajūtot dabas varenību vai arī redzot slaveno tiltu jeb Zelta vārtus uz Sanfrancisko, es jutos ļoti laimīga un pateicīga. Laimīga par to, ka esmu, par brīnumiem, kas notiek, par iespējām un labo. Kāds tic Dievam, kāds eņģeļiem, es arī ticu kaut kam neredzamam tur augšā. Bet vispirms noticu sev pat šķietami visbezcerīgākajās situācijās. Iepriekšējā vakarā pirms došanās uz Sanfrancisko viesnīcas numuriņā noskatījos filmu “Eņģeļu pilsēta”, kuras darbība norisinās šajā pilsētā. Iesaku arī jums to sameklēt un noskatīties. Cilvēka zemes dzīvē ir svarīgs viss – visas jutīgās sajūtas, viss izdzīvotais, jūtu, emociju un sajūtu nokrāsas. Tieši par to arī ir šī filma – par dzīves, visa, visa, katra sīkuma, kuru tā var piedāvāt, vērtību.  

Netērējiet laiku domām par citiem, neapskaudiet viņus, nenosodiet. Koncentrējieties uz sevi un to, kas svarīgs jums. Un neatlieciet dzīvošanu uz rītdienu. Tiešām noskatieties filmu un uzdodiet sev jautājumu, ar ko iesāku šo sleju.

Viedokļi

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju