'Vai valsts valodas lietošanai pierobežā var būt izņēmumi?

Pasaules iedzīvotāji runā vairāk nekā 6700 dažādās valodās. Apmēram 15 valodās no tām runā puse cilvēces. Otra puse pasaules iedzīvotāju runā visās pārējās valodās. Tikai aptuveni 200 valodu, arī latviešu, runātāju skaits pārsniedz vienu miljonu. Tātad no pasaules valodu tūkstošiem latviešu valoda ir to nedaudzo izredzēto starpā, kas reāli spētu saglabāties tālā nākotnē. Latviešu valodas nākotni noteiks gan cilvēces spēja aizsargāt valodu daudzveidību globalizācijas apstākļos, gan pašu latviešu aktīva rīcība. Personīgi man nav pārliecības, ka latvieši visos dzīves gadījumos stingri iestājas par savu valodu. Kāpēc es tā domāju? Tāpēc, ka bieži vien, sarunājoties ar krievu tautības cilvēku, kurš principā nerunā latviski, piekāpīgi pārejam uz krievu valodu. Es neesmu pret krievu valodu un jūtos pat lepna, ka varu ne tikai sarunāties krieviski, bet arī intervēt cilvēkus, jo diemžēl jaunajai paaudzei krievu valodas zināšanas ir ļoti vājas. Taču reizēm aizdomājos, kāpēc mums – latviešiem – savā dzimtajā zemē  ar kādu jārunā krieviski. Ja te dzīvo, mācies šīs zemes valodu un likumus. Nemācies, pats vainīgs, nevis vaino latviešu tautu.

Dzīvojot pierobežas pilsētā Valkā, ikdienā daudz dzirdu igauņu valodu, tāpēc jau dažas frāzes un vārdi ir saprotami. Taču jāteic, ka pēdējā laikā nācies atklāt, ka likums par valsts valodas lietošanu neattiecas uz latviešu pusē strādājošajiem alkoholisko dzērienu veikaliem. Piemēram, vienā no tirgotavām, kas atrodas gandrīz pilsētas centrā, norādes par akcijām ir nevis valsts valodā, bet gan igauniski. Kāpēc tas tā, nav saprotams, jo latviešu pircēji ir vērsušies pie pārdevējiem, un arī viņi nemāk izskaidrot, kāpēc veikalā, kas atrodas Latvijā, informācija ir igauņu valodā.

Tāpat nācies dzirdēt pircēju stāstus, ka vienā no lielākajiem alko veikaliem gados jauns pārdevējs runā tikai igauniski un angliski, un turklāt, ja pircējs ir latvietis, tad vēl jāpiedzīvo bezmaz vai kauns, ka neproti sazināties šajās valodās. Protams, alko bodēs lielākoties iepērkas igauņi un pārdevēji ar igauņu valodas zināšanām ir pati pat sevi saprotama lieta, bet viņiem ir jāzina arī Latvijā noteiktā valsts valoda – latviešu. Izņēmumiem nevajadzētu būt, jo kāpēc būtu ar naudas sodu jāsoda veikalnieki, pie kuriem strādā krieviski runājoši pārdevēji, kas nesaprot un nerunā latviski, un tas pats neattiektos uz igauņiem piederošajiem alko veikaliem.

Viedokļi

Uz Ziemellatvija.lv pilno versiju