Sarkanas rozes – ne tikai šodien

Iespējams, 14. februāris ir diena, kad publiskajā telpā vārds “mīlestība” tiek piesaukts un locīts  biežāk nekā  visā gadā kopā.

Ieskatāmies Vikipēdijā, ko tad svinam 14. februārī, – Svētā Valentīna dienu jeb Visu mīlētāju dienu, kas ir mīlestības svētki. Šajā dienā mīļotie cilvēki ar apsveikumiem un dāvanām pastiprināti pauž savu mīlestību vienam pret otru, laipni skaidro Vikipēdija, – sak, ja nu kāds vēl nav zinājis un tāpēc lūdzis palīdzību  vienai no populārākajām uzziņu vietnēm vispasaules tīmeklī.

Valentīna dienas gaisotni nevar nejust pat tie cilvēki, kuri šo dienu nesvin, – veikali piedāvā mīļlietiņas ar Mīlestības dienas simboliku, ziedi sarkanā krāsā uzrunā vairāk nekā citās dienās. Un, ņemot vērā to, ka mīlestība ir pozitīva, spēcīga enerģija, gan jau kaut kas no šīm vibrācijām tiek visiem, ne tikai tiem, kuri ir iemīlējušies.

Varbūt šajā dienā cilvēki arī vairāk aizdomājas, kas tad ir mīlestība? Tuvojoties 14. februārim, uz interviju uzaicināju  attiecību konsultantu, lektoru Uģi Kuģi, kuram uz šo jautājumu ir sava atbilde – “mīlestība ir sajūta, kad tu jūties kādam vajadzīgs, kad tu zini – tevi mājās kāds gaida”. Un vēl viņš aicina vīriešus savas sievietes samīļot un uzdāvināt viņām sarkanas rozes ne tikai Valentīna dienā, bet arī citās gada dienās, jo viņas ir pelnījušas būt mīlētas katru dienu, turklāt vīriešiem 14. februārī ziedus vajadzētu dāvināt arī citām savas ģimenes sievietēm – savai mātei, savai meitai, jo arī viņas taču ir mīlētas, tikai citādāk.

Faktiski Valentīna diena tikai virspusēji ir sievietes un vīrieša savstarpējās mīlestības svētki, jo no pāra aizsākas ģimene, bet ģimenē aug nākamie vīri un tēti, sievas un mammas. Mīlestība ir plašāks jēdziens, tas aptver dažādu vecumu cilvēkus. Nesen pārskatot “feisbuku”, izlasīju ierakstu, kurā savās emocijās dalās tās paaudzes cilvēki, kuru vecākiem bija iepotēts uzskats, – mazus bērniņus nevajag nēsāt uz rokām un iet klāt pie gultiņas, tiklīdz zīdainīši sāk raudāt, lai raud, nevajag lutināt! Šādi izaug emocionāli vēsi, jūtās distancēti cilvēki, kuri neprot izrādīt savu mīlestību.

Mūsdienās jauno vecāku attieksme pret saviem jaundzimušajiem ir mainījusies, vismaz man zināmu cilvēku lokā, un tas priecē. Pati piederu tām mammām un vecmāmiņām, kuras bieži samīļo un nēsā rokās mazulīšus, un mazo bērniņu pateicības smaids un bezgalīgā uzticība acu skatienā ir nenovērtējama velte, ko viņi sniedz pretī. Tā ir mīlestības viena izpausme, bet mīlestība ir daudzkrāsains zieds, mēs katrs tajā saredzam dažādas krāsas, atšķirībā no redzesleņķa, kādā skatāmies. Taču  mums visiem kopīgs ir Uģa Kuģa vēlējums, kam simtprocentīgi piekrītu, –  labākais, ko Valentīna dienā (un ne tikai) varam uzdāvināt viens otram,  ir laiks sarunai un kopā būšanai, jo par laiku nekā cita dārgāka nav.

Viedokļi

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju